Gigantiskas investīcijas un vērienīgs enerģijas patēriņš: NVIDIA un OpenAI veido nākotnes AI infrastruktūru
Tehnoloģiju gigants NVIDIA ir gatavs veikt iespaidīgu 100 miljardu dolāru investīciju jaunizveidotajā uzņēmumā OpenAI. Šis vērienīgais finanšu ieguldījums ir daļa no stratēģiskas vienošanās, kas vērsta uz jaunu datu centru izveidi, lai apmierinātu arvien pieaugošās mākslīgā intelekta (MI) modeļu trenēšanas un darbības prasības. Šīs partnerības mērķis ir nodrošināt OpenAI ar jaunākās paaudzes infrastruktūru, kuras jauda sasniegs vismaz 10 gigavatus (GW). Šāds enerģijas apjoms spētu apgādāt miljoniem mājsaimniecību un pielīdzināms aptuveni desmit atomreaktoru jaudai.
Stratēģiskais solis pretī neatkarībai
Šī sadarbība sniedz OpenAI ievērojamu neatkarību no Microsoft, kas joprojām ir lielākais investīciju atbalstītājs un galvenais mākoņpakalpojumu sniedzējs. Atgādināsim, ka janvārī Microsoft mainīja savas partnerības nosacījumus ar OpenAI, atļaujot uzņēmumam izveidot papildu infrastruktūru arī ar citiem partneriem. Kopš tā laika OpenAI aktīvi strādā pie vairākiem vērienīgiem datu centru projektiem, tostarp tādiem ambicioziem plāniem kā projekts “Stargate” ar 500 miljardu dolāru budžetu. NVIDIA uzsver, ka jaunā vienošanās nevis aizstāj, bet gan papildina esošās OpenAI sadarbības ar Microsoft, Oracle un SoftBank.
Aprēķināšanas jauda – nākotnes ekonomikas pamats
OpenAI līdzdibinātājs un izpilddirektors Sems Altmens uzsvēra šī projekta nozīmīgumu, norādot: „Aprēķināšanas jauda ir visa pamatā. Infrastruktūra kļūs par nākotnes ekonomikas pamatu, un mēs to izmantosim jauniem MI atklājumiem un plaša mēroga ieviešanai.” Saskaņā ar plānu, pirmā infrastruktūras kārta paredzēta darboties jau 2026. gada otrajā pusē, izmantojot NVIDIA Vera Rubin platformu un tās jaunākos paātrinātājus. Šie augstas veiktspējas risinājumi ar 76 terabaitu (TB) HBM4 atmiņu spēs veikt loģisko izvadi (FP4) ar ātrumu līdz 3.6 ekzaflops un apmācību (FP8) ar ātrumu 1.2 ekzaflops. Nākamās paaudzes Rubin Ultra procesori solīs vēl iespaidīgāku veiktspēju – līdz pat 15 ekzaflops FP4 loģiskajā izvadei un 5 ekzaflops FP4 apmācībai, pateicoties 14 GB300 GPU un 365 TB HBM4e atmiņai. Šie procesori tiek ražoti TSMC rūpnīcās.
Enerģijas patēriņa milži un finanšu aprēķini
Projekta mērogs ir patiesi nebijušs. NVIDIA vadītājs Jensens Huangs norādījis, ka 10 GW enerģijas patēriņš nozīmē aptuveni 4-5 miljonu grafisko procesoru darbību – tas ir divreiz vairāk nekā NVIDIA piegādā gada laikā. Salīdzinājumam, lielākā daļa mūsdienu datu centru patērē 50-100 MW, reti pārsniedzot 1 GW. Plānotā OpenAI infrastruktūra ievērojami pārsniegs pat lielākos esošos datu centrus, enerģijas patēriņa ziņā pielīdzinoties vairākām lielām pilsētām. Finansiālā puse ir tikpat iespaidīga. Huangs agrāk ir norādījis, ka 1 GW datu centra izveide izmaksā 50-60 miljardus dolāru, no kuriem aptuveni 35 miljardi ir paredzēti tieši NVIDIA čipiem un sistēmām. Tādējādi 10 GW infrastruktūras izveide varētu pārsniegt pat 500 miljardu dolāru kopējo izmaksu slieksni. Detalizēta informācija par to, kādā formā NVIDIA veiks investīcijas – vai tā būs čipu piegāde, mākoņkredīti vai tieši naudas līdzekļi – pagaidām nav precizēta.
MI izaugsmes spiediens un ekoloģiskās problēmas
OpenAI straujā attīstība, kas jau tagad lepojas ar vairāk nekā 700 miljoniem iknedēļas aktīvo lietotāju, tieši stimulē nepieciešamību pēc tik masīvas infrastruktūras. Šī partnerības paziņojuma rezultātā NVIDIA akciju vērtība palielinājās par gandrīz 4%, pievienojot aptuveni 170 miljardus dolāru uzņēmuma tirgus kapitalizācijai. Interesanti, ka nesen NVIDIA arī ieguldīja 5 miljardus dolāru Intel, iegūstot 4% akciju un plānojot kopīgu serveru un PC risinājumu izstrādi.
Taču šis projekts rada arī nopietnus jautājumus par enerģijas patēriņu un tā ietekmi uz vidi. Pēc Starptautiskās Enerģētikas aģentūras aplēsēm, datu centri jau patērē aptuveni 1.5% no pasaules elektroenerģijas. Ja līdz 2030. gadam pieprasījums sasniegs 945 teravatstundas (TWh), 10 GW jaudas infrastruktūra vēl vairāk saasinās šo problēmu. Tehnoloģiju giganti jau sāk izskatīt atomenerģijas izmantošanas iespējas: Microsoft 2024. gadā noslēdza vienošanos par Three Mile Island reaktora darbības atjaunošanu (835 MW jauda), bet Amazon Web Services iegādājās datu centru netālu no Susquehanna atomelektrostacijas, lai nodrošinātu patēriņu līdz pat 960 MW.
NVIDIA un OpenAI partnerība varētu kļūt par vēsturē lielāko infrastruktūras projektu mākslīgā intelekta jomā. Lietotājiem tas nozīmē vēl straujāku ģeneratīvo modeļu attīstību, jaunu pakalpojumu parādīšanos un MI instrumentu lielāku produktivitāti. Tomēr šādi apmēri prasa milzīgas investīcijas un aktualizē jautājumus par enerģētisko stabilitāti un ekoloģisko ilgtspēju, kas tuvākajos gados kļūs par galvenajiem izaicinājumiem visai industrijai.