Eiropas Komisijas prezidentes aicinājums Serbijai: Laiks izšķirtai ceļā uz ES
Belgradā, 2025. gada 15. oktobrī, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena uzsvēra Serbijas nepieciešamību stingri izšķirties par savu turpmāko ceļu uz Eiropas Savienību (ES). Vizītes laikā, tiekoties ar Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču, fon der Leiena pauda stingru aicinājumu Serbijai “konkretizēt” savu vēlmi pievienoties blokam, uzsverot, ka ir pienācis brīdis, kad jāredz taustāmi rezultāti reformu jomā. Šis aicinājums izskanēja laikā, kad Serbijas pievienošanās process ES ir saskāries ar stagnāciju, galvenokārt saistībā ar nepieciešamību veikt fundamentālas reformas tiesiskuma, vēlēšanu sistēmas un mediju brīvības jomā.
Reformu steidzamība un ārpolitikas saskaņošana
Fon der Leiena uzsvēra, ka dalība Eiropas Savienībā ir ne tikai piedāvājums, bet arī solījums par mieru, labklājību un solidaritāti, kas Serbijai, sākot savu ceļu uz ES pirms divām desmitgadēm, ir kļuvis vēl svarīgāks mainīgajā pasaules situācijas dēļ. Viņa norādīja uz nepieciešamību pēc lielākas saskaņotības ES ārpolitikā, īpaši attiecībā uz sankcijām pret Krieviju. Lai gan viņa atzinīgi novērtēja Serbijas līdzšinējo 61% saskaņotību, viņa uzsvēra, ka nepieciešams vairāk, lai Serbija varētu tikt uzskatīta par uzticamu partneri. Prezidente arī pieminēja, ka valstīm, kas vēlas pievienoties ES, ir jādemonstrē gatavība stāvēt kopā ar Savienību, īpaši krīzes situācijās, kā parādīja 2022. gada enerģētikas krīze, kad ES sniedza atbalstu Rietumu Balkānu partneriem.
Realitāte un izaicinājumi Serbijas ceļā uz ES
Neraugoties uz Serbijas prezidenta Aleksandra Vučiča apliecinājumiem par uzticību ES integrācijas mērķim, ir skaidrs, ka ceļš uz pilntiesīgu dalību ir pilns ar izaicinājumiem. Kopš 2021. gada decembra Serbija nav atvērusi nevienu jaunu sarunu nodaļu, jo progresa trūkums ir acīmredzams fundamentālo reformu jomā, kā arī attiecībās ar Kosovu un saskaņošanā ar ES ārpolitiku. Situāciju vēl vairāk sarežģī Krievijas agresijas Ukrainā dēļ pastiprinātais spiediens uz kandidātvalstīm pilnībā saskaņot savu ārpolitiku ar ES nostāju. Problēmas rada arī nepietiekama progresa nodrošināšana tiesiskuma, vēlēšanu sistēmas un mediju brīvības jomā, kas ir bijis par pamatu arī ieilgušiem protestiem valstī. Piemēram, reformas, ko Serbija apsolīja īstenot pagājušā gada decembrī, lai atvērtu jaunu saišķi ar ES, tostarp jauna mediju regulatora ievēlēšana un vēlētāju reģistra pārskatīšana, vēl nav īstenojušās.
Tiesiskums, vēlēšanu sistēma un mediju brīvība – reformas, kas prasa pacietību
Ursuļa fon der Leiena īpaši uzsvēra nepieciešamību pēc progresa tiesiskuma, vēlēšanu sistēmas un mediju brīvības jomā. Viņa atzina, ka šīs reformas nav vieglas un prasa pacietību un izturību, taču uzsvēra, ka tās ir tā vērtas, jo tuvinās Serbiju tās izvirzītajam mērķim. Viņa arī atzinīgi novērtēja nesenās pūles Serbijā, lai stiprinātu demokrātiskās institūcijas, pieminot vienotā vēlētāju reģistra izveidi un iecelšanu Elektroniskās mediju regulēšanas komisijas valdē. Tomēr viņa arī norādīja, ka neatkarība no politiskās kontroles mediju regulatorā vēl nav sasniegta. Šīs reformas, lai arī nešķiet vieglas, ir fundamentālas ne tikai ceļā uz ES dalību, bet arī stabila un mierīga sabiedrības pamatu veidošanā.
Nākotnes perspektīvas un partnerība
Neskatoties uz šķēršļiem, Eiropas Komisijas prezidentes vizīte uzsver ES gatavību turpināt dialogu un sadarbību. Plānots, ka gan fon der Leiena, gan prezidents Vučičs mēneša laikā Briselē tiksies atkārtoti, lai novērtētu panākto progresu. Tiek uzsvērta arī ES ieguldījumu nozīme Serbijas attīstībā, tostarp enerģētikas infrastruktūras projekti, piemēram, Trans-Balkānu spēka koridors un Serbijas–Bulgārijas gāzes starpsavienojums, kas palīdzēs nodrošināt enerģētisko drošību un savienos Serbiju ar ES enerģijas tirgiem. Šie projekti un kopējie centieni stiprināt stabilitāti un mieru reģionā ir svarīgi signāli par turpmāku sadarbību. Tomēr galvenais vēstījums paliek nemainīgs: Serbijai ir jāparāda reāls un taustāms progress, lai piepildītu savu Eiropas nākotnes vīziju.