Sezonas atklāšana ar nacionālās nozīmes notikumu
Sestdien, 20. septembrī, Latvijas Nacionālais teātris svinīgi vēra durvis uz savu 107. sezonu, pasaulei atklājot jauniestudējumu Raiņa lugai “Indulis un Ārija”. Šis notikums ir vairāk nekā tikai sezonas sākums; tas ir dziļš veltījums latviešu kultūras kodolam un nacionālajai identitātei. Teātris turpina savu misiju – uzturēt dzīvu latviešu dramaturģijas mantojumu, piedāvājot mūsdienīgas interpretācijas, kas rezonē ar mūsdienu izaicinājumiem. Sezonas moto “Kvēlās ugunis” simboliski atspoguļo mīlestības un kaislības pretstatījumu naidam un vienaldzībai, iededzot sirdīs cildenas liesmas.
Raiņa “Indulis un Ārija”: Vēsturiskais mantojums un mūsdienu aktualitāte
Raiņa “Indulis un Ārija”, sarakstīta 1911. gadā trimdā Kastaņolā, ir viens no latviešu literatūras neatsveramajiem dārgumiem. Šajā jaunības traģēdijā dzejnieks meistarīgi ieaudis Latvijas vēstures un folkloras motīvus. Darbs ir poētisks un filozofisks stāsts par kūru virsaiša Induļa un vācu bruņinieka meitas Ārijas liktenīgo mīlestību, kas attīstās 13. gadsimta Kurzemes brīvības cīņu nemierīgajā fonā. Ne velti to bieži dēvē par latviešu “Romeo un Džuljetu”, taču Raiņa iecere sniedzas daudz tālāk, pētot nācijas identitāti, brīvības cenu un mazas tautas tiesības uz pašnoteikšanos. Autora jautājumi par cilvēciskās izvēles sarežģītību un instinktu varu pār apziņu saglabā savu spēku arī pēc vairāk nekā simts gadiem, radot dziļu rezonansi arī mūsdienu skatītājā.
Indras Rogas režija un jauna elpa klasikai
Par jauniestudējuma režisori kļuvusi Indra Roga, kura 1999. gadā pati iestudējumā atveidoja Ārijas lomu. Viņas režija lugai piešķir žanru “baltā traģēdija”, uzsverot vēstījuma tīrību un eksistenciālo dziļumu. Roga pauž, ka “Pasaules iekarotāji sēj nāvi. Radošs stiprs gars par tādiem pārāks – triumfs vēršas kaunā. Uzvarā slēpjas zaudējums un zaudējumā uzvara. Beigās paliek sirds, kas ‘visa sākums, visa beigums.'”. Viņas interpretācija mēģina atklāt dziļākās patiesības par cilvēka dvēseli, indivīda attiecībām ar tautu un mākslinieka lomu sabiedrībā. Izrādes pamatā ir ideja par to, ka pat uz kara fona un naidīgā vidē var dzimt dziļa mīlestība, taču tai līdzi nāk arī milzu atbildība un izaicinājumi.
Muzikālā bagātība un kora spēks
Īpašu vērienu izrādei piešķir komponista Ērika Ešenvalda jaunradītā mūzika, kas skan Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” izpildījumā diriģenta Māra Sirmā vadībā. Šis radošais kopdarbs ne tikai piešķir izrādei akustisku dziļumu, bet arī palīdz radīt atmosfēru, atainojot dabas elementus, kaujas lauka noskaņās vai svētnīcas ainas. Gundars Grasbergs, kurš atveido kuršu vadoni Pudiķi, atzīst, ka simtiem dziedātāju klātbūtne uz skatuves rada neaprakstāmu enerģiju, kas virmo un palīdz stāstam sasniegt skatītāju. Radošā komanda apzināti izvairās no mikrofonu lietošanas, akcentējot dzīvā vārda un dziedājuma spēku, radot autentisku un nepastarpinātu pieredzi.
Nacionālā teātra 107. sezona: Plašums un ambīcijas
Latvijas Nacionālā teātra 107. sezona solās būt daudzveidīga un mākslinieciski ambicioza, piedāvājot skatītājiem 15 jauniestudējumus dažādās zālēs. Repertuārā īpaša uzmanība pievērsta latviešu autoru darbiem, gan klasiskajiem, gan mūsdienu dramaturģijai. Papildu “Indulim un Ārijai”, skatītāji var gaidīt arī citus nozīmīgus iestudējumus, piemēram, koncertiestudējumu “Dievišķās nejaušības”, kas veltīts Ulda Stabulnieka 80. jubilejai, kā arī jaunus darbus, kas pētīs paaudžu attiecības un sievietes karjeru, vai jauniešu vidē aktuālas tēmas. Teātris demonstrē drosmīgu repertuāra izvēli un mākslinieciskus lēmumus, cenšoties mīlestību un kaislību pretstatīt kara laikmeta naidam un vienaldzībai.