Prioritāte latviešu valodas apguvei pirmsskolā: Gunāra Kūtra aicinājums un izaicinājumi
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris ir paudis stingru nostāju, uzsverot nepieciešamību pievērst pastiprinātu uzmanību latviešu valodas apguvei un lietojumam pirmsskolas izglītības iestādēs. Viņa aicinājums izskanējis, vērtējot pašreizējo situāciju un izaicinājumus, kas saistīti ar pāreju uz pilnvērtīgu mācību procesu latviešu valodā, īpaši mazākumtautību vidē. Kūtris uzsvēris, ka ir svarīgi monitorēt, kā bērni savstarpēji komunicē latviešu valodā, norādot, ka tieši sarunvaloda ir viens no galvenajiem rādītājiem valodas apguves sekmīguma noteikšanai.
Šī nepieciešamība ir īpaši aktuāla, jo Latvijā turpinās pāreja uz “vienoto skolu” jeb mācībām tikai valsts valodā. Pašreizējais ir trešais un noslēdzošais mācību gads, kad izglītības iestādes, kas iepriekš īstenojušas mazākumtautību pamatizglītības programmas, pilnībā pāriet uz mācībām latviešu valodā. Lai gan lielākā daļa skolu (aptuveni divas trešdaļas) šo pāreju īsteno veiksmīgi, trešdaļā izglītības iestāžu tiek konstatētas ievērojamas grūtības.
Izglītības sistēmas izaicinājumi un risinājumi
Kūtra un citu komisijas deputātu vizīte Rīgas 75. pamatskolā atklājusi vairākas būtiskas problēmas. Viena no tām ir pedagogu trūkums – trūkst speciālistu, kuri spētu nodrošināt kvalitatīvu mācīšanu latviešu valodā. Otrs nopietns aspekts ir tas, ka ne visi bērni, uzsākot skolas gaitas, pilnvērtīgi saprot latviešu valodu, kas liecina par valodas apguves nepilnībām jau pirmsskolas posmā.
Šī situācija rada pamatu bažām, jo bērna spēja apgūt jaunas zināšanas, veiksmīgi integrēties sabiedrībā un pilnvērtīgi izpaust sevi ir tieši atkarīga no valodas prasmēm. Valoda nav tikai saziņas līdzeklis, bet arī instruments pasaules izzināšanai, kultūras mantojuma un sabiedrības pieredzes apguvei. Tādēļ valsts valodas apguvei ir jānotiek mērķtiecīgi un sistēmiski jau no mazotnes.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir apņēmusies nodrošināt vienotu prasību piemērošanu visās skolās, lai novērstu situācijas, kurās kādā iestādē prasības tiek izpildītas atvieglotā režīmā. Lai veicinātu pāreju uz izglītību valsts valodā, tiek īstenots pilotprojekts “Izglītības iestāžu partnerības kā atbalsts pārejai uz mācībām latviešu valodā”, kurā iesaistītas vairākas skolas dažādās Latvijas pilsētās.
Lai gan vispārējā tendence liecina, ka latviešu valodas zināšanas visstraujāk progresē pirmsskolā un sākumskolā, tomēr gandrīz pusei izglītības iestāžu ir jāstiprina vadības prasmes pārmaiņu vadībā un darbam lingvistiski neviendabīgā vidē.
Latviešu valodas apguve pirmsskolā: metodes un pieejas
Par labvēlīgāko laiku valodas pamatprasmju apguvei tiek uzskatīts tieši pirmsskolas vecums. Tomēr, lai valodas apguve būtu sekmīga un priecīga, īpaša nozīme ir pedagogu latviešu valodas prasmēm un viņu attieksmei pret valodu un kultūru.
Ir svarīgi izmantot tādas metodikas, kas bērnam valodu apgūt palīdz integrēti ar citām mācību jomām, vienlaikus attīstot caurviju prasmes, piemēram, sadarbības prasmes vai digitālo pratību. Valodas un runas apguve nedrīkst tikt atrauta no bērna personības vispusīgas attīstības.
Lai veicinātu latviešu valodas apguvi pirmsskolas vecuma bērniem, tiek izstrādāti un piedāvāti dažādi materiāli. Tiek veidotas tādas sadaļas kā “dziesmu lāde” ar tradicionālām un populārām dziesmām, pirkstiņspēles, kā arī pieejami multiplikācijas filmas un raidījumi. Šādi materiāli palīdz bērniem viegli un ar prieku apgūt jaunu valodu, iepazīt dziesmu vārdus un kustības.
Pētījumi liecina, ka latviešu valodas zināšanas un prasmi uzrāda gan latviešu bērni, gan arī tie mazākumtautību bērni, kuri apmeklē grupas ar latviešu valodu kā ikdienas valodu. Taču bērniem no grupām, kur ikdienā dominē krievu valoda, latviešu valodas prasme ievērojami atpaliek, radot nepilnības sagatavošanā mācībām skolā.
Lai nodrošinātu pilnvērtīgu valodas apguvi, ir būtiski, lai bērni atrastos emocionāli un sociāli drošā vidē, kas veicina viņu interesi un vēlmi lietot valodu ikdienas vajadzībām. Tāpat svarīga ir cieša sadarbība starp pedagogiem, pirmsskolas vadību un vecākiem.
Valodu politika un tās attīstība
Šobrīd Latvijā notiek aktīvas diskusijas par valodu politiku izglītības jomā. Viens no aktuālajiem jautājumiem ir krievu valodas kā otrās svešvalodas statuss vidējā izglītībā. Ir veikti grozījumi Izglītības likumā, kas paredz iespēju skolēniem atteikties no krievu valodas apguves, nosakot, ka otrā svešvaloda ir kāda no Eiropas Savienības oficiālajām valodām vai valodām, kuru apguvi regulē starpvaldību līgumi.
Šis solis ir daļa no plašākas reformas, kuras mērķis ir stiprināt valsts valodas pozīcijas un nodrošināt vienotu regulējumu otrās svešvalodas apguvē. Lai gan šīs izmaiņas galvenokārt skar vidējo izglītību, tās atspoguļo kopējo tendenci valsts valodas stiprināšanā visos izglītības līmeņos, sākot no pirmsskolas.
Ir skaidrs, ka valodu apguve ir sarežģīts un daudzpusīgs process, kas prasa gan sistēmisku pieeju no izglītības iestāžu puses, gan aktīvu iesaisti no pedagogiem un vecākiem. Gunāra Kūtra paustais uzsvars uz sarunvalodu pirmsskolā ir ļoti nozīmīgs signāls, kas mudina visus iesaistītos partnerus sadarboties un meklēt efektīvākus veidus, kā nodrošināt latviešu valodas apguvi un lietojumu jau no mazākā bērna spēles brīža.