Riharda Rudāka ieguldījums Latvijas teātra mākslā

Aktieris Rihards Rudāks, kura karjera Valmieras teātrī sniedzas vairāk nekā piecdesmit gadus, ir spilgts piemērs ideālistam, intelektuālim un patiesas aktiermākslas simbolam Latvijas skatuves dzīvē. Jau kopš 1965. gada viņš ir bijis neatņemama Valmieras teātra daļa, cieši saistīts ar tādiem režisoriem kā Oļģerts Kroderis un Māra Ķimeles radošo domu. Rudāka aktiera ceļš nav bijis vienkāršs, tomēr viņa uzticība teātrim un spēja ar katru lomu iedziļināties varoņa būtībā ir apliecinājusi viņa dziļo talantu.

Režisore Virdžīnija Lejiņa ir raksturojusi Rudāku kā aktieri, kurš ar vienu vienīgu skatienu spēj nospēlēt visu tēlu, uzsverot viņa īpaši smalko izjūtu pasauli. Šī spēja ir noderējusi gan klasiskās dramaturģijas lomās, gan arī mazākās, tomēr nozīmīgās epizodēs, piemēram, viņa atveidotais Jūlijs videofilmā “Likteņa līdumnieki”. Viņa spēlētās lomas, sākot no Hamleta un Krustiņa līdz pat karalim Līram un tēvocim Vaņam, atklāj plašo aktiera emocionālo amplitūdu un spēju vienlaikus būt gan trauslam, gan dziļi iedarbīgam, saglabājot savu ētikas vertikāli jebkuros laikos.

Kā intervijās minējis pats aktieris, viņa karjera ir gandrīz 60 gadus ilga, sākusies 22 gadu vecumā Valmieras teātrī. Sākotnēji jaunajam aktierim teātra ēka šķitusi necila, tomēr tas nav bijis šķērslis kļūt par vienu no teātra dvēselēm. Rudāka pirmo nozīmīgo atzinību ieguvis ar Krustiņa lomu R. Blaumaņa “Pazudušajā dēlā”, taču par izrāvienu kļuva Šekspīra Hamleta atveidojums Oļģerta Krodera režijā 1972. gadā. Šī loma tiek uzskatīta par latviešu modernās režijas virsotni un spilgtu sava laikmeta varoņa atspoguļojumu.

Sadarbība ar izciliem režisoriem un laikabiedru atmiņas

Riharda Rudāka profesionālā izaugsme ir cieši saistīta ar viņa sadarbību ar izcilajiem režisoriem Oļģertu Kroderu un Māru Ķimeli. Viņi veidoja to radošo loku, kas ielika pamatus mūsdienu Valmieras teātrim – inteliģentam, demokrātiskam un atvērtam mākslas centram. Aktiera paša uzskats ir, ka darbs pie lomām prasa cīņu ar sevi, padarot pat neparocīgu tēlu par savu. Viņš ir strādājis ar vairāk nekā 40 režisoriem, katrs no kuriem ir devis savu ieguldījumu aktiera mākslinieciskajā attīstībā.

Viens no Rudāka tuviem draugiem un laikabiedriem ir aktieris Uldis Dumpis. Dumpis atceras Rudāku kā savu kursa biedru, kurš vienmēr izcēlies ar savu kārtīgumu, apzinīgumu un intelektuālismu. Dumpis pat uzskata, ka Rudākam bija potenciāls kļūt par teātra kritiķi, taču ir gandarīts, ka viņš palika pie aktiermeistarības. Lai gan aktieru ceļi pēc studijām šķīrās – Dumpis palika Rīgā, bet Rudāks devās uz Valmieru – viņu draudzība nav pārtrūkusi. Dumpis uzsver, ka sarunas ar Rudāku vienmēr ir interesantas, jo viņa vērīgums un intelekts spēj atklāt jaunus aspektus pat ikdienišķās lietās.

Skaidrīte Putniņa, aktrise un Riharda Rudāka sieva, kopā ar viņu ir nodzīvojusi ilgu mūžu, daloties gan priekos, gan grūtībās. Viņas skatījumā, Rudāks uz skatuves iemieso gan jaunus, latviskus varoņus, gan arī interesantus raksturotājus ar spilgti izteiktu ekscentrisku stīgu un augstu skatuves patiesības līmeni. Viņa dzīvesprieks un sievišķība ir iedvesmojoši.

Atzinības un mantojums

Riharda Rudāka profesionālā darbība ir novērtēta ar daudzām godalgām. Viņš ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (2003. gadā piešķirts V šķiras ordenis), kas ir augstākā valsts atzinība par nopelniem Latvijas labā. Tāpat viņš ir saņēmis Harija Liepiņa balvu un vairākkārtēji godalgots “Spēlmaņu nakts” balvās, tostarp par mūža ieguldījumu teātra mākslā (2018. gadā).

Rudāks ir daļa no paaudzes, kas veidoja Valmieras teātra unikālo auru un estētiku. Viņa spilgtā aktiera talants, godīgums un uzticība teātrim ir iedvesmojis un turpina iedvesmot jaunākas paaudzes māksliniekus. Pat sasniedzot 80 gadu jubileju, viņš joprojām ir aktīvs uz skatuves, apliecinot savu neizsīkstošo radošo enerģiju un mīlestību pret teātri. Viņš spēlē Ārnolda Rūbeka lomu Henrika Ibsena lugā “Kad mēs, mirušie, mostamies”, kas aktierim ir ļoti personiska un liek pārdomāt dzīves un radošā darba vērtības.

Aktieris uzskata, ka teātris šodien spēj piedāvāt daudz vairāk nekā ikdienas ziņu lentes, jo klasika vienmēr ir aktuāla un liek cilvēkiem pārdomāt svarīgus dzīves jautājumus. Viņa talants, intelektuālā dziļums un uzticība skatuvei ir neatsverams ieguldījums Latvijas kultūras mantojumā, padarot viņu par vienu no izcilākajiem savas paaudzes aktieriem.