Krievijas zemūdene B-261 “Novorossiysk” neplānoti uzpeldējusi pie Francijas krastiem

Neseno notikumu virkne starptautiskajos ūdeņos radījusi nelielu, bet uzmanības vērtu drāmu. Krievijas Melnās jūras flotes zemūdene B-261 “Novorossiysk”, kas pazīstama ar savu “Kalibr” raķešu sistēmu, ir negaidīti uzpeldējusi netālu no Bretaņas krastiem Francijā. Šis incidents, kas noticis oktobra sākumā, ir izraisījis zināmu satraukumu un spekulācijas gan starp militārajiem novērotājiem, gan plašākā sabiedrībā. Lai gan oficiālie avoti gan no Krievijas, gan NATO puses sniedz atšķirīgu informāciju par notikušā iemesliem, arvien vairāk liecību norāda uz iespējamām tehniskām problēmām, kas piespiedušas šo spēcīgo bruņojuma vienību atklāt savu klātbūtni.

Tehniskas problēmas vai navigācijas normas?

Saskaņā ar starptautisko mediju un sociālo tīklu ziņojumiem, galvenais pieņēmums par zemūdenes uzpeldēšanas iemeslu ir tehniskas problēmas. Vairāki avoti, tostarp NATO Jūras pavēlniecība, norāda, ka zemūdene bija spiesta uzpeldēt sakarā ar nopietniem tehniskiem sarežģījumiem. Daži ziņojumi pat min iespējamu degvielas noplūdi, kas iepriekš tika novērota arī pie Gibraltāra šauruma. Šādas problēmas, protams, rada bažas par drošību un zemūdenes kaujas spējām.

Krievijas puse gan nākusi klajā ar savu skaidrojumu, noliedzot jebkādas tehniskas kļūmes. Krievijas Melnās jūras flote apgalvo, ka zemūdene “Novorossiysk” uzpeldējusi, lai ievērotu Lamanša navigācijas noteikumus, kas pieprasa kuģiem pacelties virs ūdens noteiktos apstākļos. Viņi arī apgalvo, ka zemūdene tika pavadīta un novērota, nevis glābta vai palīdzēta. Tomēr šis skaidrojums nesakrīt ar dažiem novērojumiem un informāciju, kas saņemta no citām valstīm, piemēram, Nīderlandes, kas ziņoja par zemūdenes vilkšanu Ziemeļjūrā.

NATO uzraudzībā: “Mēs vērojam. Gatavi reaģēt.”

NATO ir stingri uzraudzījusi situāciju un zemūdenes klātbūtni pie Francijas krastiem. Alianses Jūras pavēlniecība ir publiskojusi fotogrāfijas, kurās redzama Francijas karaflotes fregate, kas veic novērošanu ap uzpeldējušo Krievijas zemūdeni. NATO uzsvēra savu gatavību aizstāvēt savu teritoriju, nepārtraukti uzraugot jūras situāciju un nodrošinot informētību par visām kustībām Atlantijas okeānā. Šī stingrā nostāja atspoguļo alianses apņemšanos nodrošināt drošību un stabilitāti reģionā. NATO ģenerālsekretārs Marks Rute ironiski komentējis situāciju, pajokojot par “meklēšanu pēc tuvākā mehāniķa”, kas radījis zināmu rezonansi. Šis komentārs, lai arī humoristisks, pasvītro bažas par Krievijas flotes tehniskajām spējām un uzticamību.

Zemūdene “Novorossiysk” – spēcīgs bruņojuma elements

Krievijas zemūdene B-261 “Novorossiysk” ir daļa no Krievijas Melnās jūras flotes 4. atsevišķās zemūdeņu brigādes. Tā ir būvēta Project 636.3 standarta “Varšavjanka” klases dīzeļelektriskā zemūdene, kas tika nodota ekspluatācijā 2014. gadā. Šī zemūdene ir aprīkota ar sešiem 533 mm torpēdu atmestiem cauruļvadiem, kas spēj izšaut gan torpēdas, gan pretkuģu un universālās munīcijas. Tās galvenais triecienspēks ir spēja palaist “Kalibr-PL” spārnotās raķetes no zemūdens pozīcijas, kas spēj sasniegt gan jūras, gan sauszemes mērķus ievērojamā attālumā. Šīs raķetes var būt aprīkotas gan ar parastām, gan kodolieroču galviņām, padarot “Novorossiysk” par ievērojamu militāro spēku.

Pasaules mediju un sociālo tīklu reakcija

Ziņas par Krievijas zemūdenes uzpeldēšanu pie Francijas krastiem ātri izplatījās gan starptautiskajos medijos, gan sociālajos tīklos. Daudzi komentētāji izteikuši satraukumu par šādu militāro aktivitāti tuvu Eiropas krastiem, īpaši ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju. Daži sociālajos tīklos pauduši ironiskus komentārus un pat aicinājuši “nogremdēt kuģi”, kas atspoguļo pieaugošās spriedzes līmeni reģionā. Citi izteikuši spekulācijas par zemūdenes misijas mērķiem un tehnisko stāvokli. Šī notikuma atspoguļojums medijos un sabiedrības reakcija liecina par augsto interesi un satraukumu par militāro spēku kustībām Eiropas tuvumā.

Lai gan Krievija centusies minimizēt incidenta nozīmīgumu, uzsverot, ka tā bija plānota darbība saskaņā ar navigācijas noteikumiem, NATO un citas Rietumu valstis turpina rūpīgi sekot līdzi situācijai. Šis incidents vēlreiz apliecina, cik svarīgi ir saglabāt pastāvīgu modrību un informētību par militārajām aktivitātēm pasaules ūdeņos, īpaši šādos saspringtos laikos.