“Es uzticos izlūkdienestiem. Un Vācijas izlūkdienests uzsver, ka ir pierādījumi tam, ka Kremlis apspriež iespējamu uzbrukumu NATO. Ja viņi par to runā, vai viņi plāno šādu uzbrukumu? To mēs nezinām. Bet pret tādiem signāliem jāattiecas pietiekami nopietni. Viņi tik tiešām var būt gatavi karam. Arī mums ir jābūt gataviem, un mācīties ne tikai no ukraiņu, bet arī no pašu krievu pieredzes,” sacīja Kubiļus.
Viņš atzina, ka Krievijas armija ir iestrēgusi Ukrainā, un Kremlī šāds variants nevienu neapmierina. Tajā pašā laikā Krievija ir adaptējusies mūsdienu kara taktikai un ražo milzīgu daudzumu ieroču.
Eiropas komisārs piebilda, ka Ukraina ir gatava palīdzēt Rietumvalstu sabiedrotajiem sagatavoties iespējamajam Krievijas iebrukumam. Tomēr Kubiļus bilst, ka ar pārtvērējdronu iegādi un iemācīšanos to vadīt nebūs gana.
“Mums ir jāmācās no ukraiņiem elastīgums. Paskatieties uz viņu aizsardzības rūpniecību. Pašlaik tā bāzējas uz jaunuzņēmumiem. Viņi ne tikai ražo aprīkojumu, viņi arī vēro, kā tas tiek izmantots kaujas laukā, un tas pastāvīgi tiek pilnveidots. Kompānijas, kas ražo dronus, pašas var lepoties ar atsevišķiem dronu bataljoniem. Ir apbrīnojami, kā ukraiņi ir atbrīvojušies no birokrātijas sloga Krievijas uzbrukuma priekšā,” sacīja Kubiļus.
Iepriekš bijušais NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons aicināja britus izbeigt miera laika domāšanu un sākt gatavoties “lielam konfliktam”, gatavošanos sākot jau sadzīves līmenī, piemēram, iepērkot sveces.
Tāpat NATO valstis sāk audzēt savus militāros izdevumus un modernizēt kara tehniku, kā arī paplašināt tanku apjomu, lai gan karš Ukrainā pierāda, ka bruņutehnikas loma nav noteicošā.