Režisors Alvis Hermanis, uzņēmējs Armands Broks, politiķis Didzis Šmits, jurists Pēteris Sproģis un ekonomists Guntars Vītols ir apvienojušies, lai radītu jaunu politisko spēku ar pagaidu nosaukumu «Bez partijām». Šīs kustības galvenais un ambiciozais mērķis ir fundamentāli mainīt Latvijas vēlēšanu sistēmu, pārejot no pašreizējās partiju sarakstu sistēmas uz individuālu kandidātu ievēlēšanu. Šī iniciatīva, kā norādījis Alvis Hermanis platformā «X», pauž dziļu neapmierinātību ar esošo kārtību, kas, viņuprāt, neļauj sabiedrībai atlasīt patiesi kompetentākos un spējīgākos valsts pārstāvjus.
Kustības Ideoloģija un Mērķi
«Bez partijām» kustības dibinātāji uzskata, ka pašreizējā vēlēšanu sistēma ir novecojusi un nespēj nodrošināt kvalitatīvus lēmumus sabiedrības labā. Viņi norāda uz zemo vēlētāju aktivitāti, īpaši parlamenta vēlēšanās, kur bieži vien puse vēlētāju neiesaistās, bet pārējie ir spiesti izvēlēties «mazāko ļaunumu». Šī situācija rada vilšanos un cinismu pret politisko procesu. Tāpēc kustības galvenā ideja ir dot iespēju vēlētājiem tieši izvēlēties konkrētus cilvēkus, nevis balsot par noslēgtu partiju listēm. Šāda pieeja, viņuprāt, veicinātu lielāku atbildību un personīgu iesaisti politiskajā dzīvē.
Viena no radikālākajām iecerēm ir ļaut ievēlētajiem deputātiem vienlaikus turpināt darbu savās profesijās un vadīt uzņēmumus. Šis modelis, kas atgādinot pirmskara Latvijas praksi, ļautu valstij piesaistīt cilvēkus ar reālu pieredzi un dziļu izpratni par sabiedrības vajadzībām, nevis tikai politiskās karjeras veidotājus. Kustības dibinātāji pauž pārliecību, ka tas piešķirtu jaunu enerģiju un entuziasmu valsts attīstības projektam «Latvijas valsts», iesaistot visus pilsoņus labāko vidū.
Plāns A un Plāns B
«Bez partijām» kustības dibinātāji ir apzinājušies, ka esošās politiskās partijas, savu interešu dēļ, nevēlas mainīt vēlēšanu likumu. Tāpēc vienīgais reālais ceļš, kā panākt vēlamās pārmaiņas, ir izveidot tautas kustību. Viņu «Plāns A» paredz, ka, gūstot pietiekamu vēlētāju atbalstu, kustība nekavējoties rosinās Saeimas atlaišanu un jaunu vēlēšanu sarīkošanu pēc iecerētās jaunās sistēmas. Tas būtu sava veida referendums par vēlēšanu kārtības nomaiņu Latvijas Republikā.
Gadījumā, ja «Plāns A» neizdodas īstenot pilnībā uzreiz, pastāv arī «Plāns B». Tas paredz, ka Saeimā ievēlētie kustības deputāti četrus gadus strādās pie sabiedrības pārliecināšanas par vēlēšanu sistēmas maiņas nepieciešamību. Paralēli viņi aktīvi piedalīsies likumdošanas un izpildvaras darbā. Šajā scenārijā partija pirms vēlēšanām publiskos arī savu potenciālo Ministru kabineta sastāvu, lai vēlētāji būtu informēti.
Kustības Dalībnieki un Izaicinājumi
Grupā, kas apvienojusies zem «Bez partijām» nosaukuma, ir vairāki pazīstami cilvēki ar dažādu pieredzi. Alvis Hermanis, spožs režisors, ir viens no iniciatoriem. Uzņēmējs Armands Broks, kurš ir arī finanšu tehnoloģiju uzņēmuma «Twino» dibinātājs, pievienojies ar savu praktisko pieredzi. Didzis Šmits, bijušais zemkopības ministrs un vairākkārtējs Saeimas deputāts, kurš pazīstams ar savu darbību gan «Apvienotajā sarakstā», gan «KPV LV», ieved kustībā politisko pieredzi. Jurists Pēteris Sproģis, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps, un ekonomists Guntars Vītols, kurš pazīstams arī no politiskās organizācijas «Tauta. Zeme. Valstiskums», papildina komandu ar savām ekspertīzēm. Kā norāda Hermanis, Didzis Šmits ir izņēmums no «toksisko veco partiju pārstāvju» izslēgšanas, jo viņa vadītā ekspertu grupa ir strādājusi pie jaunās vēlēšanas sistēmas priekšlikumiem.
Lai gan kustība plāno startēt Saeimas vēlēšanās, pastāv juridiski šķēršļi, jo likumā noteikts termiņš partijas dibināšanai pirms vēlēšanām un minimālais biedru skaits (500). Tāpēc «Bez partijām» apsver sadarbību ar kādu esošu partiju, lai pārvarētu šos šķēršļus. Kā skaidrojis Didzis Šmits, ir vairāki scenāriji, kā to risināt, taču konkrētas partneru partijas vēl netiek nosauktas.
Interesanti, ka kustības dalībnieki uzsver, ka viņu mērķis nav kļūt par pastāvīgu varas partiju, kas valdītu četrus gadus. Viņu misija ir vienkārša un konkrēta: panākt vēlēšanu sistēmas maiņu. Kad tas izdosies, viņi ir gatavi sevi atlaižam un «iet mājās». Tas norāda uz fundamentālu atšķirību no tradicionālajām politiskajām organizācijām, kuras galvenokārt tiecas pēc varas un ilgtspējīgas politiskās karjeras.
Vēlēšanu Sistēmas Maiņas Detalizācija
Runājot par pašu vēlēšanu sistēmas maiņu, kustības pārstāvji ir pētījuši starptautisko pieredzi, īpaši pieminot Īrijas un Maltas modeļus kā interesantus un demokrātiskus piemērus. Viņu priekšlikumi ietver tiešu kandidātu pieteikšanu bez partiju starpniecības. Vēlēšanu biļetenā kandidāti tiktu sarindoti alfabētiski ar pievienotiem fotoattēliem, un katrā apgabalā tiktu ievēlēti vairāki deputāti (piemēram, 5-7). Vēlētājiem būtu iespēja veidot savu personīgo kandidātu sarakstu, atzīmējot sev tīkamākos. Šī individualizētā pieeja tiek uzskatīta par soli tuvāk demokrātiskai un pārskatāmai politikas sistēmai, kurā katrs pilsonis jūtās vairāk pārstāvēts.
Kustības pārstāvju ieskatā, panākt vēlēšanu sistēmas maiņu nav nepieciešams mainīt Latvijas Satversmi, jo tajā par partijām kā tādām nav noteikts. Lai veiktu nepieciešamos grozījumus, pietiktu ar vienkāršu vairākumu Saeimā (51 balss). Lēmumu pieņemšana jaunajā, bezpartejiskajā Saeimā un valdībā tiktu organizēta pēc Vatikāna metodes jeb «balsošanas pa kārtām», kurā pēc katras balsošanas kārtas atkrīt mazāk balsu saņēmušais, uzvarot pēdējos divos palikušajos.
Kopumā «Bez partijām» kustība ir radījusi ievērojamu rezonansi sabiedrībā. Tā sola ne tikai pārmaiņas vēlēšanu sistēmā, bet arī cer atjaunot uzticību politikai, iesaistot sabiedrību tiešāk un dodot iespēju izvēlēties patiesi kompetentus pārstāvjus.