“Tas mani notrieca kā auto,” par sindromu sarunā ar The Athletic stāstīja Kristaps Porziņģis. “Elpot nebija viegli. Darīju visu, ko varēju, lai justos cik vien labi iespējams, taču mans dzinējs nedarbojās tā, kā man gribētos.”
Pārstāvot Bostonas “Celtics”, liepājnieks regulārās sezonas 42 spēlēs izcēlās ar 19,5 punktiem un 6,8 atlēkušajām bumbām, bet Austrumu konferences otrās kārtas sērijā pret Ņujorkas “Knicks” sešos mačos kopā iemeta tikai 20 punktus, četrās spēlēs laukumā nesavācot pat 15 minūtes.
Ārsti vēlāk atklājuši, ka Porziņģim ir posturālās ortostatiskās tahikardijas sindroms. Kamēr tas nav atklāts vai ja ar to netiek strādāts, sindroms izpaužas kā reiboņi un nogurums.
Porziņģis norādīja – kamēr atradies guļus stāvoklī, viņa pulss bijis normas robežās, taču piecelšanās kājās likusi pulsam pieaugt līdz 130 sitieniem minūtē. “Tobrīd spēju tika gulēt un būt kā mājas kaķis,” teica Porziņģis.
“Posturālās ortostatiskās tahikardijas sindroms ir stāvoklis, kura dēļ, pieceļoties no guļus stāvokļa stāvus vai pat nedaudz pastāvot, rodas vairāku simptomu kopa, piemēram, paātrināta sirdsdarbība, reibonis, nogurums. Ir pacienti, kurus nomoka netipiska sirdsdarbības ātruma palielināšanās pēc pozīcijas maiņas vai, piemēram, tas sākas, stāvot rindā pēc pirkumiem. Ikvienam kādreiz var sareibt galva, piemēram, strauji iztaisnojoties, bet šis ir citādi un parasti tas cilvēkiem izraisa biedējošās sajūtas – sirdsdarbība ievērojami paātrinās, pat pieceļoties no sēdus pozas,” portālā medicine.lv citēta ārste Inga Orleāne.
Porziņģis sacīja, ka ārsti zina, kā tikt galā ar sindromu, kuram nav zāļu – nepieciešams lielāks sāls daudzums uzturā un labāk saplānota atpūta ārpus basketbola laukuma.
Pieceļoties gravitācija liek apmēram 10% līdz 15% asiņu sakrist ķermeņa lejasdaļā – vēderā, kājās, pēdās, arī rokās. Tas nozīmē, ka smadzenēs nonāk mazāk, reizēm izraisot īslaicīgu reiboni. Veselam cilvēkam tā nenotiek bieži, jo kāju muskuļi palīdz asinis sūknēt atpakaļ uz sirdi.
“POTS gadījumā, cilvēkam stāvot, lielāks asins daudzums uzkrājas sirds apvidū. Organisms uz to reaģē, atbrīvojot vairāk norepinefrīna vai epinefrīna, taču asinsvadi nespēj normāli reaģēt uz šiem hormoniem, un sirds sāk sisties lielā ātrumā. Šī nelīdzsvarotība var izraisīt reiboni, ģīboni un spēku izsīkumu. Lai gan patlaban uzskata, ka POTS nav dzīvībai bīstams, tas var ievērojami sarežģīt ikdienas dzīvi,” pauda kardioloģe Inga Orleāne.
Pēc sindroma diagnozes Porziņģis pārstāvēja Latvijas izlasi Eiropas čempionātā. Viņš sešās spēlēs vidēji laukumā pavadīja 27 minūtes, guva 20,2 punktus, savāca 8,7 atlēkušās bumbas un bloķēja 1,7 metienus.
Izmantotie resursi:
https://www.nytimes.com/athletic/67…
https://medicine.lv/raksti/postural…