Vienlaikus ministrs izcēla, ka pilsonības atņemšana ir administratīvs, nevis politisks process – to nosaka likums. Atbilstoši likumam, lēmumu par pilsonības atņemšanu un atbilstošās procedūras veic PMLP, pamatojoties uz valsts drošības iestādes atzinumu, piebilda Kozlovskis.
Jau ziņots, ka koalīcijas partijas “Progresīvie” Saeimas frakcija ir nosūtījusi Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) un Kozlovskim vēstuli ar pieprasījumu sniegt detalizētu informāciju par Avena Latvijas pilsonības iegūšanas apstākļiem.
Tāpat politisko spēku interesē, vai un kā procesā ir izvērtēts Pilsonības likumā noteiktais pamats Latvijas pilsonības atņemšanai Avenam.
Aģentūra LETA vēl 2023.gada februārī vēstīja, ka Latvijas drošības iestādes vērtē, vai ir pamats pilsonības atņemšanai Krievijas miljardierim Avenam.
Attiecīgais jautājums aktualizējies pēc Krievijas 2022.gada 24.februārī sāktā iebrukuma Ukrainā.
2024.gada pavasarī Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Egils Zviedris TV3 raidījumam “900 sekundes” stāstīja, ka, vērtējot jautājumu par iespējamu pilsonības atņemšanu Avenam, SAB gaida informāciju no sadarbības partneriem Ukrainā. Savukārt pagājušajā nedēļā aģentūrai LETA interesējoties, cik tālu pavirzījusies Avena vērtēšana, SAB atbildēja, ka birojs savu komunikāciju un informācijas apmaiņu ar Latvijas vai starptautiskajām institūcijām nepublisko.
Pilsonības likumā paredzēts, ka gadījumā, kad valsts drošības iestāde būs apkopojusi informāciju un juridiski pārbaudāmus faktus, tā vērsīsies Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kas vērtēs jautājuma iespējamo virzību tālāk. “Ja SAB rīcībā būs informācija, ko atļauts publiskot, birojs to darīs,” norādīja Ministru kabineta pārraudzībā esošā valsts drošības iestāde.
Avens 2016.gadā ieguvis Latvijas pilsonību. 2012.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Pēc Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā Ordeņu kapituls nolēma ordeni atņemt. Drīz vien pēc tam arī Latvijas Universitātes (LU) Senāts nolēma atņemt LU goda doktora grādu Avenam.
Miljardiera vectēvs bija latviešu strēlnieks, kurš pēc Krievijas pilsoņu kara palicis dzīvot Krievijā.
Saeima 2023.gadā pieņēma grozījumus Pilsonības likumā, paredzot iespēju atņemt Latvijas pilsonību personām, kas citastarp būtiski atbalstījušas Krievijas īstenoto karu Ukrainā.