Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) vēstulē Saeimas Ārlietu komisijai pauž bažas par virzīto priekšlikumu denonsēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvenciju. Vēstulē padome paužot bažas un iebildumus pret šādu lēmumu.

FICIL uzskata, ka šāds solis varētu negatīvi ietekmēt Latvijas starptautisko reputāciju, investīciju vidi un sociāli ekonomisko attīstību kopumā, kā arī radīt juridiskas un demogrāfiskas sekas, kas nav pienācīgi izvērtētas.

Padome lūdzam Ināras Mūrnieces (NA) vadīto Ārlietu komisiju veikt visaptverošu izpēti un ietekmes novērtējumu, izvērtējot šī lēmuma iespējamo ietekmi, tostarp uz Latvijas starptautisko reputāciju un valsts saistībām pret Eiropas un starptautiskajām cilvēktiesību normām.

Tāpat FICIL uzskata, ka pirms lēmuma pieņemšanas jāizvērtē tā ietekme uz ārvalstu investīciju pievilcību, sociāli ekonomisko vidi, konkurētspēju un ilgtspējīgu izaugsmi, demogrāfiskajām tendencēm un sabiedrības saliedētību, sabiedrisko un nacionālo drošību, kā arī tiesiskās sistēmas integritāti, neatkarību un prognozējamību.

FICIL uzsver, ka Latvijas ilgtspējīgā labklājība balstās tās reputācijā kā stabilai, atvērtai un demokrātiskai valstij, kas ievēro cilvēktiesības un tiesiskumu.

“Līdz ar to jebkurš lēmums, kas var ietekmēt šīs pamatvērtības, būtu pieņemams tikai pēc plašas sabiedriskās diskusijas un rūpīgas analīzes,” uzskata padome.

FICIL aicina arī uz pārdomām – par kādu valsti mēs kļūstam, ja balsojam pret aizsardzības nodrošināšanu tiem, kas ir vājākie un kam šī aizsardzība visvairāk nepieciešama?

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 22. oktobrī, plāno lemt par konvencijas denonsēšanu pirmajā lasījumā.

“Delfi” jau vēstīja, ka 25. septembrī Saeima lēma nodot izvērtēšanai parlamenta Ārlietu komisijā opozīcijas izstrādāto priekšlikumu denonsēt Stambulas konvenciju. Šo opozīcijas izstrādāto priekšlikumu atbalstīja arī koalīcijā ietilpstošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Likumprojekta anotācijā teikts, ka pašreizējā pretvardarbības konvencijas īstenošanas prakse liedz gūt pārliecību, vai ikkatrā gadījumā valsts un pašvaldību institūcijas īsteno pasākumus pret vardarbību un tās riskiem atbilstoši deklarācijā ietvertajiem principiem.

Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit