Latvijai līdz nākamā gada jūnijam jāievieš Eiropas Savienības Migrācijas un patvēruma pakta prasības. Paktā noteiktais solidaritātes princips paredz, ka dalībvalstīm būs jāizvēlas – pieņemt noteiktu migrantu skaitu vai samaksāt par atteikšanos to darīt. Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, Latvija vēlas izmantot trešo iespēju – sniegt atbalsta pasākumus. Kā pamatojums šai izvēlei tiek minēts Latvijas ieguldījums Eiropas Savienības ārējās robežas sargāšanā.
Somālija, Ēģipte, Afganistāna, Tadžikistāna – šīs kā savas izcelsmes valstis min raidījuma uzrunātie patvēruma meklētāju izmitināšanas centra “Mucenieki” iemītnieki. Daudzi aizvadījuši vairākus neveiksmīgus mēģinājumus iekļūt Eiropas Savienībā no Baltkrievijas caur Polijas vai Lietuvas robežu. Taču galu galā iekļūt izdevās, šķērsojot Latvijas robežu.
Pirms diviem gadiem Tiesībsargs aicināja valdību palielināt patvēruma meklētājiem piešķiramos naudas līdzekļus. Aprēķināts, ka dienasnaudas palielināšana no trīs uz pieciem eiro prasītu 316 tūkstošus eiro, taču tos valdība šī gada budžetā neiekļāva.
Izvietoto cilvēku skaits divos Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes centros – “Mucenieki” un “Liepna” – šogad ir pieaudzis. Pērn visa gada laikā centros atradās 732 personas. Šogad – jau 895.
Pieaug arī laiks, ko patvēruma meklētāji pavada šajos centros, gaidot pārvaldes lēmumu. 2023. gadā vidējais uzturēšanās ilgums bija 220 dienas, 2024. gadā – 278 dienas.
Jau nākamā gada jūnijā Latvijai būs jāievēro Eiropas migrācijas un patvēruma pakta nosacījumi, par ko pērn vienojās Eiropadome. Taču Latvijā darbs pie grozījumiem Imigrācijas likumā un jaunā Patvēruma likuma notiek vēl tikai darba grupu līmenī.
“Kas attiecas uz likumiem, tur nav variantu, tiem būs jābūt spēkā nākamā gada 12. jūnijā, jo pretējā gadījumā pret Latviju automātiski iestājas soda sankcijas,” raidījumam sacīja Valsts robežsardzes Atgriešanas un patvēruma lietu nodaļas priekšnieks, pulkvežleitnants Mareks Hoņavko.
Eiropas prasības uzliks par pienākumu ieviest jauno – skrīninga – procedūru. Tajā robežsargiem būs jānoskaidro migrantu identitāte, jāievada dati informācijas sistēmā un uz pārbaudes laiku jānodrošina cilvēkiem izmitināšana, ēdināšana un veselības pārbaude. Migrantiem arī no pirmās minūtes būs jānodrošina bezmaksas juridiskā palīdzība. Latvija plāno, ka skrīnings aizņems trīs dienas.
Tad sekos paātrinātā patvēruma pieteikuma izskatīšana, kuras maksimālais ilgums būs pieci mēneši.
Pagaidu skrīninga centra vajadzībām pielāgos bijušo skolas ēku Augšdaugavas novada Raudā. Te varēs izvietot 110 cilvēkus. Līdz 2029. gada beigām valstij turpat jāuzbūvē arī multifunkcionāls centrs ar 450 vietu ietilpību. Kā minēja Hoņavko, pēc Eiropas Komisijas aprēķiniem Latvijas šī brīža spējas izmitināt aizturētos ārzemniekus ir nepietiekamas.
Politiski karstākā migrācijas pakta sadaļa ir solidaritātes mehānisms. Proti, visām dalībvalstīm jāpalīdz solidāri tām valstīm, kas piedzīvo lielāku migrācijas spiedienu – vai nu pieņemot noteiktu migrantu skaitu, vai maksājot 20 tūkstošus eiro par katru neuzņemto personu. Trešais variants paredz tehniska atbalsta sniegšanu līdzīgā apmērā.
Sarakstam ar migrācijas spiedienam pakļautajām valstīm būtu jābūt šīs nedēļas vidū. Taču tas vēl nav izveidots un pagaidām netiek nosaukts sagatavošanas datums. To Latvijas Televīzijai sacīja Eiropas Komisijas iekšlietu un migrācijas komisārs Magnuss Brunners, kurš aizvadītajā piektdienā apmeklēja Latvijas robežu.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) atzina, ka Latvija, līdzīgi kā Polija, nevēlas pieņemt migrantus vai maksāt naudu. Tā vietā valsts ir gatava sniegt atbalstu ar tehniku vai speciālistiem. “Kopumā mēs skatāmies uz to solidāri, ka mēs esam šajā mehānismā, nevis ārpus. Bet tajā pašā laikā, protams, mēs arī pamatojam. Šis iespējamais risinājums paredz ne tikai ņemšanu un maksāšanu, bet ir arī trešais. Vēl ir arī iespējami citi pasākumi, ko dalībvalsts sniedz. Par to arī notiek diskusijas pašlaik,” uzsvēra ministrs. Latvijas pārstāvji uzsver migrācijas spiedienu un savu ieguldījumu Eiropas ārējās robežas sargāšanā.
Jebkuri Imigrācijas likuma grozījumi, īpaši priekšvēlēšanu laikā, izraisa karstus strīdus un virzās lēni. Imigrācijas likuma grozījumus Saeimā skata jau ceturto gadu. Gandrīz divi simti priekšlikumu otrajam lasījumam atbildīgajā komisijā vēl nav izskatīti. Jaunās migrācijas pakta prasības varētu iekļaut skatīšanai trešajā lasījumā. Atsevišķi būs jāskata arī jaunais Patvēruma likums.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit