Ķīnas autonomo automašīnu tehnoloģiju uzņēmumi strauji ienāk Eiropas tirgū, raisot bažas par konkurenci
Pasaulē strauji attīstās autonomo automašīnu tehnoloģijas, un Ķīnas uzņēmumi, saskaroties ar ierobežojumiem ASV tirgū, tagad aktīvi izvērš savu darbību Eiropā. Šis straujais ienākums rada nopietnas bažas Eiropas autoražotāju vidū par konkurences spēju un tirgus stabilitāti. Vairāki Ķīnas vadošie autonomo automašīnu tehnoloģiju uzņēmumi, tostarp tādi kā QCraft, Momenta, DeepRoute.ai, WeRide, Baidu un Pony.ai, jau ir sākuši savu stratēģisko darbību Eiropā. Viņi veido jaunus galvenos birojus, slēdz datu apmaiņas līgumus un veic testēšanu uz Eiropas ceļiem, gatavojoties pilnvērtīgai tirgus apgūšanai. Tas ir skaidrs signāls, ka Eiropa kļūst par jaunu galveno kaujas lauku globālajām autonomo automašīnu tehnoloģiju kompānijām.
Ķīnas tirgus, kas ir pasaulē lielākais, jau ir pārsātināts ar autonomo braukšanas tehnoloģijām, vairāk nekā pusē pārdoto automašīnu ir kāda līmeņa autonomā braukšanas sistēma. Līdz ar to Ķīnas kompānijas meklē jaunus peļņas avotus un attīstības iespējas ārpus savas valsts robežām. Eiropa, ar savu spēcīgo auto ražošanas bāzi un relatīvi atvērtāku regulācijas vidi, šķiet ideāla platforma šiem mērķiem.
Eiropas atbildes un bažas
Šī situācija liek Eiropas Savienības (ES) politikas veidotājiem un autoražotājiem paātrināt savu darbību. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ir aicinājusi izstrādāt kontinentāla mēroga stratēģiju autonomo automašīnu jomā, lai spētu konkurēt ar ASV un Ķīnu, kur šīs tehnoloģijas jau ir krietni attīstījušās.
Eiropas autoražotāji, piemēram, Mercedes-Benz, BMW un Volkswagen, jau sadarbojas ar Ķīnas tehnoloģiju uzņēmumiem, taču vienlaikus pastāv arī bažas par godīgu konkurenci. Daži Eiropas uzņēmumi aicina izveidot vienādas konkurences iespējas un vienotu regulējumu. Ir dzirdami arī aicinājumi pēc Eiropas Savienības subsīdijām vai aizsardzības pasākumiem, lai mazinātu Ķīnas uzņēmumu izmaksu priekšrocības.
Lai gan Ķīnas autonomo automašīnu uzņēmumu ienākšana Eiropā varētu sniegt iespējas investīcijām, inovācijām un industriālai sadarbībai, tā rada arī riskus, piemēram, pieaugošu konkurenci, datu drošības problēmas un potenciālu atkarību no Ķīnas tehnoloģijām.
Regulācijas un datu aizsardzības izaicinājumi
Eiropas Savienības likumdošana autonomo automašīnu jomā strauji attīstās. Jaunais Datu akts, kas stājās spēkā 2024. gada 11. janvārī, reformē datu pārvaldību Eiropas automobiļu tirgū. Tas paredz noteikumus gan par datu koplietošanu starp uzņēmumiem, gan arī aplūko jautājumus saistībā ar autonomo automašīnu radītajām datu plūsmām.
Tāpat svarīga loma ir Vispārīgajai datu aizsardzības regula (GDPR), kas nosaka stingras prasības personas datu apstrādei. Autonomās automašīnas rada ievērojamu daudzumu datu, tostarp personīgo informāciju par pasažieriem un apkārtējiem, tāpēc datu aizsardzība ir kļuvusi par būtisku jautājumu.
Tiek pieņemti arī jauni tiesību akti, piemēram, AI likums un Kiberdrošības regulējums, kas paredz stingrākas prasības gan programmatūrai, gan aparatūrai. Ražotājiem ir jāievēro šie jaunie standarti no produkta izstrādes sākuma līdz pat tā dzīves cikla beigām, nodrošinot gan fizisko, gan kiberdrošību.
Ķīnas autobūves uzņēmumu stratēģijas un nākotnes perspektīvas
Ķīnas autobūves uzņēmumi strauji palielina savu klātbūtni Eiropā, un prognozes liecina, ka līdz 2030. gadam tie varētu veidot ievērojamu daļu no globālā automobiļu tirgus. Ķīnas zīmoli paredz strauju izaugsmi visos pasaules tirgos, lai gan paredzams, ka Japānas un Ziemeļamerikas tirgos šī izaugsme būs lēnāka.
Ķīnas uzņēmumu panākumu pamatā ir agresīva politika, valsts atbalsts un plaša vietējā ražošana, kas ļauj piedāvāt konkurētspējīgas cenas. Tiek prognozēts, ka Ķīnas automobiļu zīmolu tirgus daļa Eiropā līdz 2030. gadam varētu sasniegt 6% līdz 12%.
Tomēr Eiropas Savienība ir sākusi ieviest augstākas importa nodevas Ķīnā ražotiem elektroauto, lai veicinātu godīgu konkurenci. Šādi pasākumi var izraisīt tirdzniecības konfliktus starp ES un Ķīnu.
Tiek prognozēts, ka Ķīnas uzņēmumi turpinās palielināt savus testēšanas apjomus un partnerības Eiropā, īpaši koncentrējoties uz autonomās braukšanas 3. un 4. līmeņa testiem. Ja Eiropas regulatori spēs saskaņot noteikumus un nodrošināt datu aizsardzību, sadarbība starp Ķīnas izstrādātājiem un Eiropas autoražotājiem varētu veicināt inovācijas un paātrināt tehnoloģiju iegūšanu. Tomēr protekcionistiska pieeja varētu palēnināt progresu un izraisīt tirdzniecības spriedzi.
Eiropas automobiļu ražotājiem ir jāizlemj, vai sadarboties ar Ķīnas uzņēmumiem vai konkurēt ar tiem tiešā veidā, atkarībā no tā, cik ātri Eiropas Savienība spēs attīstīt savu autonomo automobiļu ekosistēmu.