Jaunā dokumentālā filma “Testaments” piedzīvos pasaules pirmizrādi Riga IFF
Rīgas starptautiskā filmu festivāla (Riga IFF) 2025. gada konkursa programmā 21. oktobrī gaidāma režisora Jāņa Ābeles un scenārista Jāņa Joņeva jaunākās dokumentālās filmas “Testaments” pasaules pirmizrāde. Šis aizraujošais darbs ir intriģējošs stāsts par latviešu kriminālromānu rakstnieka un dzejnieka Anatola Imermaņa (1914–1998) neparasto pēdējo vēlēšanos. Pēc festivāla noslēguma filma būs skatāma arī kinoteātros visā Latvijā, piedāvājot plašākai auditorijai iepazīt šo unikālo un pretrunām bagāto personību un viņa noslēpumaino dzīvi. Filma “Testaments” solās būt ne tikai dokumentāls stāsts, bet arī aizraujošs piedzīvojums, kas atgādinās detektīvromānu vai pat erotisku mistēriju.
Anatolijs Imermanis: Dzejnieks, rakstnieks un bohēmas gars
Anatolijs Imermanis (1914–1998) bija daudzpusīga un pretrunām apveltīta personība Latvijas kultūrtelpā. Viņš bija ne tikai dzejnieks un kriminālromānu autors, bet arī mākslinieks un viens no latviešu detektīvžanra pionieriem, kopā ar Gunāru Cīruli veidojot spraigus un aizraujošus stāstus. Viņa dzīve bija pilna pretstatu: viņš bija gan dzejnieks, gan detektīvu rakstnieks; padomju varas ietekmēts, tomēr nenosodāms un nesalauzts. Imermanis tiek rakturots kā disidents-bohēmists, cilvēks, kas radījis daudz leģendu par sevi, bet kura mūžs noslēdzās vientulībā, neskatoties uz viņa dzīvesprieku un mīlestību pret sievietēm. Scenārists Jānis Joņevs Imermani dēvē par “leģendu fabriku” – reiz slavens, bet mūsdienās gandrīz piemirsts. Šī filma iedziļinās viņa spilgtajā, noslēpumu un dažādu dzīves aspektu bagātajā personībā, meklējot atbildes uz jautājumiem par viņa patieso identitāti – vai viņš bija drosmīgs disidents, brīvdomātājs, izsmalcināts dendijs vai tomēr izvirtulis? Filmas veidotāji cenšas atklāt Imermaņa dzīves sarežģīto samezglvojumu, kurā savijas māksla, literatūra, pretestība un personīgās attiecības.
Filmas “Testaments” sižets: Pēdējā vēlme un mistiskā pazušana
Filmas centrālais motīvs ir Anatola Imermaņa neparastā pēcnāves vēlme: viņš vēlējās, lai viņa pelni tiktu izkaisīti slavenajos Parīzes Sarkano lukturu rajonos. Šī drosmīgā un neierastā vēlme, iespējams, bija domāta kā simbolisks akts, kas nodrošinātu viņam nepārtrauktu skaistu sieviešu sabiedrību arī pēc nāves. Taču, gadu gaitā, pelnu urna ir mistiski pazudusi, padarot šo Imermaņa pēdējo gribu par īstu detektīvstāsta pavedienu. Stāsts atdzīvojas mūsdienās, kad dzejnieks Aleksandrs Zapoļs (pazīstams arī kā Semjons Haņins) uzņemas misiju atrast pazudušo urnu un piepildīt Imermaņa unikālo vēlēšanos. Šis meklējums kļūst par ceļojumu laikā un telpā, kurā tiek šķetināti Imermaņa dzīves noslēpumi, viņa radošais mantojums un attiecības ar padomju varu un sabiedrību kopumā. Filmas veidotāji sola, ka “Testaments” brīžiem atgādinās aizraujošu spēlfilmu vai pat erotisku mistēriju, piedāvājot skatītājam negaidītus pavērsienus un dziļas pārdomas par cilvēka eksistenci, brīvību un padomju laika mantojumu.
Kino veidotāji un festivāla nozīme
Režisors Jānis Ābele, kurš plašāk pazīstams arī ar spēlfilmu “Jelgava ’94”, ar šo darbu apliecina savu spēju radīt aizraujošus stāstus arī dokumentālā kino žanrā. Scenārija autors Jānis Joņevs, kurš jau iepriekš sadarbojies ar Ābeli, piešķir stāstam dziļumu un negaidītus rakursus. Filmas tapšanā piedalījās arī operators Toms Šķēle, montāžas režisors Andris Grants un skaņu režisors Ernests Ansons. Filma veidota studijā “Ego Media”, un tās tapšanu atbalstījis Nacionālais Kino centrs, savukārt izplatīšanas tiesības ieguvusi “Riverbed Sales”. Pirmizrāde Riga IFF festivālā ir nozīmīgs notikums, kas pievērsīs starptautisku uzmanību latviešu kino un Anatola Imermaņa fascinējošajai personībai. Festivāls ir platforma, kas ļauj jaunajiem un jau atzītajiem autoriem iepazīstināt pasauli ar saviem darbiem un stāstīt unikālus stāstus, kas atspoguļo Latvijas kultūru un vēsturi.
Mūsdienu skatījums uz pagātnes fenomenu
Režisors Jānis Ābele pats norāda, ka filmas veidošanas procesā centies izprast, kas īsti bija Anatols Imermanis – disidents vai brīvdomātājs? Dendijs vai izvirtulis? Viņa laikabiedri viņu raksturojuši dažādi, taču daudzi par viņu jau ir aizmirsuši. Tieši šī atšķirīgo viedokļu un aizmirstības klātbūtne padara Imermaņa personību vēl interesantāku un filmas stāstu – vēl intriģējošāku. “Testaments” ir ne tikai atskats pagātnē, bet arī pārdomas par to, kā mēs uztveram un pieminam savus kultūras varoņus un kā laiks izdzēš vai saglabā viņu piemiņu. Filma aicina skatītāju ne tikai izbaudīt aizraujošu detektīvstāstu, bet arī aizdomāties par dzīves izvēlēm, mākslas spēku un paša eksistences neizbēgamo noslēpumu. Tiek solīts, ka filmas gaitā tiks smēķēti cigāri, iepazīts kailums un pētīta erotikas loma padomju sabiedrībā, piešķirot darbam papildu intrigu un dziļumu.