Latvijai jauna tiesībsardze: Saeima apstiprina Karinu Palkovu
Saeima šodien, 2025. gada 18. septembrī, ar 71 deputāta balsi par jauno tiesībsargu ir apstiprinājusi Rīgas Stradiņa universitātes profesori un zvērinātu advokāti Karinu Palkovu . Viņa bija vienīgā kandidāte uz šo nozīmīgo amatu, un par viņas iecelšanu balsoja koalīcijas partiju, “Apvienotā saraksta” un Nacionālās apvienības pārstāvji. Pret Palkovu balsoja 15 deputāti, bet divi atturējās, tostarp “Latvija pirmajā vietā” un “Stabilitātei” deputāti .
Karina Palkova ir juriste ar ievērojamu profesionālo pieredzi. Viņa ir tiesību zinātnes doktore, specializējusies medicīnas tiesībās. Pirms iecelšanas amatā Palkova ieņēma Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sociālo zinātņu fakultātes dekānes un vadošās pētnieces amatu . Viņa arī strādājusi kā veselības ministra ārštata padomniece ārstu un pacientu tiesību jautājumos . Iepriekšējā pieredze ietver arī Jūrmalas domes Sabiedriskās padomes vadīšanu, kuras mērķis bija veicināt nevalstiskā sektora un pilsoniskās līdzdalības attīstību . Palkova arī iepriekš ir norādījusi uz nepieciešamību pārskatīt tiesībsarga un Tiesībsarga biroja uzdevumus un struktūru, lai padarītu institūciju efektīvāku .
Tiesībsarga institūcijas nozīme un Karinas Palkovas redzējums
Tiesībsarga institūcija Latvijā tika izveidota 2007. gada 1. janvārī, aizstājot Valsts cilvēktiesību biroju . Tās galvenais uzdevums ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību un nodrošināt, ka valsts vara tiek īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principiem . Tiesībsargs ir neatkarīga amatpersona, kas pakļaujas tikai likumam un nav saistīta ar politiskajām partijām . Amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un viena persona var ieņemt šo amatu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas .
Karina Palkova ir uzsvērusi, ka tiesībsargam ir jāstrādā tik efektīvi, lai viņam uzticētos gan valsts pārvalde, gan iedzīvotāji . Viņa pieļauj, ka iepriekšējais tiesībsargs nav pilnībā pildījis savus pienākumus, kā rezultātā uzticēšanās no sabiedrības puses nav bijusi augstākajā līmenī . Viens no Palkovas galvenajiem mērķiem ir atjaunot tiesībsarga reputāciju .
Par savas darbības prioritātēm tiesībsarga amatā Palkova izvirza vairākus būtiskus virzienus: bērnu tiesību aizsardzību, digitālo drošību un cilvēktiesības digitālajā vidē, sociālo aizsardzību, vardarbības izskaušanu ģimenē, kā arī tiesībsarga institūcijas atvērtību un pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem . Viņa arī akcentējusi valsts drošības un valodas jautājumus, cilvēktiesības digitālajā vidē, bērnu un pacientu tiesības, kā arī cietušo aizsardzību no vardarbības ģimenē . Palkova solījusi, ka katrs iesniegums tiks skatīts pēc būtības, un uzsvērusi nepieciešamību prognozēt nākotnes problēmas cilvēktiesību jomā, sadarbojoties ar citām valstīm . Viņas mērķis ir nodrošināt, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs justos droši un viņa tiesības tiktu pienācīgi aizsargātas, neatkarīgi no atrašanās vietas Latvijā .
Profesionālā pieredze un akadēmiskā darbība
Karinas Palkovas akadēmiskā karjera ir cieši saistīta ar Rīgas Stradiņa universitāti. Viņa ir ieguvusi tiesību zinātnes doktora grādu un kopš 2024. gada ieņem RSU Sociālo zinātņu fakultātes dekānes amatu . Palkova ir arī asociētā profesore un vadošā pētniece RSU . Viņa ir specializējusies medicīnas tiesībās un veselības tiesībās, pētījusi arī mākslīgā intelekta un robottehnoloģiju regulējumu šajā jomā .
Juridiskajā praksē Palkova ir zvērināta advokāte kopš 2020. gada . Viņa ir sniegusi ieguldījumu gan medicīnas tiesību, gan arī pacientu un ārstu tiesību jautājumos, strādājot kā veselības ministra ārštata padomniece . Viņa ir bijusi arī Jūrmalas domes Sabiedriskās padomes vadītāja .
Palkovas akadēmiskā darbība ietver arī starptautisko zinātnisko organizāciju biedrošanos, piemēram, Eiropas Veselības tiesību asociācijā un Pasaules Medicīnas tiesību asociācijā . Viņa ir uzstājusies vairāk nekā 50 starptautiskajās konferencēs un ir vadījusi vairākus zinātniskos projektus . Viņas zinātniskie darbi aptver plašu jomu, sākot no kriminoloģiskiem aspektiem līdz medicīnas un veselības tiesībām, kā arī juridiskās izglītības un sabiedrības integrācijas jautājumiem . Viņa ir saņēmusi atzinības no Ukrainas Tieslietu ministrijas un Veselības ministrijas par ieguldījumu tiesiskuma un veselības nozarē .
Saeimas balsojums un iepriekšējā tiesībsarga nomaiņa
Šī gada 19. jūnijā Saeima nobalsoja par Jura Jansona atbrīvošanu no Latvijas Republikas tiesībsarga amata pēc viņa paša vēlēšanās . Jansons amatā bija vairāk nekā 14 gadus, un viņa pilnvaru termiņš būtu beidzies 2026. gada martā . Jansona atsaukšanu rosināja 38 deputāti no visām 14. Saeimā pārstāvētajām frakcijām, norādot, ka viņa rīcība regulāri grauj tiesībsarga institūcijas autoritāti un prestižu . Arī Tiesībsarga birojs bija izteicis neuzticību Jansonam .
Laikā no Jura Jansona atbrīvošanas līdz Karinas Palkovas apstiprināšanai Tiesībsarga birojs turpināja pildīt savas funkcijas tiesībsarga vietnieces Inetas Piļānes vadībā . Palkovas kandidatūras izvirzīšana un apstiprināšana ir nozīmīgs solis tiesībsarga institūcijas stiprināšanā un tās lomas pilnvērtīgā īstenošanā Latvijas sabiedrībā .
Deputāti, atbalstot Palkovu, ir izteikuši cerību, ka viņa spēs atjaunot institūcijas reputāciju un nodrošināt tās efektīvu darbību. Viņas iecelšana amatā ir saņēmusi plašu atbalstu, kas liecina par uzticības kredītu jaunajai tiesībsardzei .