No 2025. gada 10. līdz 17. oktobrim Latgales vēstniecībā “Gors” Rēzeknē izskanēs jau desmitais Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls “ORGANISMI”. Šis nozīmīgais notikums Latvijas kultūras dzīvē atzīmē savu desmitgades jubileju, solot klausītājiem neaizmirstamus muzikālus baudījumus un pārsteigumus. Festivāla mākslinieciskā vadītāja, pasaulslavenā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna, kopā ar savu radošo komandu ir izstrādājusi programmu, kas demonstrē ērģeļu kā instrumenta daudzpusību un spēju radīt elpu aizraujošus muzikālus notikumus.
“ORGANISMI” – desmit gadi inovācijām un brīnumiem
Festivāls “ORGANISMI”, kas pirmo reizi notika 2015. gadā, ir ieguvis stabilu vietu Latvijas kultūras kartē, apliecinot “Goru” kā augstākās kvalitātes un radošuma centru. Nosaukums “ORGANISMI” ir spēle ar vārdiem “organ” (ērģeles) un “organismi”, simbolizējot festivāla ideju – atklāt ērģeļu un citu mākslu, gadsimtu un stilu neizmērojamās saspēles iespējas. Šo desmit gadu laikā festivāls ir kļuvis par zīmolu, kas demonstrē augstu kvalitāti, pulcējot gan Latvijas, gan ārvalstu vadošos mūziķus, diriģentus un citus māksliniekus. Iveta Apkalna, festivāla iniciatore un mākslinieciskā vadītāja, uzsver, ka festivāla moto vienmēr ir bijis “pārsteigt sevi un klausītājus”, un šo principu viņa un viņas komanda turpina ievērot arī jubilejas gadā.
Iespaidīgā jubilejas programma
Desmitās jubilejas festivāla programma ir īpaši vērienīga un daudzveidīga, piedāvājot četrus aizraujošus notikumus. Tā sāksies 10. oktobrī ar atklāšanas nakts koncertu “Apkalna. Fausts. Znotiņš.”. Šajā neparastajā pasākumā, ko papildinās tēlnieka Kirila Panteļejeva veidotie mītisko putnu silueti, skanēs Ivetas Apkalnas izpildīti ērģeļdarbi, savukārt aktieris Kaspars Znotiņš lasīs fragmentus no Johana Volfganga Gētes traģēdijas “Fausts”. Koncerta sākums plkst. 21:00.
11. oktobrī plkst. 18:00 notiks koncerts “Apkalna. Salonens. LNSO”, kura centrālais notikums būs mūsdienu somu komponista un diriģenta Esa Pekas Salonena darba “Sinfonia concertante for Organ and Orchestra” Latvijas pirmatskaņojums. Šis darbs iepriekš izpildīts pasaules pirmatskaņojumā Polijā, kur solopartiju atskaņoja pati Iveta Apkalna. Par viņas izcilo tehnisko meistarību un reģistrācijas mākslu Salonens izteicies arī dokumentālajā portretfilmā “Ērģeles naktī. Iveta Apkalna”.
Filmas “Ērģeles naktī. Iveta Apkalna” pirmizrāde uz “Gora” lielā ekrāna notiks 12. oktobrī plkst. 16:00 Mazajā zālē. Skatītājiem būs iespēja klātienē satikt gan pašu Ivetu Apkalnu, gan filmas režisori Agitu Cāni-Ķīli un scenārija autori Zani Ozoliņu, kā arī piedalīties sarunā pēc filmas.
Festivālu noslēgs tradicionālais un bērnu auditorijā īpaši gaidītais notikums – jauna koncertuzveduma pirmizrāde. Šoreiz, režisores Māras Zaļaiskalns un scenārija autores Rasas Bugavičutes-Pēces rosināti, atskatoties uz festivāla desmitgadē atskaņotajiem skaņdarbiem, dziesmām un dažādajiem tēliem, tiks radīts uzvedums “Atmiņu glabātājam pa pēdām”. Tajā piedalīsies aktieris Varis Klausītājs, ērģelniece Iveta Apkalna, MIKC Latgales Mūzikas un mākslas vidusskolas bērnu kora dalībnieki un instrumentālā grupa Eināra Lipska vadībā. Šis notikums paredzēts 17. oktobrī.
Ērģeles – instrumentu karaliene un tās vēsture
Ērģeles, ko dēvē par “debesu bazūnēm” un “eņģeļu taurēm”, ir viens no iespaidīgākajiem un dvēseliskākajiem mūzikas instrumentiem. To vēsture sniedzas līdz pat 3. gadsimtam pirms mūsu ēras, kad grieķu zinātnieks Ktezībijs no Aleksandrijas izgudroja hidrauliskās ērģeles. Viduslaikos ērģeles kļuva par nozīmīgu mūzikas instrumentu kristīgajā pasaulē, un to konstrukcija tika nepārtraukti pilnveidota. Mūsdienu izskatu un uzbūvi tās ieguva 16. gadsimtā, un to tembrālās iespējas ir neierobežotas, spējot imitēt veselu orķestri. Latvijā ērģeles būvētas kopš 14. gadsimta. Pazīstamākās Latvijas ērģeles ir Rīgas Doma ērģeles un Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles ērģeles, kas ar aptuveni 7000 stabuliem ir lielākās mehāniskās ērģeles pasaulē. Latvijā saglabājušās vairāk nekā 300 nozīmīgas un vērtīgas ērģeles, no kurām 88 ir iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, padarot Latviju par unikālu “ērģeļu zemi” Eiropā.
Festivāls “ORGANISMI” ne tikai popularizē ērģeļmūziku, bet arī atklāj šī instrumenta daudzās un dažādās “organiskās” izpausmes, apliecinot tā neizsmeļamo potenciālu un spēju vienot cilvēkus ar skaistumu un dziļām emocijām.