“Putins grib, lai mūsu pilsoņi sāk jautāt – kāpēc mēs dodam ieročus Ukrainai, ja pieaug draudi mūsu pašu drošībai? Tieši tas ir viņa mērķis,” teica Bauers.
Viņš klāstīja, ka incidenti ar Krievijas lidmašīnām NATO gaisa telpā vai hibrīdoperācijas, piemēram, kiberuzbrukumi, dedzināšanas vai slepkavības mēģinājumi Eiropā, nav jauni, taču tiem jāpievēršas bez panikas, bet ar vienotu un koordinētu reakciju.
“Svarīgākais ir parādīt, ka mēs redzam, ka reaģējam kopā un ka esam gatavi. Ne vienmēr jāšauj – svarīgāk ir būt vienotiem,” viņš uzsvēra.
Bauers atgādināja, ka incidentos Baltijas reģionā reaģējuši gan Itālijas, gan Vācijas, gan Nīderlandes, gan Polijas spēki. Viņš arī norādīja, ka lielākā problēma nav naudas trūkums, bet gan Eiropas aizsardzības industrijas nespēja pietiekami ātri palielināt ražošanu.
“Daudziem aizsardzības vadītājiem ir biezs maks, bet tukši plaukti. Nauda vairs nav galvenais ierobežojums – problēma ir ražošanas ķēdēs, izejvielās un jaudās,” sacīja bijušais NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs.
Viņš uzsvēra, ka Rietumiem jāmācās no Covid-19 krīzes, kad tika mobilizēti gan valsts, gan privātie resursi. Pēc Bauera paustā, ja astoņu mēnešu laikā varēja izstrādāt vakcīnu, tad arī šīs problēmas var atrisināt, taču jābūt gribai un fokusam.
Pēc Bauera domām, Krievijas rīcība ir daļa no plašāka “psiholoģiskā kara” pret NATO valstīm. Viņaprāt, Putins vēlas, lai valstis baidītos, samazinātu atbalstu Ukrainai. Admirālis norādīja, ka baiļu vietā jāpaliek vienotiem un stipriem.
Latvijas Universitātes Zinātņu mājā no ceturtdienas līdz sestdienai notiek “Rīgas konference”. Foruma diskusiju centrā ir NATO nākotne un Eiropas un ASV atbildības sadale, kolektīvās aizsardzības nostiprināšana jaunu draudu priekšā, Ukrainas ilgtermiņa drošība un Krievijas ierobežošana, kā arī Eiropas aizsardzības stiprināšana ar stratēģiskām investīcijām.