Daugavpils teātris: Latgaliešu valoda kā tilts uz dziļāku skatītāju pieredzi
Daugavpils teātris ar jaunāko iestudējumu «Kaids nūteikti atīs» latgaliešu valodā apliecina savu māksliniecisko briedumu un drosmi pievērsties sarežģītai dramaturģijai. Šis projekts, balstīts uz pasaules mēroga autora Juna Foses lugu, ir ne tikai apliecinājums teātra profesionālajai izaugsmei, bet arī nozīmīgs solis latgaliešu valodas un kultūras kopšanā uz skatuves. Izrāde, ko dēvē par laikmetīgu spēli un filozofisku trilleri, piedāvā skatītājiem nevis vienkāršu izklaidi, bet gan dziļu sarunu par cilvēka iekšējo pasauli un cīņu ar sevi.
«Kaids nūteikti atīs»: Filosofiska izpēte latgaliešu valodā
Režisors Oļegs Šapošņikovs ir izvēlējies uzrunāt publiku ar Nobela prēmijas laureāta Juna Foses (Jon Fosse) lugu «Kāds noteikti atnāks» («Nokon kjem til å kome»), kas tapusi 1992. gadā. Fose, kurš tiek dēvēts par mūsdienu norvēģu dramaturģijasHenriku Ibsenu, savos darbos bieži pēta starpstāvokli starp realitāti un iztēli, vārdu un klusuma, zināmā un nezināmā robežas. «Kaids nūteikti atīs» ir filozofisks trilleris, kas padziļinās cilvēka zemapziņā, izgaismojot neapzinātās bailes, nedrošību un to, kā tās var grauzt indivīdu no iekšienes. Izrāde ir drosmīgs solis, jo tā tiek iestudēta latgaliski, valodā, kuru lieto neliela daļa Latvijas iedzīvotāju, līdzīgi kā jaunnorvēģu valodu (nynorsk) lieto neliela daļa Norvēģijas iedzīvotāju. Šāda izvēle apliecina teātra apņemšanos saglabāt un popularizēt reģionālo valodu un kultūru. Tā ir apliecinājums tam, ka latgaliešu valoda spēj ne tikai izklaidēt, bet arī nēsāt sevī dziļas filozofiskas un emocionālas nozīmes, ļaujot veidot spēcīgu saikni ar skatītāju.
Valoda kā tilts un identitātes nesējs
Daugavpils teātra spēja iestudēt pasaules līmeņa dramaturģiju latgaliski ir pagrieziena punkts, kas parāda teātra gatavību uzņemties izaicinājumus un paplašināt savu māksliniecisko robežas. Kā atzīst izrādes veidotāji, latgaliešu valoda šajā iestudējumā kļūst par «daudzbalsību», kas palīdz stiprināt emocionālo pieslēgumu ar auditoriju. Tas ir spilgts piemērs tam, kā reģionālā valoda var kļūt par spēcīgu izteiksmes līdzekli, kas spēj nodot sarežģītas idejas un emocijas. Šāds latgaliešu valodas lietojums teātrī nav tikai mākslinieciska izvēle, bet arī kultūras mantojuma saglabāšanas un attīstības jautājums. Latgaliešu valoda ir svarīga Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, un tās saglabāšana un attīstība ir valsts pienākums. Daugavpils teātris ar savu darbību apliecina, ka valoda var būt tilts starp pagātni un nākotni, starp individuālo un kolektīvo apziņu.
Režisora vīzija un Foses dramaturģijas dziļums
Oļegs Šapošņikovs, kurš ir ne tikai režisors, bet arī Daugavpils teātra mākslinieciskais vadītājs, ir izvēlējies Foses lugu, jo viņa «vīzija un uzskati ir ļoti tuvu Zigmunda Freida psihoanalīzei». Šī pieeja ļauj izrādei ienirt cilvēka zemapziņā, izpētot tās slāņus un apslēptos konfliktus. Foses dramaturģija, kas bieži vien balstās uz nepateikto, pauzēm un atkārtojumiem, rada īpašu atmosfēru, kas piešķir lugai universālu nozīmi. Pats autors rakstījis, ka viņa lugām «iet par labu, kad varoņu emocijas ir cītīgi aiztaisītas ar vārdu un zem tā vēl citām». Šapošņikovs atzīst, ka Foses teksta maģija «iedarbojas kā buramvārdi, aizvedot īpašā sajūtu pasaulē». Izrāde «Kaids nūteikti atīs» nav tikai par attiecību drāmu starp vīrieti un sievieti, bet arī par cilvēka konfrontāciju ar sevi, apkārtējo pasauli, bailēm no nezināmā un neizbēgamām pārmaiņām. Tā ir atbilde uz jautājumu, ka pat «nekurienes vidū, tālu prom no visiem, ir kāds, ar kuru neizbēgami nāksies sastapties – pašam ar sevi».
Daugavpils teātris: Vēsture un latgaliešu valodas loma
Daugavpils teātris ar savu bagāto vēsturi, kas sniedzas līdz pat 1856. gadam, ir kļuvis par nozīmīgu kultūras centru Latgalē. Dibināts ar mērķi nostiprināt latviskumu reģionā, teātris šobrīd darbojas ar divām trupām – latviešu un krievu – un piedāvā izrādes latviešu, krievu un latgaliešu valodā. Izrāde «Kaids nūteikti atīs» latgaliešu valodā ir turpinājums teātra tradīcijai veidot iestudējumus arī latgaliski. Šī pieeja ne tikai bagātina teātra repertuāru, bet arī sniedz platformu latgaliešu valodai un kultūrai, apliecinot tās dzīvotspēju un nozīmi mūsdienās. Ir svarīgi atcerēties, ka latgaliešu valoda tiek uzskatīta par latviešu valodas vēsturisko paveidu, un tās saglabāšana ir būtisks uzdevums visai Latvijai.
Nobeigums: Teātris kā spogulis un instruments
«Kaids nūteikti atīs» Daugavpils teātrī ir vairāk nekā tikai izrāde; tā ir aicinājums uz refleksiju, pašanalīzi un dziļāku izpratni par cilvēka psihes sarežģītību. Tā ir izrāde, kas uzdod jautājumus, nebaidās no tumšajiem dvēseles nostūriem un piedāvā skatītājam kļūt par līdzdalībnieku šajā filozofiskajā ceļojumā. Daugavpils teātris, iestudējot šādu darbu latgaliski, ne tikai apliecina savu māksliniecisko drosmi, bet arī stiprina latgaliešu valodas un kultūras lomu Latvijas daudzveidīgajā ainavā. Tā ir meistarklase gan valodas, gan teātra mākslā, kas demonstrē, ka teātris var būt gan spogulis, kas atspoguļo mūsu iekšējo pasauli, gan arī instruments, kas palīdz mums labāk saprast sevi un citus.