Zelta muša: Latvijas teātra aizkustinošā un kritiskā balss izsludina 2024./2025. gada sezonas nominantus

Latvijas kultūras ainavā ir parādījies unikāls notikums, kas ar savu neparasto pieeju un aso, taču godīgo skatījumu izceļas starp ierastajām balvām – tā ir Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) alternatīvā teātra gada balva “Zelta muša”. Nu jau ceturto gadu šī balva, ko dažkārt dēvē par “svaigu ūdens malku” vai pat par “labāko, kas noticis Latvijas teātrī”, modina diskusijas un pievērš uzmanību teātra mākslas aktualitātēm gan uz skatuves, gan aiz tās. Tā ir kā īgna, bet nepieciešama māsīca ierastajai “Spēlmaņu naktij”, kas atklāj tos aspektus, kuri citkārt varētu palikt nepamanīti vai nepietiekami novērtēti.

“Zelta muša” ir vairāk nekā tikai balva; tā ir platforma, kas izceļ pagājušās sezonas spilgtākos notikumus un personības piecās savdabīgās kategorijās: “Gada atgriešanās”, “Gada sānslīde”, “Gada nelūgtais viesis”, “Gada bīstamība” un, protams, “Gada izrāde, ko nesapratām”. Šīs kategorijas jau pašas par sevi liecina par balvas oriģinalitāti un gatavību skatīties uz teātri no neierasta skatupunkta, nebaidoties no provokatīviem un pat ironiskiem vērtējumiem. Tā atspoguļo ne tikai māksliniecisko sniegumu, bet arī procesus, tendences un pat dažādus “kāpēc?” un “kāpēc ne?” momentus teātra vidē.

“Zelta mušas” sezona: nominantu kaleidoskops un negaidītie pagriezieni

Šī gada nominantu saraksts ir kā dzīvs audums, kas auž kopā gan gaidītus atgriezumus, gan negaidītus pagriezienus, gan arī tās “sānslīdes”, kas liek aizdomāties par mākslas procesu. “Gada atgriešanās” kategorijā uzmanība pievērsta gan Gerda Lapošķa “neatkarīgā mākslinieka buru” atgriešanās atkarībā kā karalim, gan Alvja Hermaņa atgriešanās pie sevis, gan Sergeja Smikova atkārtotajai sadarbībai ar Elmāru Seņkovu. Interesanti, ka šajā kategorijā nominēti arī “Citroni”, kuri acīmredzami atkārtojas, radot savu unikālu, varbūt pat apzināti iestrēgušu māksliniecisko pieeju. Pat Artura Krūzkopa sesto reizi atveidotais sātaniskais tēls Dailes teātra izrādē “Nachtland” ir pamanīts.

“Gada sānslīde” nominācijās atklājas dažādi pārsteigumi un neparastas izpausmes. Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) attieksme pret baletu kā deju, kā arī aktieru vasaras darba apjoms Valmieras teātrī, mēģinot apgūt Elmāra Seņkova “Skroderdienu” tekstus, ir izpelnījušies atzinību. Savukārt Lindas Kalniņas un Lelde Dreimanes meklējumi vīriešiem Itālijā, un Kaspara Zāles un Mārtiņa Poča sieviešu meklējumi Spānijā, liek pajautāt: kāpēc viņiem traucē satikties Latvijā? Imanta Strada nepātrauktais darbs ar animācijas filmām arī ir nonācis šīs kategorijas uzmanības lokā. PatJuris Žagars un Dailes teātris, kas vairs nav gaidīti Ķīnā, un Lelde Dreimane, kura nav gaidīta Rīgas Domē, nonākuši nominācijās. Konemāras galvaskauss, kas netiek gaidīts Mihaila Čehova teātrī, kur jau ir seši Šerloki, un Andris Bulis, kurš bauda “Lidl” kvalitāti, nevis “Rimi”, arī ir daļa no šī aizraujošā nominantu klāsta.

Kategoriju dziļāka analīze un neparastās piezīmes

“Gada nelūgtais viesis” nominācijās parādās ironija un kritika, piemēram, klāsts, kurā tiek uzskaitīti tie, kas nav gaidīti dažādās vietās vai situācijās. Klāvs Kristaps Košins un Kārlis Arnolds Avots, kas nodrošina “Rimi” kvalitāti, “Lidl” nesagaidot, pievienojas šai spilgtajai galerijai.

“Gada bīstamība” kategorija pievērš uzmanību procesiem, kas varētu būt riskanti vai neērti. Piemēram, teātra kritiķu tendence komentēt ne tikai izrādes, bet arī aktieru privātās dzīves, ir pamanīta un novērtēta. “Zelta muša” nebaidās norādīt uz “haltūriņām”, blakusdarbiem vai teātru lēmumiem, kas ne vienmēr sasniedz skatītāju, bet par kuriem nozarē daudz baumo.

Visbeidzot, “Gada izrāde, ko nesapratām” ir kategorija, kas patiesi atspoguļo balvas drosmi un atklātumu. Tā pievērš uzmanību darbiem, kas varbūt nav pilnībā saprotami vai atrodas sava auditorijas priekšā, bet kuri tomēr ir pelnījuši uzmanību un analīzi. Latvijas Nacionālais teātris ar izrādēm “Dumpīgā Rīga” un “Lieliskais Getsbijs”, kā arī Valmieras teātris ar izrādēm “Cosmopolitan” un “Četri balti krekli”, ir nominēti šajā kategorijā, liecinot par viņu drosmi piedāvāt kaut ko jaunu un izaicināt skatītāju.

Ceremonija “Drupaču lasīšana”: kurā mirdz un krīt

Balvas laureāti tiks noskaidroti Latvijas Kultūras akadēmijas skatuves un audiovizuālās mākslas festivāla “Patriarha rudens” noslēguma ceremonijā “Drupaču lasīšana”. Šis pasākums notiks 10. oktobrī plkst. 20.00 LKA Miera ielā, Mazajā zālē. Ceremoniju veido paši LKA studenti un absolventi – daudzsološie režisori, punktuālie producenti un talantīgie aktieri. Dreskods ceremonijai ir “spīd un laistās, drūp un krīt”, kas lieliski atspoguļo “Zelta mušas” garu – pasākums ir gan svinīgs, gan ironisks, gan dziļš, gan viegls. Tā ir vieta, kur satiekas talants, drosme un nepiekāpība, radot neaizmirstamu pieredzi gan dalībniekiem, gan skatītājiem. Šogad “Zelta mušas” pārliecinošajos līderos ir Dailes teātris, kura izrādes un aktieri ir saņēmuši veselas 10 nominācijas. Tas apliecina, ka dzīvē viss ir līdzsvarā – labākie ir labākie visur, gan tradicionālajās balvās, gan arī šajā neparastajā antibalvā. Ikvienam interesentam ir iespēja nobalsot par saviem favorītiem tiešsaistē saitē ej.uz/zeltamusa2025 līdz 9. oktobrim, tādējādi kļūstot par daļu no šī unikālā teātra notikuma.