Komisijai jāvērtē arī, vai Latvijas nacionālais regulējums spēj nodrošināt tādu pašu pamattiesību aizsardzības līmeni, kādu nodrošina dalība konvencijā. Tāpat jāizvērtē, vai atteikšanās no starptautisko uzraudzības mehānismu izmantošanas, tostarp GREVIO, negatīvi ietekmētu pamattiesību aizsardzības līmeni Latvijā.
Papildus lūgts sniegt viedokli, vai atsevišķu izstāšanās idejas autoru paustais priekšstats par konvencijas iespējamo ideoloģisko raksturu ir pamatots un vai to var uzskatīt par juridiski pamatotu iemeslu tās denonsēšanai.
EP Komisijā par demokrātiju caur tiesībām (Venēcijas komisijā) ir 61 dalībvalsts. Komisijas loma ir sniegt tiesisku atbalstu tās dalībvalstīm, konsultatīvi izvērtējot valstu tiesisko un institucionālo struktūru atbilstību Eiropas standartiem un starptautiskajai pieredzei demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma jomā.
Kā vēstīts, Saeimas deputātu vairākums aizvadītajā ceturtdienā atbalstīja Nacionālās apvienības (NA), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), “Apvienotā saraksta” (AS) deputātu sagatavoto deklarāciju, kuru tās pasniedz kā “alternatīvu Stambulas konvencijai”, kuru savukārt šīs partijas grasās denonsēt.
Septembra izskaņā, pateicoties ZZS balsojumam Saeimā par Stambulas konvencijas denonsēšanu, sākās izteikta nestabilitāte valdības koalīcijā.
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.