Kā apgalvoja Leimane, pašlaik neesot iespējams veikt konkrētus ietekmes aprēķinus, jo nav zināms, kāda būs CO2 kvotu cena 2027. gadā, līdz ar to esot nekorekti prognozēt degvielas cenu aplēses nākotnē. Visi veiktie aprēķini būtu pieņēmumi, kas varot būt atšķirīgi no situācijas 2027. gadā.
Degvielas galacenu veido vairākas komponentes – naftas produktu cena, kas ir atkarīga no katra konkrētā komersanta noslēgtajiem piegādes līgumiem, katras konkrētās valsts nodokļiem un nodevām, kas tiek piemērotas degvielām, obligātā piejaukuma (ja tāds tiek pievienots) un citiem degvielas cenā iekļautiem maksājumiem, klāstīja KEM pārstāve. CO2 kvotu ietekme uz kopējo degvielas gala cenu būs atkarīga no kvotas cenas, par kuru tā tiks pirkta.
Kā ilustratīvu piemēru Leimane aprakstīja šī brīža situāciju dabasgāzes tirgū un siltumenerģijas tirgū, kur tiek piemērotas CO2 kvotas. Viena megavatstunda (MWh) dabasgāzes rada 0,202 tonnas CO2 emisiju, kas pie emisijas kvotas cenas 50 eiro par tonnu CO2 (pieņēmums) ir 10,1 eiro par MWh. Teorētiski dabasgāzes cena var palielināties par 10 eiro par MWh, ja emisijas kvotas cena dabasgāzei būs 50 eiro par MWh.
Vidēji siltuma ražotājam, kas ražo siltumenerģiju no dabasgāzes, pieaugot dabasgāzes cenai par 10 eiro par MWh, tarifs palielinātos par vidēji 11-12 eiro par MWh. Izvērtējot SPRK publiski pieejamo informāciju par siltumenerģijas tarifu projektiem, redzams, ka šobrīd emisijas kvotu pirkšanas izmaksas (ETS operatoriem) ir norādījuši tikai divi komersanti – AS “Rēzeknes siltumtīkli” (esošajam tarifam) un SIA “Gren Jelgava” (plānotajam tarifam), kur SIA “Gren Jelgava” emisijas kvotas pirkšanas izmaksas veidos 0,7% no kopējām izmaksām. Līdz ar to šobrīd emisijas kvotas cenas ietekme ir nebūtiska, uzstāj KEM.