Eiropas Savienība stingri pastiprina pretgaisa aizsardzību un izveido “dronu mūri”
Eiropas Savienība (ES) ir apņēmības pilna palielināt savu drošību un aizsardzību, plānojot līdz 2027. gada beigām pilnībā ieviest jaunu, visaptverošu pretdronu aizsardzības sistēmu, kas dēvēta par “Eiropas dronu aizsardzības iniciatīvu”. Šis vērienīgais solis ir atbilde uz pieaugošajiem drošības izaicinājumiem, tostarp arvien biežākajiem gaisa telpas pārkāpumiem un potenciālajiem draudiem no bezpilota lidaparātiem. Iniciatīva ir daļa no plašākas ES stratēģijas, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam sagatavot bloku pret iespējamiem militāriem konfliktiem.
Pretdronu aizsardzības iniciatīvas vēsturiskais konteksts un mērķi
Pirmoreiz par nepieciešamību izveidot “dronu mūri” Eiropas austrumu pierobežā tika runāts pēc incidentiem, kad Krievijas droni tika manīti Polijas gaisa telpā. Sākotnējā iecere koncentrējās uz austrumu robežu stiprināšanu, taču, ņemot vērā dronu radītos traucējumus lidostu darbībai arī citās ES valstīs, projekta tvērums tika paplašināts, aptverot visu kontinentu. Amatpersonas norāda, ka “Eiropas dronu aizsardzības iniciatīva” sākotnējā režīmā plānota jau līdz 2026. gada beigām, bet pilnvērtīgi tai jāsāk darboties līdz 2027. gada beigām. Šis projekts ir viens no četriem galvenajiem ES bruņošanās projektiem, kas papildus vērsti uz robežu aizsardzības stiprināšanu, pretgaisa aizsardzības vairoga izveidi un kosmosa drošības uzlabošanu.
“Dronu mūris” kā stratēģisks instruments drošības stiprināšanai
“Dronu mūra” izveide ir ļoti ambiciozs projekts, kas paredz robežas “nosegšanu” ar bezpilota lidaparātiem, lai nepārtraukti novērotu kustības un brīdinātu par potenciālajiem draudiem. Šī sistēma ne tikai palīdzētu cīņā pret nelegālo migrāciju un kontrabandu, bet arī pret dažādām provokācijām. Tiek plānots, ka kopīgajai novērošanas sistēmu un aizsardzības tehnoloģiju iepirkumu programmai jāsākas nākamā gada pirmajā ceturksnī, ar mērķi nodrošināt daļēju sistēmu darbību līdz 2026. gada beigām un pilnvērtīgu darbību līdz 2027. gada beigām. Lai gan sākotnēji Igaunijas un Lietuvas kopīgais lūgums piešķirt ES līdzekļus šī projekta izveidei tika noraidīts, pieaugošo incidentu dēļ diskusijas ir atsākušās, un tiek meklēts arī ES finansējums. Latvijas Iekšlietu ministrija norāda, ka “dronu sienas” ideja papildinātu jau esošos robežas infrastruktūras projektus, un tā īstenošanai nepieciešami arī finanšu ieguldījumi.
Tehnoloģiskās inovācijas un nākotnes perspektīvas
Pretdronu tehnoloģiju attīstība ir nepārtraukta. Tiek pētītas un ieviestas dažādas metodes, sākot no skaņas uzraudzības un elektroniskās izlūkošanas sistēmām līdz pat lāzerieročiem un elektroniskās traucēšanas ierīcēm. Eiropas Savienība arī veicina dronu izmantošanu civilajā sektorā, paredzot, ka līdz 2030. gadam droni varētu kļūt par ierastu palīgu neatliekamās palīdzības dienestiem, kartēšanā, piegādēs un pat gaisa taksometru pakalpojumos. Lai gan šis projekts ir ļoti ambiciozs un prasa ievērojamus finanšu ieguldījumus, Eiropas Savienības līderi ir apņēmības pilni stiprināt savu drošību un aizsardzību, reaģējot uz mainīgo ģeopolitisko situāciju.