Baltkrievijas režīmam mācībās “Zapad 2025” bija jārisina trīskāršs uzdevums – jāizrāda uzticība Maskavai, jāizvairās no baltkrievu biedēšanas ar kara rēgu un jānovērš eskalācija ar kaimiņos esošajām NATO valstīm Latviju, Lietuvu un Poliju. Neviens reģionā nav aizmirsis, ka pēc iepriekšējā “Zapad” Krievija karaspēku no Baltkrievijas neaizvāca un to izmantoja kā placdarmu iebrukumam Ukrainā.
Arī Baltkrievijas valsts propagandai vajadzēja vienlaikus strādāt uz dažādām pusēm. Starptautiskajai sabiedrībai bija jāpauž miermīlības un atbildības vēstījums. Vietējai – spēks un gatavība sevi aizstāvēt. Militāristus jāapber ar vēstīm, kas mobilizē patriotismu.
Militāro mācību “Zapad 2025” atspoguļojuma analīze atklāj, kā autoritārā propaganda sadala lomas dažādiem kanāliem. Katram no tiem ir sava auditorija un savs uzdevums sabiedrības noskaņojuma pārvaldīšanā. Vienlaikus visus kanālus un vēstījumus koordinē viens centrs.
Ko mēs analizējām?
“Media IQ” sadarbībā ar “Re:Baltica” analizēja Baltkrievijas valsts mediju un valdību atbalstošo “Telegram” kanālu saturu no 2025. gada jūlija līdz septembra beigām, identificējot galvenos naratīvus, un kā tos pasniedza dažādām auditorijām.
Kā uzbūvēta Baltkrievijas propaganda?
Baltkrievijas propagandas mašīna ir skaidri strukturēta sistēma, kuras mērķis ir patriotiska audzināšana un atbalsts pašpasludinātā prezidenta Aleksandra Lukašenko kursam. “Jā, mēs nodarbojamies ar propagandu un aģitāciju. Tas ir dabiski. Mēs reklamējam savu labāko sniegumu,” saka Lukašenko.
Hierarhijā visaugstāk atrodas ziņu aģentūra BELTA. Tās uzdevums ir kalpot kā ziņu kanālam starptautiskajai auditorijai. BELTA ziņojumi ir rakstīti sausā valodā. Ārvalstu mediji tos bieži citē kā Minskas oficiālo nostāju. Aģentūrai ir lielākā “YouTube” auditorija starp valsts medijiem – 1,48 miljoni abonentu – un tā kalpo kā galvenais “faktu” piegādātājs citiem medijiem.
Televīzijas kanāli “Baltkrievija 1”, “Pirmais informatīvais”, STV un ONT domāti vietējam skatītājam, oficiālo nostāju ietērpjot emocionālākos formātos. Tie ir iekļauti bezmaksas TV kanālu paketē, un kanālu darbu koordinē prezidenta preses sekretāre Natālija Eismonta.
Līdztekus televīzijai darbojas specializēta ideoloģiskā prese. Prezidenta administrācijas laikraksts “SB. Belarus Segodnya” (“СБ. Беларусь сегодня”) domāts amatpersonām un lojālistiem, lai nodotu administratīvajai elitei “pareizu” notikumu interpretāciju. Armijas avīze “Par godu dzimtenei” (“Во славу Родины”) uzrunā militārpersonas un iedzīvotāju patriotisko daļu. Piemēram, 24. jūlijā tajā parādījās raksts ar virsrakstu “Maitasputni gatavojas karam”, kurā analizēti ASV armijas Eiropā komandiera izteikumi par NATO plāniem. Raksta tonis ir pilnīgs pretstats BELTA diplomātiskajai atturībai.
“Telegram” kanāli ir kļuvuši par jaunu līmeni Baltkrievijas informācijas telpā. Ministriju un aģentūru oficiālie kanāli tajos dublē valsts mediju informāciju, piedāvājot iespēju komentēt. Valdību atbalstoši blogeri un “neatkarīgie” analītiķi rada viedokļu daudzveidības sajūtu, lai gan visi ietur vienu un to pašu – valsts – līniju. Kanāli – agregatori pārpublicē viens otra ziņas, radot ilūziju, ka kaut kas ir tik svarīgs, ka par to runā burtiski visur, lai gan patiesībā visiem ir viens avots.
Sistēmu kontrolē divos līmeņos. Prezidenta administrācija ar Galvenās ideoloģijas direktorāta un preses dienesta starpniecību koordinē kopējo stratēģiju, bet Informācijas ministrija – operatīvo vadību, budžeta plānošanu un mediju finansēšanu.
Kā gatavoja augsni: no maitasputniem līdz mieram
“Zapad 2025” mācību atspoguļojumu var iedalīt trīs atšķirīgās fāzēs.
No jūlija līdz augustam mediji radīja gaidas un sagatavoja prātus. Šajā fāzē BELTA pārraidīja mieru un atbildīgumu, “Telegram” kanāli – modrību un gatavību, bet militārā prese – mobilizācijas trauksmi.
“Mēs esam samazinājuši karavīru skaitu gandrīz uz pusi un pārvietojuši tos dziļāk mūsu teritorijā. Simtiem kilometru tālāk no robežas,” Lukašenko vārdus atreferēja BELTA. Lēmums esot pieņemts, “lai izvairītos no Baltkrievijas apsūdzēšanas agresīvos nodomos”. Tā iemesls esot NATO mācības “Defender Europe 2025” netālu no Baltkrievijas robežas.
Loģika bija vienkārša: mēs mazinām spriedzi, reaģējot uz jūsu manevriem.
BELTA konsekventi veidoja “saprātīgas miermīlības” naratīvu. Tā Baltkrievijas ārlietu ministrs Maksims Riženkovs apsūdzēja Eiropas politiķus mēģinājumos “pārvērst ES par sava veida aplenktu cietoksni”, pretstatot to Baltkrievijas un Krievijas mācību “atklātībai un caurspīdīgumam”. Baltkrievijas Ģenerālštāba priekšnieks Pāvels Muravejko uzsvēra , ka mācības “nav vērstas pret nevienu konkrētu valsti vai valstīm” un teritorijas, kurās tās notiek, atrodas “tālu no rietumu un dienvidu robežām”. Baltkrievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka “NATO valstis izmanto “Zapad-2025″ mācības kā ieganstu militarizācijai”, bet uz tām ir ielūgti visi 56 EDSO Vīnes dokumenta parakstītāji, arī NATO valstis.
Vienlaikus “Telegram” kanālos veidoja citu, agresīvāku atmosfēru.
Kamēr BELTA runāja par “uzaicinājumu novērotājiem”, “Telegram” varēja lasīt, ka “NATO un ES valstis uzaicinājumu ignorēja”. Armijas avīzē ar virsrakstu “Maitasputni gatavojas karam” vīdēja noskaņa, ka NATO aktīvi gatavojas uzbrukt. Amerikāņu ģenerāļa izteikumi par “Kaļiņingradas apgabala noslaucīšanu no zemes virsmas” tika pasniegti nevis kā retorika, bet konkrēts plāns, kas prasa preventīvus pasākumus.
Mācību aktīvajā fāzē no 12. līdz 16. septembrim Baltkrievijas propaganda pārgāja no sausām ziņām uz emocionāli varonīgiem vēstījumiem. Ziņojumi bija saskaņoti. Visas platformas vienlaikus pārraidīja galvenos vēstījumus par “visaugstāko sadarbības līmeni”, “modernām tehnoloģijām” un “dalībnieku profesionalitāti”.
Ja sākumā BELTA varēja lasīt, ka mācības turpinās intensīvā tempā, dalībnieki trenējas gaisa uzbrukumu atvairīšanā un ārkārtas situācijas likvidēšanā, beigās bija tikuši līdz “galvenajām mācībām” 227. poligonā, kur “notika ienaidnieka ugunīga sakaušana, izmantojot lidmašīnas, bezpilota lidaparātus, manevrējamas uguns grupas, pretgaisa aizsardzības sistēmas un robotizētas platformas”. Aizsardzības ministrs Hreņins uzsvēra, ka “tāda veida atklātību, kādu mēs nodrošinām “Zapad-2025″ mācībās, ir grūti iedomāties”.
Cikls sāka noslēgties ap 17. septembri, kad tonis pēkšņi mainījās no varonīga uz lietišķu. Aizsardzības ministrija kodolīgi paziņoja: “Visi “Zapad 2025″ uzdevumi ir izpildīti.” BELTA atgriezās pie diplomātiskā ietvara, uzsverot, ka visas 56 EDSO valstis bija iepriekš informētas, bet “NATO un ES valstis ignorēja uzaicinājumu”. “Telegram” kanāli runāja par “mācību, ko guvuši potenciālie agresori”. Militārās publikācijas koncentrējās uz tehniskiem sasniegumiem un “nenovērtējamu sadarbības pieredzi”.
Šī pakāpeniskā pieeja ļāva Baltkrievijas propagandai izvadīt auditoriju cauri visam emociju ciklam: no piesardzīgas gatavības cauri spriedzes maksimumam līdz kontrolētam mieram, nosakot jaunu militārās gatavības līmeni par normu.
Trīs galvenie naratīvi
Diplomātiskajā telpā – “miermīlīga vara”. Galvenais izplatītājs – BELTA.
Foto: Miko Rode
Uzsvars: “Zapad 2025” ir tikai aizsardzības nolūki. Centrālā ideja – uz mieru var piespiest ar spēku. Baltkrieviju rāda kā atbildīgu partneri, kas piekāpjas, lai mazinātu spriedzi. Ievērojama iezīme – atklātība (novērotāju aicināšana, ārvalstu žurnālistu akreditācija) iepretim it kā Rietumu slepenajām gatavošanām.
Foto: Miko Rode
Iekšzemes patēriņam un mobilizācijai – “neuzvarams cietoksnis”. Dominēja “Telegram” kanālos un militārajos izdevumos (laikrakstā “Par godu dzimtenei” un militārās aģentūras “Vayar” kanālos). Uzsvars: spēka demonstrācija un gatavība to izmantot pret jebkuru agresoru. Raksturīga iezīme – tehniskais fetišisms jeb detalizēti ieroču un militāro procedūru apraksti kā līdzeklis tehnoloģiskā pārākuma sajūtas radīšanai.
Foto: Miko Rode
Krievijas prezidents inspicē ieročus Mulino poligonā “Zapad 2025” laikā. Avots: kremlin.ru
Kulminācija – Lukašenko izteikas 16. septembrī valsts apbalvojumu pasniegšanā. Viņš pārgāja no ierastā “mēs necenšamies nevienu iekarot” uz daudz spēcīgāku formulējumu: “Ja mēs vēlamies izdzīvot, mums jāspēj izdarīt visu.” Baltkrievija spējot nodarīt “nepieņemamu kaitējumu” jebkuram agresoram, kas lauzīsies tās teritorijā. Baltkrievijas karaspēks trenējas “ar visu, sākot no kājnieku ieročiem līdz kodolgalviņām”.
Naratīvu papildināja spēku nelīdzsvarotības tēma. 13. augustā Hreņins brīdināja par Polijas izveidoto “30 000–34 000 karavīru” spēku. Valdību atbalstošie “Telegram” kanāli regulāri rēķināja, ka pie Baltkrievijas robežas esot koncentrēti “62 000 NATO karavīru”, salīdzinot ar 13 000 dalībnieku Baltkrievijas un Krievijas mācībās.
Foto: Miko Rode
“Savienības solidaritāte” caurvija visus materiālus. To vislabāk var ilustrēt ar BELTA aprakstu “Beidzot, kā jau tam jābūt: mēs esam kopā. Kā notika pirmās Baltkrievijas un Krievijas mācības “Zapad”.”
Šajā naratīvā aktīvi figurēja Otrā pasaules kara simboli. Militārais laikraksts “Par godu dzimtenei” rakstīja par “uzvarētāju paaudzes” mantiniekiem, abu valstu militāro sadarbību pasniedzot kā senču cīņas turpinājumu pret “Rietumu draudiem”.
Alianse ar Krieviju tika pasniegta kā dabiska un neizbēgama ārējo draudu priekšā. Krievijas militārpersonas tika raksturotas tikai kā “aizsardzības partneri” un “sabiedrotie”.
Svarīga naratīva sastāvdaļa bija uzsvars uz kopīgiem draudiem un kopīgiem mērķiem.
“Telegram” kā jaunu ideju laboratorija
Atšķirībā no tradicionālajiem medijiem ar to formālo valodu un vienvirziena saziņu, “Telegram” kanāli radīja telpu eksperimentiem sabiedriskās domas veidošanā. Tur varas iestādes varēja pārbaudīt cilvēku reakciju uz dažādām notikumu interpretācijām, neatzīstot nekādu saistību ar oficiāliem paziņojumiem.
Piemēram, tēma par “viltojumiem” par Krievijas armiju pirmo reizi parādījās “Telegram”. Valdību atbalstoši Baltkrievijas blogeri, atsaucoties uz Krievijas “Z” blogeriem, rakstīja par “viltus ziņu masveida izplatīšanu par “Zapad-2025″ mācībām” un “stāstiem par it kā Krievijas karavīru izvarotām baltkrievietēm”. Tikai pēc tam tēma pārcēlās uz tradicionālajiem medijiem, kas par to vēstīja maigākā tonī.
Arī retorika “Telegram” kanālos bija ievērojami agresīvāka un auditorijas iesaistes mehānismi – atšķirīgi. Tie izmantoja “emocionālas svārstības” – apzinātu satraucošu un nomierinošu ziņojumu maiņu, lai uzturētu augstu auditorijas iesaisti.
Vispirms tika pārraidītas satraucošas vēstis par NATO militārajiem sagatavošanās darbiem, kaimiņvalstu “provokācijām” un draudiem valsts drošībai. Tam sekoja ziņojumi par Baltkrievijas armijas gatavību, sabiedroto ieroču varenību un militārpersonu profesionalitāti. Šis satraukuma, lepnuma un pārliecības cikls atkārtojās visā mācību garumā.
“Telegram” kanāli aktīvi izmantoja vizuālo saturu – militārā aprīkojuma fotoattēlus, karaspēka izvietojuma kartes un infografikas ar ieroču skaitu. Šis saturs auditorijai labāk iespiežas atmiņā nekā tradicionālās ziņas.
Vara aktīvi “atspēko”
Baltkrievijas varas iestādes neignorēja kritiskus materiālus, bet aktīvi tos atspēkoja, radot savu notikumu versiju.
Spilgts piemērs bija mācību dalībnieku skaits. Kad neatkarīgie analītiķi un Rietumu avoti pauda šaubas par oficiālajiem 13 000, Baltkrievijas plašsaziņas līdzekļi pievērsās Rietumu militārajam kontingentam pie robežas. Parādījās detalizētas tabulas: “Papildu gaisa spēki pārvietoti uz lidlaukiem Polijā un Baltijas valstīs, kur izvietotas vairāk nekā 148 lidmašīnas”; “KOPĀ: 62 000 NATO karavīru”.
Kritiski avoti tika diskreditēti, attēlojot tos kā “Rietumu propagandas instrumentus” vai “naidīgu interešu kanālus”. Neatkarīgie Baltkrievijas mediji tika raksturoti kā “ekstrēmistu resursi”, Rietumu domnīcas – “NATO instrumenti”, bet Ukrainas avoti – “Kijivas režīms”.
Kas beigās notika?
Lukašenko režīmam svarīgs iznākums ir sabiedriskās domas gatavība tālākai militarizācijai. Tā tiek uztverta kā dabiska un nepieciešama atbilde uz ārējiem draudiem. Īpaši to var manīt attieksmes maiņā pret militārajiem izdevumiem un iesaukšanu armijā, kā arī pēc militāri patriotisku pasākumu popularitātes. Lai gan iepriekš šīs tēmas izraisīja zināmu sabiedrības pretestību, pēc informatīvās kampaņas ap “Zapad-2025” tās tiek uztvertas kā neizbēgama cena par valsts drošību.
“Gatavības kultūras” izpaužas kā pastiprināta interese par militārām tēmām, militāri patriotisku pasākumu popularitāte un attieksmes maiņa pret obligāto dienestu jauniešu vidū. “Telegram” kanālos ir reģistrēts militāri analītiskā satura abonentu skaita pieaugums un pastiprinātas diskusijas par valsts aizsardzību.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit