Drafta eksperts atvēl vietu pat pirmajā desmitniekā
NHL drafta pirmajā kārtā izraudzīts tikai viens latvietis. 2012. gadā Bufalo “Sabres” ar 14. numuru ieguva tiesības uz Zemgu Girgensonu. Jaunās sezonas sākumu savainojuma dēļ izlaidušais Girgensons tuvojas 800 spēļu un 200 punktu atzīmei. Nevienam aizsargam nav izdevies ielauzties starp visaugstāk draftētajiem. Alberts Šmits var kļūt par pirmo.

Šmits debiju Somijas čempionātā piedzīvoja pagājušajā sezonā, piedaloties deviņās spēlēs, bet šajā sezonā aizsargam izdevies ne tikai nostiprināties sastāvā – viņš kļuvis par pirmās maiņas spēlētāju. 13 spēlēs izdevies izcelties ar trīs vārtiem un pieciem punktiem, un sešos mačos spēles laiks sniedzies virs 20 minūtēm. Rekords – 24:24 viesos izcīnītajā uzvarā pret Turku TPS, kurā Šmits guva sezonas pirmos vārtus.

Šmits septembrī divas reizes tika nosūtīts pie junioru komandas, bet 17 gadus vecais aizsargs ātri pierādīja, ka pāraudzis U20 līgas līmeni. Pirmajā mačā – divi vārti un piespēle. Otrajā – vārti un trīs piespēles. Trešajā, ceturtajā un piektajā spēlē – pa vārtu guvumam. Desmit punkti piecās spēlēs. Aizsargam.

The Athletic jauno talantu izvērtētājs Korijs Pronmans septembra vidū publicēja pirmo 2026. gada drafta rangu, Šmitam atvēlot desmito vietu. Viņa kolēģis Skots Vīlers pēc NHL pirmdien publicētā saraksta atzīmēja, ka Šmita spēle sezonas ievadā pievērsusi ievērojamu uzmanību, latvieti ierindojot starp savas akcijas pacēlušajiem hokejistiem.

“Kad veidojām sezonas pirmo rangu, Šmitam atvēlējām 22. vietu. Ja viņš turpinās spēlēt tā, kā to dara pašlaik, tad otrajā rangā viņš cīnīsies par vietu Top15,” secināja Eliteprospects Eiropas skautošanas daļas direktors Lasi Alanens.

Kas ir Alberts Šmits, un kā viņš nonāca Somijā?

Ja gribu spēlēt, jābrauc prom
“Pandēmijas laikā Latvijā bija aizliegts spēlēt. Nebiju domājis par ārzemēm, bet nebija citas izvēles – ja gribu spēlēt, tad jābrauc prom,” sarunā ar portālu Sportacentrs.com teica Šmits, kurš 14 gados pārcēlās uz Helsinkiem. “Aizbraucu uz pārbaudes laiku, tiku komandā un sāku spēlēt.”

Iespēja radusies caur paziņām. Viņš aizbrauca kopā ar komandas biedru Eduardu Povšaku, kurš jau atgriezies Latvijā un šosezon spēlē “Optibet” hokeja līgā, kamēr Šmits izlauzis ceļu līdz Somijas augstākajai līgai. “Teikt, ka biju baigais talants, kad aizbraucu uz Somiju, nevaru. Es kaut kā izpratu hokeju, man patika. Cilvēki no malas teica, ka man padodas. Kad izeju laukumā, es izbaudu mirkli. Bet teikt, ka Latvijā biju labāks par citiem – nē.”

Ne katrs 14 gados ir gatavs dzīvot patstāvīgi, bet Šmits mierina – var pierast pie itin visa. Palīdzējusi vecāku biežā ciemošanās un tas, ka līdzās būšanai hokeja laukumā viņš izbauda arī ēst gatavošanu.

Pēc pārcelšanās uz Somiju viņš mācības turpinājis tālmācībā, bet no otrās sezonas – gan tālmācībā, gan klātienē Somijā. Latvijā viņš tagad mācās 11. klasē, bet Somijā iegūta deviņu klašu izglītība. Pēc pievienošanās lielajai komandai kļuvis sarežģīti apvienot mācības klātienē ar hokeja spēlēšanu. “Tas ir kā darbs – piecelies un brauc uz halli. Dažreiz nedēļā ir tikai viena brīva diena, bet parasti mājās esi tikai vakarpusē,” teica Šmits.

Šmitam nav problēmu ar komunicēšanu somu valodā – gan komandā, gan sniedzot intervijas somu žurnālistiem.

“Nebija tā, ka mums bija pieejams brīvais ledus vai individuālie treniņi. Taču komandai bija labs menedžeris, kurš deva iespēju trenēties ar vecākiem puišiem – gadu, divus, trīs vecākiem. Bieži gājām uz papildus treniņiem,” stāstīja Šmits.

Salīdzinot Latviju un Somiju, viņš norādīja uz ziemeļniekiem pieejamajiem resursiem. “Somijā ir vairāk spēlētāju, kas nozīmē, ka viņi var sadalīt pa līmeņiem. Labākie trenējas un spēlē pret labākajiem. Tiem, kuriem vēl jāpatrenējas, spēlē pret tādu pašu līmeni. Nezinu, kā un kāpēc, bet man padevās spēlēšana tieši pret labākajiem.”

Grūti mācībās, viegli kaujā
Alberts Šmits pirmos trīs gadus pavadīja Helsinkos un tika līdz Somijas U20 čempionātam, bet “Karhu-Kissat” klubā iztrūka nākamā posma – tas ir klubs bez pieaugušo komandas. Tādējādi vajadzēja domāt par nākamo soli. Caur paziņām uzzinājis par iespēju doties uz trīs stundu attālumā esošo Mikeli.

“Aizbraucu, pamēģināju un tiku komandā,” lakonisks bija Šmits. “Meklēju organizāciju, kurā ir izaugsmes iespējas. Prasīju pazīstamajam, kā tur ir. Dzirdēju labas atsauksmes – ka tā ir laba vieta, kur attīstīties.”

Šmits sezonu sāka U18 komandā, bet sezonas otrajā pusē debitēja pieaugušo komandā. “Gāju soli pa solim. Kad biju pie jauniešiem, mans mērķis bija būt labākajam aizsargam komandā. Kad tiku U20 komandā, mērķis nemainījās – lai esmu vadošais aizsargs.”

Viņa spēle piesaistīja uzmanību, un Šmits februāra vidū debitēja Eiropas vienā no vadošajām līgām. Turklāt debitēja ar laukumā pavadītām 15 minūtēm uzvarā. Pirmajam iznācienam uz lielās skatuves sagatavoja skarbie “Jukurit” treniņi.

“Sākumā biju kā astotais vai pat devītais aizsargs lielās komandas treniņos. Klupdams un krizdams, nevienam tur netiku līdzi. Vienā dienā treneris pienāca un pateica: vairākiem aizsargiem ir traumas, es šovakar spēlēšu. Jā, bija maziņš šoks, bet centos par to nedomāt. Domāju, ka man ir jāaizbrauc un jāizdara savs darbs. Jāizdara tas, ko prasa,” pauda Šmits. Treneri debiju atzinuši par cienīgu, un viņu sastāvā paturēja līdz pat sezonas beigām.

“Debijā sapratu, ka treniņi bija pat smagāki nekā spēle. Ar mērķi – lai mani sagatavotu līmenim,” norādīja valmierietis.

Sapratu, ka vairāk jāuzdrošinās
“Pagājušajā sezonā vairāk centos spēlēt droši, lai būtu trenera uzticība. Šovasar, kad trenējos kopā ar lielo komandu, sapratu, ka man ir jāsāk taisīt rezultāts, ka jāmēģina izdarīt vairāk, ka jāuzdrošinās vairāk. Pēdējā laikā sanācis, un centīšos turpināt,” stāstīja Šmits. Pērn viņam deviņās spēlēs 1+1, bet šīs sezonas 13 mačos 3+2.

Sezonas pirmos vārtus viņš guva, metru no vārtiem saožot atlēkušo ripu. Otrie vārti – ar šķēlienu no zilās līnijas. Trešie – ar plaukstas metienu, papildinot “Jukurit” pāreju uzbrukumā.

“Man personīgi punkti nav svarīgākie. Svarīgāk, ja esmu nopelnījis trenera uzticību un spēlēju svarīgākajos brīžos,” teica Šmits. Arī starp pirms sezonas nospraustajiem mērķiem nav atrodami punkti – aizsargs grib tikt pie lielāka spēles laika un pierādīt, ka 17 gados māk spēlēt pieaugušo hokeju.

“Treneri vienmēr ļāvuši darboties ar ripu, ja redz, ka spēlētājs uzdrošinās spēlēt uzbrukumā, ja var izveidot momentus.” Šmits vienlaikus piebilst – svarīgi ir spēlēt atbildīgi un pieņemt pareizos lēmumus, izvērtējot risku.

NHL skauti saziņā ar Latvijas izlasi
Tās ir kvalitātes, ko novērtē ne tikai treneri, bet arī visu 32 NHL komandu skauti, kuri atbildīgi par nākamo talantu atlasīšanu.

Latvijas izlases ģenerālmenedžeris Rūdolfs Kalvītis sarunā ar portālu Sportacentrs.com atklāja, ka saņēmis zvanus no NHL komandām ar jautājumu, kur izlašu pauzē spēlēs Šmits. Viņiem biļetes jāpērk uz pārbaudes turnīru Norvēģijā, kurā piedalīsies Latvijas U20 izlase. Pasaules čempionāts gadu mijā norisināsies Minesotā, Amerikas Savienotajās Valstīs.

Sagaidāms, ka Šmits būs aizsardzības līderis, taču viņš izvēlas piesardzīgāku virzienu un atgādina – vispirms jātiek sastāvā.

“Sazinājušās vairākas komandas – gan elektroniski, gan aci pret aci. Bet es koncentrējos sezonai. Brīdim, kurā atrodos. Jāiet no dienas uz dienu, no nedēļas uz nedēļu,” teica Šmits. Ja sociālajos tīklos viņš ierauga drafta prognozes, tad nevairās un noskaidro, kura pozīcija atvēlēta, taču tīšuprāt viedokļiem pakaļ neskrien.

Starp 13 draftētajiem latviešu aizsargiem visaugstākais numurs ticis Sandim Ozoliņam – 30. Kas 1991. gadā nozīmēja vietu otrās kārtas vidusdaļā. Iespējams, 2026. gada 26. jūnijā Latvijai būs jauns rekordists.