PČ Albi pusotra kilometra aplī būs atgriešanās pēc 2019. gada, vēl trīs gadus iepriekš šeit risinājās Eiropas čempionāts (EČ). Pašreizējie planētas čempioni ir Lietuvas un Japānas skrējēji Aleksandrs Sorokins un Miho Nakata, kuri abi ir pasaules rekordisti šajā skriešanas disciplīnā ar 319,614 un 270,363 pieveiktiem kilometriem. Trīs labāko rezultātu kopsummā komandu ieskaitē uzvarēja kaimiņvalstis Lietuva vīriešiem un Polija sievietēm. Tomēr šogad preses konferencē Aleksandrs Sorokins paziņoja, ka traumas dēļ nevarēs iziet uz startu un palīdzēs komandai no malas.

Latvijas izlasē iepriekšējā PČ, kas 2023. gadā risinājās Taivānā, vislabākas sekmes bija Aijenam Trušinam (217,105 km) un Gitai Muceniecei (196,949 km), kurus komanda izvēlējusies kā karoga nesējus atklāšanas ceremonijā. Latvijas vīriešu un sieviešu komandas ieņēma 24. un 14. vietas. Arī šoreiz mērķis ir iespraukties labāko desmitniekā un sekmīgi konkurēt ar tuvākajām kaimiņvalstīm.

Latvijas izlases sastāvs Pasaules čempionātam 24 stundu skrējienā pieejams šeit.

Latvijas un arī citu valstu sniegumam varēs sekot līdzi arī tiešsaistes rezultātos. Decembrī Indijā risināsies PČ 50 kilometru skrējienā bez Latvijas komandas līdzdalības, savukārt nākamgad maija vidū Itālijā Florences tuvumā plānots PČ 100 kilometros. Aiznākamā gada septembrī Dienvidāfrikā būs kalnu un taku pasaules čempionāts apvidus skrējienu piekritējiem.

Šogad komandā labākie starti bijuši jaunajam

Latvijas rekordistam Ritvaram Kalniņam, kurš maijā Rojā pieveica 270,563 kilometrus, tādējādi kļūstot arī par pasaules rekorda turētāju vecumgrupā virs 50 gadiem.

Pirms tam valmierietis paspēja aprīlī uzvarēt kārtējās “Backyard Ultra” formāta sacensības, 30 stundās Jēkabpilī noskrienot aptuveni 262 kilometrus. Savā desmitajā startā 107 kilometru skrējienā Rīga–Valmiera svinēta uzvara, kļūstot tikai par ceturto gargabalnieku, kas nakts skrējienu veic ātrāk par astoņām stundām (7:57:11).

Šajā sezonā otrs labākā rezultāta autors ir Artis Šauriņš no Jaunciema, Rojā tiekot pie sudraba Latvijas čempionātā (LČ) ar 251,966 kilometriem. Labs sniegums izdevās arī pirms nedēļas dubultmaratonā “Taisnais” pa vecā dzelzceļa maršrutu no Sauriešiem līdz Ērgļiem, kur tika pie jauna trases rekorda (6:14:48). Respektīvi, vienu maratonu noskrienot vidēji 3 stundās un 7 minūtēs.

Trešais labākais rezultāts šogad pieder cēsiniekam Rihardam Āboliņam, kurš februārī Somijā noskrēja 225,553 kilometrus sporta arēnas gaiteņos. Komandu papildinās Pēteris Cābulis, kurš aprīlī 211 kilometru skrējienu apkārt Balatona ezeram Ungārijā veica ātrāk par diennakti (22:26:15). No veterānu Eiropas čempionāta (EČ) Madeiras salā ieradies arī otrs valmierietis, pagājušā gada Latvijas čempions diennakts skrējienā Ritvars Lērme, kurš šogad Rojā pieveica 226,753 kilometrus, paliekot aiz labāko trijnieka. Piebilstams, ka Madeirā skriešanas muskuļi tika pasaudzēti, pārstāvot Latvijas veterānus soļošanas disciplīnās.

Sieviešu komandā lielākais zaudējums ir Latvijas rekordistes Diānas Džavizas (228,962 km) starts Austrijas izlasē pēc otrās pilsonības iegūšanas šajā vasarā. Bez pieminētās Pilsrundāles pārstāves Gitas Mucenieces, kura pašmāju čempionātā pērno bronzu pārvērta sudrabā (208,892 km), startēs arī divkārtējā Latvijas čempione Sigita Vāce-Vecvagare (220,312 km) un Rojā bronzu nopelnījusī Zane Zviedre (183,166 km) no Bauskas novada Uzvaras. Viņai pērn bija sudrabs ar astoņiem kilometriem vairāk.

Pēdējā EČ diennakts skrējienā Itālijas pilsētā Veronā pirms trīs gadiem ar 211,818 kilometriem komandas līdere bija Rīga–Valmiera iepriekšējā rekordiste Vita Devjatņikova.

Komandas papildinājums būs divas Lielbritānijā dzīvojošās latvietes, kuras abas būs izlases debitantes. Kādreizējā liepājniece Ināra Jēriņa marta sākumā 36 stundās laboja Diānai Džavizai piederošo Latvijas rekordu “Bacyard Ultra”, taču mēnesi vēlāk tas tika zaudēts, kad Gita Muceniece pieveica par stundu vairāk Jēkabpilī. Tagad abas tiekas Francijā un diennakti skries Latvijas izlases krāsās. Tāpat savu valsti pārstāvēs Inga Kalēja, kura skrējienā Rīga–Valmiera palika uzreiz aiz ātrāko trijnieka.

Vīriešu konkurencē galvenais favorīts būs četrkārtējais Spartatlona uzvarētājs grieķis Fotioss Zisimopouloss (292,254 km), kuram izaicinājums būs ne tikai pasaules rekorda labošana, bet arī nacionālais rekords 303 km – rekords, kas ilgus gadus bija nesasniedzams pasaules rekords, līdz to laboja lietuvietis. Gatavojoties PČ, pirms trim nedēļām grieķis speciāli izlaida savās mājās notiekošo Spartatlonu, kur desmitajā startā ļāva uzvarēt čeham Radekam Bruneram, kurš gan ir labā fiziskajā formā un startēs arī diennakts skrējienā Francijā. 280 un vairāk kilometrus pēdējos gados veikuši arī Zviedrijas, Ukrainas, Beļģijas, Spānijas un Lielbritānijas skrējēji.

Informāciju sagatavoja
Matīss Vecvagaris