Lekornī valdības vadīšana tika uzticēta tikai pirms četrām nedēļām, taču svētdien izsludinātais jaunā kabineta sastāv izsauca asu kritiku visā politiskajā spektrā, un jau pirmdien viņš paziņoja par atkāpšanos.
Ja viņam izdosies panākt vienošanos ar citiem politiskajiem spēkiem un rast izeju no politiskās krīzes, Makrons varētu aicināt Lekornī atkal uzņemties premjera pienākumus.
Lekornī gan ļāvis noprast, ka viņš nevēlas vēlreiz kandidēt uz valdības vadītāja amatu, taču kā uzticams Makrona līdzgaitnieks viņš, domājams, nenoraidīs prezidenta lūgumu.
Taču pastāv iespēja, ka, panākot vienošanos ar Lekornī, partijas uzstāj uz premjerministru, kas pārstāvētu citu politisko nometni.
Makrons šādu iespēju kategoriski noraidījis, lai gan sociālisti, komunisti un zaļie uzskata, ka pērn notikušo vēlēšanu rezultāti dodot tiem pamatu pieprasīt premjera amatu kreisajiem.
Gadījumā, ja Lekornī risinājumu neizdosies atrast, Makronam, domājams, tomēr nāksies atlaist Nacionālo sapulci un izsludināt jaunas vēlēšanas.
Laikraksts “Le Canard enchaîné” vēsta, ka iespējamais vēlēšanu datums, šķiet, jau esot noteikts un ka prefektūras jau saņēmušas neoficiālus norādījumus sākt gatavot vēlēšanas, kas varētu notikt 16. un 23.novembrī.
Neskatoties uz arvien skaļākiem aicinājumiem, kas izskan gan no labējiem, gan no kreisajiem, atkāpties pašam prezidentam, Makrona demisija ir mazticama.
Makrons uzsvēris, ka viņu esot tiešās vēlēšanās ievēlējusi tauta un ka viņš amatā palikšot līdz pilnvaru beigām 2027.gadā.