Izglītības sistēmas izaicinājumi: Kā veidot stipru un lemtspējīgu personību katram skolēnam?
Saeimā notikusī konference “Bērna izglītības ceļš Latvijā: kā veidot stipru, atbalstītu un lemtspējīgu personību?” ir aktualizējusi dziļas diskusijas par mūsdienu izglītības sistēmas izaicinājumiem. Galvenais vadmotīvs – nevienu bērnu nedrīkst “pazaudēt” izglītības procesā. Šobrīd Latvijā kopējā izglītībā mācās vairāk nekā 180 000 skolēnu, taču satraucoši ir dati, ka 29 000 jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem nedz nemācās, nedz nestrādā, norādot uz sistēmiskām problēmām, kas liek jauniešiem izkrist no izglītības aprites .
Pašreizējās sistēmas kritiskā analīze
Konferences dalībnieki, tostarp politikas veidotāji, izglītības eksperti un vecāku organizāciju pārstāvji, atzina, ka izglītības saturs bieži vien tiek apgūts pārāk straujā tempā. “Jauno vielu skolā mēģina apgūt tik lielā ātrumā, it kā mēģinātu noķert aizejošu vilcienu: vienā stundā skolotājs izstāsta jauno vielu, tad ir mājasdarbs kopā ar vecākiem vai privātskolotājiem, un tad jau seko kontroldarbs,” norādīja “Swedbank” Klientu servisa pārvaldes vadītājs un divu pamatskolēnu tēvs Vadims Frolovs. Šāda steigšanās neļauj domāt un rada nogurumu, kas traucē efektīvai mācīšanās procesā . Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre piekrita, ka “mēs programmu apjomā skrienam”, un skolotājiem varētu trūkt nepieciešamās izpratnes, stratēģijas vai metodikas. Bieži vien daudzas lietas tiek darītas “inerces pēc, nevis pēc jēgas”, piemēram, mājasdarbi tiek uzdoti pēc ieraduma, nevis ar konkrētu pedagoģisku mērķi .
Lai gan vairāk nekā 180 000 skolēnu šobrīd iegūst vispārējo izglītību, ievērojams skaits jauniešu priekšlaicīgi pamet skolu vai izkrīt no sistēmas. Šī tendence rada nopietnas sekas ne tikai indivīdu nākotnei, bet arī visas valsts attīstībai. Kā uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre, dati ir satraucoši, jo daudzi bērni jūtas slikti sistēmā vai pilnībā no tās atkrīt . Tāpēc konferences mērķis bija nevis kritizēt, bet gan analizēt esošo situāciju un rast konkrētus risinājumus izglītības ceļa uzlabošanai, sniedzot ieteikumus un uzdevumus atbildīgajām institūcijām .
Ceļā uz stipru un lemtspējīgu personību: risinājumi un atbalsts
Viena no galvenajām tēmām diskusijā bija nepieciešamība stiprināt atbalsta sistēmu katram skolēnam. Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Inta Ozola norādīja, ka izglītības satura pārskatīšana varētu palīdzēt samazināt mācīšanās tempu . Lai mācību process noritētu kvalitatīvāk un skolotāji spētu atbalstīt katru skolēnu, vispirms nepieciešams stiprināt pašus pedagogus . Ozola piebilda: “No valsts puses, šeit mēs redzam, ka mums ir jāstiprina pedagogu atbalsts un jāstiprina tajās jomās, kas pēc nu datiem arī izvirzās kā primārās. Noteikti esam nolēmuši stiprināt iekļaujošās izglītības tādu kompetenci skolotājiem un atbalstīt šajā jomā. Tāpat arī mēs šobrīd strādājam pie jau piesauktajiem mākslīgā intelekta rīkiem, lai tas ir samērīgi, lai tiešām tas ir praktiski.” .
Saeimas priekšsēdētājas biedre Antoņina Ņenaševa uzsvēra, ka valstiski veidotajai individualizētajai izglītības pieejai ir jāsaredz bērna individuālās vajadzības un jānodrošina tādi apstākļi un atbalsts, kas palīdz pārvarēt nevienlīdzību neatkarīgi no dzīvesvietas . Viņa aicināja konferences dalībniekus domāt drosmīgi un runāt atklāti, jo “patiesas rūpes radīs rīcību, bet rīcība nesīs gaidītās pārmaiņas” .
Agita Zariņa-Stūre akcentēja, ka bērni tiek zaudēti izglītības ceļā nevis tad, kad viņi pārtrauc mācības, bet daudz agrāk – kad viņiem zūd ticība sev . “Mēs nevaram atļauties zaudēt nevienu bērnu – ne to, kurš jūtas slikti skolas solā un netiek galā ar mācībām, ne to, kurš pametis mācības vai izbraucis no valsts. Latvijas nākotne ir ikvienā,” uzsvēra Zariņa-Stūre . Viņa piebilda, ka bērna attīstībai ir svarīgi, lai viņš jūtas drošs, ieraudzīts un atbalstīts, jo tad viņš attīstās par veselu, radošu un līdzsvarotu personību – cilvēku, kurš spēj pielāgoties dzīves izaicinājumiem .
Ir svarīgi nodrošināt, ka katrs bērns Latvijā saņem nepieciešamo atbalstu, lai izaugtu par stipru, domājošu un lemtspējīgu personību. Tas prasa gan izglītības sistēmas pilnveidi likumdošanas līmenī, gan aktīvu sadarbību starp skolu, vecākiem un sabiedrību . Patiesībā, “bērns izglītības ceļā iet pirmo reizi savā dzīvē, tāpēc svarīgs ir atbalsts – pie vienas rokas mamma, tētis, tas ir, vecāki, pie otras – skola.” . Tādēļ ir būtiski, lai šīs puses būtu “uz vienas lapas prasībās, atbildībā, komunikācijā”, lai bērns būtu drošāks un patstāvīgāks .
Nākotnes vīzija un nepieciešamās pārmaiņas
Valsts izglītības attīstības aģentūra plāno pārskatīt izglītības saturu, lai mazinātu mācīšanās tempu . Tiek strādāts pie jauniem mākslīgā intelekta rīkiem, lai atbalstītu gan pedagogus, gan skolēnus . Tāpat tiek uzsvērts, ka jāpilnveido pedagogu sagatavošanas sistēma, lai viņi spētu strādāt pēc kompetencēs balstīta modeļa, kas veido ne tikai zināšanas, bet arī vērtības un spēju tās pielietot praksē .
Konference izvirzīja vairākus būtiskus jautājumus turpmākai rīcībai: kā laikus pamanīt bērna vajadzības, kā stiprināt viņa ticību savām spējām un kā atgriezt izglītības sistēmā tos, kuri to pametuši . Tāpat tika diskutēts par jauniešu iespējām un izvēlēm pēc 9. klases .
Kopumā konference uzsvēra, ka “nevaram atļauties izglītības sistēmā pazaudēt nevienu bērnu” . Tas ir kopīgs izaicinājums visai sabiedrībai, kurā katram ir sava loma – no politikas veidotājiem līdz vecākiem un pašiem pedagogiem – nodrošinot, ka katrs bērns var attīstīties par stipru, atbalstītu un lemtspējīgu personību, kas spēj dot ieguldījumu valsts nākotnē.