Atgriežoties pie nesen dzirdētā stāsta par kaimiņu konfliktu, kas izcēlies dzīvokļu īpašnieku mājā, šķiet, ka deviņdesmitie gadi Latvijā nav nekur tālu pazuduši. Vecākais, kurš vēlējies uzlabot mājas energoefektivitāti, organizējot ēkas siltināšanas projektu, saskāries ar agresiju un pat fizisku konfliktu, ko, kā zināms, izraisījis kāds, kurš savulaik bijis cieši saistīts ar deviņdesmito gadu kriminālo vidi. Šis incidents kalpo kā skarbs atgādinājums par to, ka pat šķietami vienkārši tehniskie risinājumi un kopīgu mērķu sasniegšana var atklāt dziļas sociālās plaisas un atgādināt par sabiedrības mentālo mantojumu no pagātnes.
Dzīvokļu īpašnieku kopības izaicinājumi un “Tumšzilā evaņģēlija” spogulis
Filma “Tumšzilais evaņģēlijs”, kas nesen nonākusi Latvijas kinoteātru ekrānos un guvusi ievērojamu skatītāju atsaucību, ataino deviņdesmito gadu vidus Latvijas skarbo realitāti – laiku, kad jaunā valsts vēl tikai meklēja savu ceļu pēc Padomju Savienības sabrukuma. Šis periods bieži tiek dēvēts par “Mežonīgajiem deviņdesmitajiem”, kad likuma un kārtības nodrošināšana bieži vien saskārās ar korupciju un morālām dilemmām, liekot pat ideālistiskākajiem varoņiem pārkāpt savas personīgās robežas. Filmas galvenais varonis, jaunais kriminālpolicijas izmeklētājs Romāns Skulte, nonāk konfrontācijā ar šīs pasaules brutalitāti, meklējot taisnīgumu un cenšoties izdzīvot šajā haotiskajā vidē. Tas, kā filma atspoguļo šo laiku, parāda, ka problēmas, kas saistītas ar sabiedrības saliedētību, uzticēšanos un spēju vienoties kopīgu mērķu labā, nav vienkāršas, un to saknes var meklēt arī tālākā pagātnē.
Līdzīgi kā filmas varoņiem, arī daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem bieži nākas saskarties ar grūtībām, pieņemot kopīgus lēmumus, īpaši, ja runa ir par nozīmīgiem renovācijas projektiem, piemēram, ēku siltināšanu. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšana ir sarežģīts process, kas prasa vienošanos starp dažādiem cilvēkiem ar dažādām interesēm un finansiālajām iespējām. Kā norāda LV portāls, lēmumus var pieņemt kopsapulcē, aptaujā vai citādi vienojoties, taču bieži vien izplatīta problēma ir kvoruma nodrošināšana un vispārējas vienprātības panākšana . Šie procesi var aizņemt ilgu laiku un radīt spriedzi starp kaimiņiem, līdzīgi kā filmas attēlotajā pasaulē, kur konflikti bieži vien risinājās ar spēka palīdzību.
Siltināšanas ieguvumi un sabiedrības atbildība
Ēku siltināšana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt komunālo pakalpojumu izmaksas, uzlabot dzīves kvalitāti un paaugstināt nekustamā īpašuma vērtību. Vidēji pēc renovācijas rēķins par apkuri var samazināties par 30-60% . Turklāt, veicot energoefektivitātes pasākumus, tiek mazinātas arī siltumnīcefekta gāzu emisijas, tādējādi veicinot cīņu pret klimata pārmaiņām . Dažādi atbalsta programmu nosacījumi, ko nodrošina arī “Altum”, pieejami jau kopš 2007. gada, lai veicinātu šo procesu . Šīs programmas piedāvā gan kapitāla atlaides, gan citus atbalsta veidus, taču galvenais nosacījums ir dzīvokļu īpašnieku spēja vienoties un pieņemt lēmumu par projekta īstenošanu .
Tomēr realitātē gan bieži vien gadās, ka entuziasms par siltināšanu izpaliek. Piemēram, Latgales un Zemgales reģionos pieejamais finansējums energoefektivitātes uzlabošanai ir izlietots tikai 5-6% apmērā, galvenokārt grūtību dēļ vienoties iedzīvotājiem . Kā redzams no nesenās intervijas, pat vēlme uzlabot mājas tehnisko stāvokli var saskarties ar agresiju un pretestību, kas, iespējams, ir saistīta ar pagātnes pieredzēm un atmiņām par laikiem, kad jebkāda iniciatīva varēja tikt uzskatīta par apdraudējumu vai mēģinājumu kādu atstāt bez kaut kā esošā. Vai nu bailes no svešā, vai vienkārši nevēlēšanās mainīt ierasto kārtību – tas viss rada šķēršļus, kas jāpārvar.
Filma “Tumšzilais evaņģēlijs” savā ziņā ir arī par šo – par cilvēka iekšējām cīņām un morālajām izvēlēm ekstrēmos apstākļos . Lai gan filmas darbība norisinās deviņdesmitajos gados, tās vēstījums par spēju saglabāt savus ideālus un rīkoties taisnīgi pat vissarežģītākajos apstākļos, joprojām ir aktuāls. Gluži tāpat, kā nepieciešamība vienoties par dzīvojamās mājas siltināšanu prasa no iedzīvotājiem spēju pārvarēt savstarpējas atšķirības un sadarboties, vienlaikus meklējot kopīgu valodu ar pagātni.
Novēršot sabiedrības sašķeltību
Situācija, kurā par siltināšanas projektu rodas konflikts, liecina par dziļāku problēmu – sabiedrības sašķeltību un grūtībām vienoties pat par acīmredzamiem ieguvumiem. Lai gan likums nosaka skaidrus lēmumu pieņemšanas mehānismus dzīvokļu īpašnieku kopībā , reālā dzīve bieži ir sarežģītāka. Iespējams, ka risinājums slēpjas ne tikai normatīvo aktu pilnveidošanā, bet arī izglītojošā darbā un dialoga veicināšanā starp iedzīvotājiem. Izpratne par siltināšanas projekta ieguvumiem, finansiālo pusi un ilgtermiņa rezultātiem ir būtiska, lai panāktu kopīgu vienprātību. Kā norāda speciālisti, galvenais arguments, lai pārliecinātu kaimiņus, ir finanšu ietaupījums . Taču ne vienmēr tas ir pietiekami.
Filmas “Tumšzilais evaņģēlijs” panākumi liecina par skatītāju interesi par deviņdesmito gadu pieredzi, iespējams, kā veidu, kā labāk izprast tagadni. Šī interese varētu būt pamats diskusijām par to, kā pagātnes ēnas joprojām ietekmē mūsu sabiedrību un kā mēs varam tās pārvarēt. Ja mēs spēsim atrast kopīgu valodu ar savu pagātni un stiprināt savu spēju vienoties un sadarboties, mēs varēsim ne tikai uzlabot savu ikdienu dzīvojamajās mājās, bet arī veidot stiprāku un saliedētāku sabiedrību kopumā.
Galvenais ir atcerēties, ka katram ir jāmaksā, bet kāds ir veids, kā šo maksājumu padarīt efektīvāku un taisnīgāku visiem. Siltināšana ir viens no veidiem, kā to panākt, bet tas prasa ne tikai finansiālas investīcijas, bet arī ieguldījumu kopienas gara un savstarpējās sapratnes stiprināšanā.