Imanta Kalniņa mūzikas atspulgi dziesmu stāstā «Viņi dejoja vienu vasaru»
Ulbrokas kultūras centrā “Ulbrokas pērle” 12. oktobrī notika pirmizrāde aizraujošam koncertstāstam “Viņi dejoja vienu vasaru”, kas caur Imanta Kalniņa dziesmām aicina ceļojumā cauri laikam un cilvēku likteņiem. Šis muzikālais notikums, kura idejas autore un režisore ir Rēzija Kalniņa, atklāj dziesmu daudzslāņainību, aplūkojot tās no 70. gadu brīvdomības līdz pat mūsdienu dinamiskajai realitātei. Stāsts ir par mīlestību, brīvības alkām, sevis meklējumiem un dzīves lielajiem pagriezieniem gan tautas, gan indivīda līmenī.
Laika slāņi Imanta Kalniņa mūzikā
Koncertstāsts “Viņi dejoja vienu vasaru” ir rūpīgi veidots dramaturģiskais darbs, ko raksturo Lelde Stumbre. Tas izved skatītājus cauri Latvijas vēstures nozīmīgiem posmiem, sākot ar 70. gadiem, kad skanēja tādas dziesmas kā “Fatamorgāna”, “Romantika” un, protams, tituldziesma “Viņi dejoja vienu vasaru”. Tālāk stāsts aptver pirmās brīvības vēsmas, tautas atmodu, barikāžu laiku un mūsdienu izaicinājumus. Šī laika perspektīva atspoguļojas arī personisko likteņu attīstībā, liekot aizdomāties par piederību savai zemei un tās vērtībām, par kurām senči cīnījušies plecu pie pleca.
Režisore Rēzija Kalniņa atklāj, ka viņas un viņas mammas Helgas Dancbergas atmiņas ir iedvesmojušas Almas tēlu, taču kopumā šis tēls ir daudz plašāks un ietilpīgāks, simbolizējot sievietes likteni dažādos laikos. Galvenajos tēlos iejūtas talantīgie dziedātāji Paula Pērkone, Anmary un Ivo Grīsniņš-Grīslis, kuriem izdevies iedzīvināt gan personiskās, gan kolektīvās atmiņas, radot atpazīstamus un dziļus tēlus.
Mīlestības manifestācija un mūzikas fenomens
Tituldzesma “Viņi dejoja vienu vasaru” ir ne tikai koncertstāsta nosaukums, bet arī tā galvenais vadmotīvs. Ivo Grīsniņš-Grīslis to rakturo kā “mīlestības manifestāciju”, kas aptver visu mīlestības ciklu – no tās dzirkstošās aizdegšanās līdz pat beigām un jauna sākumam. Šī dziesma ir kļuvusi par ikonu, kurā atklājas visa mīlestības sarežģītība un daudzveidība.
Imanta Kalniņa mūzika, lai gan tehniski sarežģīta un virtuozas, ir spējusi iekarot tautas sirdis. Dziedātāji Paula Pērkone un Anmary atzīst, ka ikdienas darbs ar viņa skaņdarbiem ļauj atklāt arvien jaunas muzikālās nianses un dziesmu dziļāko saturu. Šis fenomens apliecina Imanta Kalniņa spēju radīt mūziku, kas ir gan intelektuāli baudāma, gan emocionāli aizkustinoša, vienlaicīgi dziļi latviska un vispasaulīga.
Mūziķu un tēlu atklāsme
Ivo Grīsniņš-Grīslis atveidotajā Hugo tēlā klausītāji var saskatīt paralēles ar Latvijas dižgariem, piemēram, Ojāru Vācieti, Māri Čaklā, Imantu Ziedoni vai pašu Imantu Kalniņu, piešķirot tēlam intelektuālu un radošu dziļumu. Paula Pērkone un Anmary, simbolizējot sievietes daudzveidību, iemieso dažādu sieviešu likteņus un atmiņas, radot spēcīgu un atpazīstamu sievietes portretu.
Anmary īpaši izceļ dziesmu “Debess tu esi” no Uģa Roza albuma “Divtulība” kā pilnīgu atklājumu – “āķīgu, jaudīgu un ārkārtīgi skaistu”. Tāpat Ivo Grīsniņš-Grīslis norāda uz latviešu patriotisma izpausmēm Imanta Kalniņa dziesmās, uzsverot, ka mūzika atklājas “vēl citās šķautnēs”, kad to izdzīvo cilvēks, kas mīlējis Latviju un bijis gatavs par to cīnīties.
Koncertstāsta vēstījums un nākotnes perspektīvas
“Viņi dejoja vienu vasaru” ir vairāk nekā tikai koncerts; tas ir stāsts par laika ritumu, par cilvēciskajām attiecībām un par sevi meklējumiem mainīgajā pasaulē. Tas ir aicinājums ne tikai atskatīties uz pagātni, bet arī domāt par nākotni, par to, kas mēs esam un kurp ejam. Viegli ironisks, sirsnīgs un skanīgs piedzīvojums, kas paliek atmiņā ilgi pēc tā noskatīšanās.
Koncertstāsts nav tikai Ulbrokā, bet turpina savu ceļu pa citām Latvijas pilsētām, ļaujot plašākam skatītāju lokam baudīt Imanta Kalniņa mūzikas un dzīvesstāstu.