Komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) rosināja jautājumus likumprojektu iesniedzējiem uzdot 20 minūtes. Deputāts Edmunds Cepurītis (P) norādīja, kas tas esot maz, ņemot vērā daudzās neskaidrības par to, kas minēts likumprojekta anotācijā. Arī Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) norādīja, ka nav iespējams izteikt viedokli, ja netiek pilnvērtīgi iztaujāti likumprojekta iesniedzēji.
Ramona Petraviča (LPV) iesniedzēju vārdā, atbildot uz jautājumiem, skaidroja, ka iniciatīvas mērķis ir denonsēt Stambulas konvenciju. Ja spēkā ir Stambulas konvencija, tad jānodrošina sociāli konstruētā dzimuma ieviešana izglītībā, kultūrā, pauda Petraviča. Viņa apgalvoja, ka jau no bērnudārza bērniem būs jāsāk mācīt, kas ir sociāli konstruēts dzimums, un, denonsējot konvenciju, “paši būsim atbildīgi par mācību saturu”.
Cepurītis vērsa uzmanību uz tiesībsardzes sacīto, ka šādas iniciatīvas īstenošana sašaurinās cilvēktiesības. Petraviča norādīja, ka Latvijā cilvēktiesības aizsargā Satversme, nevis Stambulas konvencija. Mūrniece aicināja Cepurīti virzīties raitāk ar jautājumu uzdošanu.
Cepurītis atsaucās uz Ārlietu ministrijas sniegto informāciju, ka izstāšanās kaitēšot Latvijas starptautiskajai reputācijai, un jautāja, ko ir plānots darīt, lai to novērstu. Petraviča pauda, ka vislielāko kaitējumu var nodarīt atsevišķi deputāti, kuri valsts iekšpolitiku “nes ārā”, un cenšas “netīro veļu mazgāt ārpus mājas”.
Vairāk par to, kā izstāšanās no Stambulas konvencijas ietekmēs Latvijas tēlu starptautiski, klausies intervijā ar Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnesi Ingu Reini: “Pie mums kaut kas nav kārtībā.” Kā pasaulē vērtēs izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Cepurītis vaicāja, kā varētu atbildēt uz to, ka citu valstu vēstnieki brīdinājuši par izstāšanās sekām, kā arī vaicāja, kā tiek vērtēts tas, ka tiek norādīts uz Krievijas dezinformācijas ietekmi šajā jautājumā. Petraviča teica, ka citu valstu vēstniekiem nav jāiejaucas mūsu iekšējos procesos, un ka piesaukt Krieviju esot “salmiņš”, pie kā pieķerties, kad neesot citu argumentu.
Kalniņa-Lukaševica vaicāja, vai plānots izstāties arī no citiem starptautiskiem līgumiem, kuros minēts termins “gender”. Petraviča teica, ka tad, kad tādi nāks, tas tikšot vērtēts. Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka šis termins ir lietots vairākās konvencijās, starptautiskos dokumentos, tostarp Romas Starptautiskās Krimināltiesas statūtos tas esot lietots deviņas reizes. Viņa vaicāja, vai plānots atteikties arī no minēto statūtu uzliktajām saistībām. Petraviča atbildēja, ka šobrīd tiek strādāts pie likumprojekta par izstāšanos no Stambulas konvencijas.
Kalniņa-Lukaševica norādīja uz Ārvalstu investoru padomes vēstuli, kurā pausts, ka, ja Latvija izstāsies no Stambulas konvencijas, tam būs negatīva ietekme uz ekonomiku un tautsaimniecību, viņa vaicāja kāda ir likumprojekta ietekme uz valsts budžetu un tautsaimniecību. Petraviča atbildēja, ka tas nav jautājums par ekonomiku, bet gan vērtībām. Kalniņa-Lukaševica vēlējās dzirdēt viedokli no Finanšu ministrijas (FM), bet Mūrniece to liedza, jo patlaban esot laiks politiskajām diskusijām.
Juris Viļums (AS) aicināja FM tomēr īsi atbildēt. FM pārstāvis norādīja, ka precīza finanšu ietekme īstermiņā un ilgtermiņā būtu jāvērtē, taču finanšu investīciju pasaule vērtējot riskus, un, ņemot vērā to, ka Stambulas konvencija ir vērtību dokuments, tā varētu vērtēt neizlēmību, ko parāda ratifikācija un pēc tam denonsēšana.