Trešdienas rītā apmeklētājiem durvis atkal vērusi Luvra, kas bija slēgta kopš svētdienas rītā notikušās dārglietu zādzības. Turpinoties dārglietu meklēšanai, Francijas policijai talkā nāk arī privātās izmeklēšanas firmas. Tikmēr eksperti pauž viedokli, ka iespējas atgūt nozagtās dārglietas ir ļoti mazas.
Trešdien no plkst. 9, kas ir ierastais muzeja darba laiks, pasaulslavenajā muzejā sāka ieiet pirmie apmeklētāji, lai gan muzejs paziņoja, ka Apollona galerija, kurā svētdien notika zādzība, paliek slēgta.
Izmeklētāji turpina pārbaudīt katru centimetru Apollona galerijā, meklējot ikkatru pierādījumu, kas tos aizvestu pie zagļiem, kas vien četru minūšu laikā ielauzās, nozaga un aizbēga ar Francijas imperatoru dārglietām.
“Izmeklētāji atzinuši, ka vērsušies pie Izraēlā bāzētas privātās izmeklēšanas firmas, lai tie viņiem palīdzētu šajā lietā. Šī firma iepriekš palīdzēja atrast un arestēt laupītājus, kas 2019. gadā nozaga Drēzdenes “Zaļās velves” muzeja dārglietas,” ziņoja Kristofers Marinello, mākslas darbu zādzību izmeklētājs.
Nozagtas pavisam kopā astoņas dārglietas – dārgakmeņiem rotātas diadēmas, kaklarotas, auskari un brošas, kas agrāk piederējušas Francijas imperatoru sievām.
Lai arī vēsturiskie artefakti ir praktiski nenovērtējami, izmeklēšanas eksperti norāda, ka, visticamāk, tie nav zagti ar ideju tos pārdot kolekcionāriem.
“Nekad savā karjerā neesmu redzējis zādzību pēc pasūtījuma. Neskatoties uz to, ka Holivuda mums liek ticēt, ka ir kāds ļauns un bagāts kolekcionārs, tādu nav. Šie ir parasti noziedznieki. Viņi, protams, nav muļķi, ļoti rūpīgi izplānoja visu operāciju.
Viņi izvēlējās šīs dārglietas, domājot, ka varēs tās sadalīt mazākos dārgakmeņos un pārdot atsevišķi, lai melnie tirgotāji pēc tam caur trešajām valstīm tos pārdotu tālāk, un neviens nekad neuzzinātu, kas īsti ar dārglietām notika,” teica Marinello.
Kamēr izmeklēšana vēl tikai sākusies, vairāki eksperti norāda, ka zādzību, visticamāk, pastrādājusi noziedznieku banda no Austrumeiropas. Ja tā izrādīsies taisnība, “Interpol” aģenti jau tagad ir gatavi pārmeklēt ikkatru dārglietu pārdevēju šajā Eiropas daļā.
Eksperti bažījas, ka dārglietas netiks atgūtas
ASV televīzijas ziņu kanāla CNN rakstā eksperti šaubās, ka dārgumus izdosies atrast. Viņi saka, ka izredzes atgūt juvelierizstrādājumus ir niecīgas. Izmeklētāji gan sāsta, ka arī zagļiem vērtīgo guvumu pārvērst naudā nemaz nebūs tik vienkārši.
Eksperti uzsver, ka Luvra kādreiz bija cietoksnis, un šī zādzība uztverta kā dūriens Francijas vēstures sirdī.
Laikraksts “The Economist” šo tematu apskata no cita skata punkta, proti, medijs šķetina, kādas mācības var gūt no bezkaunīgās zādzības Luvrā, sakot, ka patiesībā zādzības muzejos ir pārsteidzoši izplatītas.
Luvra ne reizi vien ir bijusi zagļu mērķis. Skaļākais un pazīstamākais gadījums notika 1911. gadā, kad tika nozagta “Mona Liza.” Un toreiz eksperti šo zādzību salīdzināja ar 13 mākslas darbu nolaupīšanu.
Bet līdz šim lielākā pēckara muzeja zādzība Eiropā notika Amsterdamas muzejā 1991. gadā, kad noziedznieki nozaga 20 gleznas, tostarp Van Goga “Kartupeļu ēdājus”.
Mākslas zinātnieki ir apkopojuši un analizējuši 40 zādzības no muzejiem, kas veiktas laika posmā no 1990. gada līdz 2022. gadam, un tajā ir klasificēti pieci galvenie zādzību veidi. Vairums no zādzībām veiktas pavisam vienkārši – bez specefektiem, kā tas nereti tiek parādīts Holivudas filmās.
Visizplatītākais veids, kas veido 15 no 40 mākslas zinātnieku apskatītajām zādzībām, ir slepenas zādzības, proti, zagļi aiznes mākslas darbus, nebrīdinot apsardzes darbiniekus. Otrs izplatītākais veids ir “smash-and-grab” jeb “izsisto skatlogu” zādzības, piemēram, tāda, kāda notika Luvrā, un tās veido 11 no analizētajām zādzībām.
Vairāk nekā puse no nozagtajiem priekšmetiem ir gleznas, tikai 4 % ir juvelierizstrādājumi. Un mazāk nekā puse no tiem tiek atgūti.
KONTEKSTS:
Luvrā 19. oktobrī notikusi vērienīga dārglietu zādzība. Vairāki noziedznieki svētdien no rīta, īsi pēc muzeja atvēršanas, ir ielauzušies vienā no greznākajām vēsturiskajām zālēm un aiznesuši ļoti vērtīgas Napoleona dārglietas. Viena no tām vēlāk tika atrasta netālu no Luvras.
Zagļiem izdevās aizbēgt ar astoņiem priekšmetiem, kas datēti ar 19. gadsimtu, tai skaitā smaragdu un dimantu kaklarotu, ko Napoleons dāvināja savai otrajai sievai Marijai Luīzei. Tika nozagta arī diadēma, kas reiz piederēja imperatorei Eiženijai un kas rotāta ar gandrīz 2000 dimantu, un kaklarota, kas reiz piederēja pēdējai Francijas karalienei Marijai Amālijai. Kaklarota inkrustēta ar astoņiem safīriem un 631 dimantu, teikts Luvras tīmekļa vietnē.