Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir izvirzījis iniciatīvu apsvērt referendumu ierosināšanas sliekšņa pazemināšanu, kas varētu būtiski mainīt pilsoņu iespējas tieši iesaistīties likumu un politikas veidošanā. Šis priekšlikums nācis klajā laikā, kad valdošās koalīcijas vidū jūtamas ievērojamas spriedzes, ko pastiprina diskusijas par starptautiskām konvencijām un tuvojošos valsts budžeta pieņemšanu. Politiskie analītiķi jau prognozē, ka šīs spriedzes varētu rezultēties koalīcijas pārmaiņās.
Referendumu nozīme un prezidenta iecere
Ideja par referendumiem kā tautas gribas izpausmes formu Latvijā nav jauna. Satversme paredz iespēju sarīkot tautas nobalsošanu, tomēr praksē tās ir reti un bieži vien saistītas ar sarežģītu parakstu vākšanas procesu. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs rosina Saeimai izvērtēt iespēju samazināt nepieciešamo parakstu skaitu, lai ierosinātu referendumu, izņemot jautājumus, kas skar Satversmes kodolu. Tas nozīmētu plašākas iespējas pilsoņiem ierosināt likumprojektus vai panākt tautas nobalsošanu par svarīgiem sabiedrības jautājumiem. Šāda iniciatīva varētu stiprināt demokrātiskos procesus un dot lielāku balsstiesīgo pilsoņu iesaisti lēmumu pieņemšanā.
Iepriekšējie mēģinājumi izmainīt referendumu regulējumu ir parādījuši, ka parakstu vākšanas kārtība un nepieciešamais skaits bieži vien ir barjera pilsoņu iniciatīvām. Tādēļ prezidenta priekšlikums ir nozīmīgs solis, kas varētu atvieglot pilsoņu līdzdalību un padarīt viņu balsi dzirdamāku politiskajā ainā. Šāda rīcība ir saskaņā ar prezidenta pilnvarām rosināt likumdošanas iniciatīvas un veicināt demokrātisku procesu attīstību valstī.
Koalīcijas nestabilitāte un Stambulas konvencija
Šobrīd valdošajā koalīcijā, kas sastāv no partijām “Jaunā Vienotība”, “Zaļo un Zemnieku savienība” (ZZS) un “Progresīvie”, vērojamas ievērojamas domstarpības un spriedze. Viena no karstākajām diskusiju tēmām ir Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencija. Lai gan konvencija Latvijā stājās spēkā jau pirms kāda laika, tās denonsēšana vai pieņemšana ir kļuvusi par politisku strīdus ābolu.
Partija “Nacionālā apvienība” un ZZS ir paudušas stingru nostāju pret konvenciju, piedāvājot tai “alternatīvu” deklarāciju. “Progresīvie” savukārt uzsver, ka likumdošana nevar pilnvērtīgi aizstāt starptautiskās saistības un konvencijas principus. Šis ideoloģiskais sadalījums ir radījis nopietnas domstarpības koalīcijas partneru starpā. Ir izskanējušas bažas, ka “Progresīvo” partija varētu pamest valdību, ja notiks balsojums par Stambulas konvencijas denonsēšanu, kas vēl vairāk destabilizētu jau tā trauslo koalīcijas vairākumu. Daži politikas komentētāji pat pieļauj, ka šīs domstarpības varētu novest pie “mazākuma valdības” izveides vai pat jaunas koalīcijas veidošanas.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) gan ir centusies mazināt bažas par valdības stabilitāti, uzsverot, ka “viedokļu atšķirības koalīcijā neapdraud valdības stabilitāti”. Tomēr situācija saglabājas spriedzes pilna, jo īpaši tuvojoties gada nogalei un budžeta pieņemšanai, kas vienmēr ir izaicinājums jebkurai valdībai.
Budžeta pieņemšana un valdības nākotne
Vēl viens būtisks faktors, kas ietekmē valdības stabilitāti, ir gaidāmais 2026. gada valsts budžeta pieņemšana. Lai gan koalīcija ir konceptuāli vienojusies par budžeta pamatnostādnēm, joprojām pastāv domstarpības par atsevišķiem jautājumiem, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu atsevišķiem pārtikas produktiem. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) ir norādījis, ka ZZS neatbalstīs budžetu bez noteiktām korekcijām.
Valsts prezidents ir uzsvēris, ka budžetam ir jābūt pieņemtam, pretējā gadī}-(“Jaunās Vienotības”) un ZZS savstarpējās attiecības, kā arī “Progresīvo” nostāju šajā jautājumā, vēl vairāk sarežģī situāciju. Partija “Progresīvie” ir paudusi gatavību sarunām par iespējamām izmaiņām Ministru kabineta sastāvā, kas norāda uz gatavību meklēt risinājumus, taču arī liecina par iespējamām pārmaiņām valdības dinamikā.
Daži politiskie novērotāji jau izteikuši prognozes, ka, ja pēc budžeta pieņemšanas valdība nespēs sevi atjaunot vai noturēt, tad varētu būt nepieciešams rosināt Saeimas atlaišanu un rīkot ārkārtas vēlēšanas, lai atspoguļotu vēlētāju gribu. Tas liecina par augstu nenoteiktības līmeni un potenciālo krīzi, kas varētu sekot ne tikai budžeta pieņemšanas laikā, bet arī pēc tā. Lai gan premjere Siliņa ir izvairījusies sniegt tiešu atbildi par koalīcijas nākotni pēc budžeta pieņemšanas, viņa uzsvērusi, ka koalīcija gatava strādāt.
Politisko partiju nostājas un nākotnes prognozes
Partija “Progresīvie”, kas ir sociāldemokrātiska, centriski kreisa un progresīva politiskā spēks Latvijā, iestājas par progresīvu nodokļu sistēmu un labklājības valsts veidošanu Ziemeļvalstu modelī. Viņu nostāja attiecībā uz Stambulas konvenciju un citiem sociālajiem jautājumiem bieži vien atšķiras no citām valdošās koalīcijas partijām, īpaši “Nacionālās apvienības” un ZZS. Šīs ideoloģiskās atšķirības ir viens no galvenajiem iemesliem koalīcijas nestabilitātei.
Savukārt ZZS, cenšoties atgūt politisko popularitāti, ir pievērsusies konservatīvākai retorikai un nostājai, kas, kā redzams, rada spriedzi ar “Progresīvajiem”. Partija “Jaunā Vienotība” (JV) atrodas vidusceļā, cenšoties balansēt starp dažādām interesēm un saglabāt koalīcijas vienotību. Tomēr, kā atzīmē politiskie analītiķi, pašreizējā valdība ir “ideoloģisks kokteilis”, kas var apgrūtināt efektīvu darbību ilgtermiņā.
Prezidenta iniciatīva par referendumu ierosināšanas sliekšņa pazemināšanu, kā arī esošās spriedzes koalīcijā, liecina par sarežģītu politisko situāciju Latvijā. Nākotnē ir iespējamas gan valdības pārmaiņas, gan arī izmaiņas pilsoņu iespējās ietekmēt politisko procesu, ja prezidenta priekšlikums tiks atbalstīts. Sabiedrībai ir svarīgi sekot līdzi notikumu attīstībai un paust savu viedokli par šiem nozīmīgajiem jautājumiem.