Lai gan vairākas no NATO 32 dalībvalstīm, tai skaitā Vācija, Nīderlande, Kanāda, Dānija, Norvēģija un Zviedrija, jau ir paziņojušas par dalību iniciatīvā, vēl nav zināms, vai arī citas lielās Eiropas valstis, piemēram, Francija, Itālija un Spānija pievienosies.
Iniciatīvas atbalstītāji apgalvo, ka tā ļauj sabiedrotajiem turpināt piegādāt ieročus Ukrainai, neraugoties uz to, ka vietējie krājumi ir izsmelti un ka Eiropā ir grūtības palielināt ieroču ražošanu. Tomēr valstīm ar protekcionistiskāku rūpniecības politiku ir sarežģīti iepirkt ieročus no ārvalstīm.
Plānots, ka Ukrainas aizsardzības ministrs Deniss Šmihaļs pēcpusdienā pievienosies NATO valstu aizsardzības ministru sanāksmei, lai pārrunātu situāciju kaujas laukā Ukrainā un Kijivas vajadzības.
Paredzēts, ka pēc NATO ministru tikšanās notiks tā dēvētās Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksme. Grupa apvieno aptuveni 40 valstis ar mērķi saskaņot militāro palīdzību Ukrainai. Iepriekš grupu vadīja ASV, bet tagad to dara Lielbritānija un Vācija.
Vakarā Briselē plānota Eiropas Savienības (ES) valstu aizsardzības ministru tikšanās, lai apspriestu bloka aizsardzības gatavību pirms šomēnes gaidāmā ES līderu samita.