Amerikāņu izlūkošanas dienesti palīdz Kijivai noteikt lidojmu maršrutus, augstumu, laiku un uzdevumu izpildes taktiku, kas ļauj Ukrainas tālas darbības bezpilota lidaparātiem–kamikadzēm apiet Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas, ziņoja FT avoti. Trīs personas, kuras ir pazīstamas ar operācijas gaitu, apgalvoja, ka Vašingtona piedalās visos plānošanas posmos.
Viena no ASV amatpersonām norādīja, ka Ukraina pati izvēlas mērķus tālu distanču uzbrukumiem, bet ASV sniedz izlūkošanas datus par objektu neaizsargātību. Tomēr citi dalībnieki un informēti avoti apgalvo, ka Vašingtona arī nosaka prioritāros mērķus Ukrainas pusei. Viens no viņiem raksturoja Ukrainas uzbrukuma dronus kā ASV “instrumentu”, lai grautu Krievijas ekonomiku un izdarītu spiedienu uz Putinu un piespiestu viņu sēsties pie sarunu galda.
Trešdien Kijivā notikušajā preses konferencē Zelenskis atteicās komentēt ASV izlūkdienestu lomu dziļajos uzbrukumos Krievijas teritorijai, bet norādīja, ka Ukraina “sadarbojas ar ASV izlūkdienestiem galvenokārt savas aizsardzības nolūkā”, domājot par rietumu partneru sniegto Patriot, NASAMS un IRIS-T pretgaisa aizsardzības sistēmu izmantošanu. Ukrainas pēdējos panākumus tālo uzbrukumu veikšanā Krievijai Zelenskis skaidroja ar bezpilotu lidaparātu tehnoloģisko pilnveidošanu un to iekšzemes ražošanas pieaugumu.
Ukraina plāno palielināt uzbrukumu skaitu un ģeogrāfisko pārklājumu Krievijas teritorijā, FT informēja Ukrainas Drošības dienests (SBU).
Publiski neafišētais Vašingtonas atbalsts Kijivai pastiprinājās no vasaras vidus un bija izšķirošs faktors, lai īstenotu uzbrukumus, kurus Džo Baidena administrācija iepriekš nebija apstiprinājusi. Ukrainas uzbrukumu intensitāte Krievijas naftas un gāzes objektiem un cauruļvadiem strauji pieauga augustā un septembrī. Nodarītie bojājumi lika Krievijai samazināt dīzeļdegvielas eksportu.
Pēc pētījumu grupas Energy Aspects datiem, tika uzbrukts vismaz 16 no 38 Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, dažām pat vairākkārt. Tas traucēja pārstrādāt vairāk nekā 1 miljonu barelu naftas dienā.
Trampa neapmierinātība ar Putinu pieauga pēc samita Aļaskā, kur Krievijas līderis tika sagaidīts ar godu, bet sarunas nedeva jūtamus rezultātus, kas kļuva par vienu no faktoriem, kas ietekmēja ASV prezidenta lēmumu atbalstīt spēcīgākus triecienus pret Krieviju, ziņoja FT avoti.
Piektdien Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņoja, ka Vašingtona un Maskava “paliek pie tās diskusijas, kas notika Ankoridžā”. Arī prezidenta palīgs Jurijs Ušakovs uzsvēra, ka “Ankoridžas impulss” vēl nav izsmelts.