Neatkarīgi no tā, vai Latvija būs vai nebūs denonsējusi Stambulas konvenciju, ES tiesībās tā saglabājas un Latvijai savas no ES tiesībām izrietošās saistības tāpat būt jāpilda, viņa uzsvēra.
“Līdz ar to uz to drīzāk skatīsies kā uz politiskās gribas trūkumu. Tas var veidot noteiktu negatīvu prezumpciju pret Latviju, bet no tā saistības daudz nemazināsies,” norādīja Reine.
Tiesnese paskaidroja, ka jebkādās individuālajās sūdzībās tas noteikti radīs negatīvu prezumpciju.
Savukārt starptautiskajā līmenī tas var negatīvi ietekmēt starpvalstu sadarbību, viņa prognozēja. “Ja neesam daļa no šī instrumenta, tad tas radīs negatīvu prezumpciju citās valstīs, kad vajadzēs strādāt ar Latvijas pieņemtajiem lēmumiem, tiesiskās palīdzības lūgumiem, nerunājot jau par Latvijas ambīcijām starptautiskajā līmenī,” prognozēja tiesnese.
Vaicāta, vai izstāšanās varētu sūtīt signālu, ka Latvija apšauba starptautiskās tiesības, viņa atzina, ka tā var būt.
Kā vēstīts, Saeimas deputātu vairākums aizvadītajā ceturtdienā atbalstīja Nacionālās apvienības (NA), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), “Apvienotā saraksta” (AS) deputātu sagatavoto deklarāciju, kuru tās pasniedz kā “alternatīvu Stambulas konvencijai”, kuru savukārt šīs partijas grasās denonsēt.