Šīs vasaras lietavas daļai lauksaimnieku ne vien sabojāja ražu vai neļāva to novākt, bet dažiem pat neizdevās sējas un stādīšanas darbi. Neraugoties uz to, dažiem ražas izdevušās brangas. Pārsteigums ir Latvijā visvairāk audzētās labības – ziemas kviešu kopraža, kas sasniegusi rekordu, liecina Centrālas statistikas pārvaldes dati. Tomēr ne viss ir tik vienkārši.
Ziemas kviešiem, kas ir visvairāk audzētā labība Latvijā, šogad ievākta rekordliela raža – nepilni 2,3 miljoni tonnu. Pēdējo piecu gadu laikā ziemas kviešu kopraža bijusi pārsvarā 2–2,2 miljonu tonnu robežās, bet vēl pirms 2019. gada Latvijā par labām uzskatīja tādas ražas, kas pārsniedza 1,5 miljonus tonnu.
Šķiet, kā tas iespējams, ka tik draņķīga vasara, lauki apslīkuši, zemnieki izmisumā, bet raža – 2,3 miljoni tonnu? Lai arī raža liela, tas nenozīmē zemniekiem labus ieņēmumus, jo graudus nevarēs pārdot kā pārtikas kvalitātes graudus. Tos nācās novākt ļoti slapjus, un graudu kaltēšana rada milzīgas izmaksas, kā rezultātā rekordraža nenesīs nekādu dižo peļņu. Atsevišķām saimniecībām, īpaši Latvijas austrumu daļā, ko lietavas skāra visvairāk, finansiālā situācija ir dramatiska. Tāpēc precīzāk būtu teikt, ka šogad bijusi nevis laba, bet liela raža.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKIC) eksperts Andris Skudra skaidroja, ka lielās ražas galvenais iemesls ir izcili apstākļi pērn rudenī, kad ziemājus sēj un tie dīgst. Laikapstākļi bija optimāli gan laicīgai sējai, gan augiem – pietiekams mitrums un siltums. Augi labi saceroja, izveidoja spēcīgu sakņu sistēmu. Arī ziema bija ar labvēlīgiem laikapstākļiem, un pat pavasara pirmā daļa bija laba – agri sākās veģetācijas sezona, taču aprīļa beigās daļā Vidzemes un maijā arī citos reģionos sākās lietavas.
Jūnijā, kad vārpās sāka veidoties graudi, pārmitrā laika dēļ augsnē sāka trūkt gaisa. Augu saknes nespēja pacelt barības vielas, graudi veidojās vieglāki, mazāk attīstīti, sīkāki un smalkāki. Lietainā laika dēļ daudzos laukos nebija iespējams veikt kopšanu – nevarēja ierobežot nezāles un ar tehniku nevarēja pat uzbraukt uz lauka.
Kvalitīvi graudi, bet ne pārtikai
Vēl pavasara sākumā, kad bija redzams, cik labi ziemas kvieši pārziemojuši, zemniekiem bijusi laba sajūta. Vasarai pat nevajadzētu būt izcilai, lai raža būtu lieliska, tomēr tā izrādījās viena no lietainākajām pēdējā gadsimta laikā. Taču, kā skaidroja LLKIC eksperts Skudra, graudu būtiskākais trūkums ir mazais izmērs. Ja citus gadus graudiem trūkst proteīna un lipekļa, tad šogad faktiski pietrūkusi tikai tilpummasa, jo grauds nebija pilnvērtīgi attīstījies.
Lai sasniegtu pārtikas kvalitātes kvieša prasības, graudu tilpummasai jābūt vismaz 750 gramiem litrā. Šogad atkarībā no reģiona ziemas kviešu tilpummasa svārstījās no 690 līdz 730 gramiem litrā. Līdz ar to šie graudi kvalificējas lopbarības kvalitātei, kaut gan proteīna daudzums graudos ir vērtējams kā ļoti labs: 13,6–14,3%. Piemēram, ekstra klases pārtikas kvieši ir ar proteīna daudzumu no 14,5%.
“Šobrīd sanāk, ka mēs saražojam ekstra [kvalitātes] lopbarību, tas nav tas labākais, uz ko mēs izgājām šo dramatisko nokrišņu dēļ,”
vērtēja Skudra.
Dārzeņi labāki tiem, kam meliorēti lauki ar vieglām augsnēm
Par dārzeņiem visa statistika vēl nav ienākusies, jo tos novāc vēlāk nekā labību, bet arī par dārzeņiem ir gan labas, gan sliktas ziņas. Šī bijusi vasara, kas spilgti pierādījusi, cik būtisks ir dārza novietojums, meliorācija un arī augsnes īpašības. Temperatūras ziņā aizvadītā vasara mūsu platuma grādu tradicionālajiem dārzeņiem bija piemērota. Ja izdevās tikt vaļā no lielā ūdens dārzā, tad arī raža, piemēram, kāpostiem, sīpoliem, burkāniem, bietēm neesot tik slikta, skaidroja LLKIC eksperts Māris Narvils. Un te pat nav tik daudz no svara, vai dārzi ir Kurzemē, kur šovasar lija mazāk, vai Vidzemes austrumos, kur lija visvairāk – ja dārzs nav zemā vietā, ja augsne nav smaga un mālaina, tad izaudzēt ražu ir bijis iespējams. Protams, kopaina nav laba, jo gana daudz dārzu ir ar mālainām augsnēm un mitrās vietās. Daudzās saimniecībās raža bijusi slikta vai sapuvusi uz lauka. Tāpat kā labības audzētājiem, arī dārzeņu laukos bija grūtības cīnīties ar nezālēm.
Dažām saimniecībām padevusies, piemēram, laba burkānu raža, bet tikai tad, ja augsne ir smilšaināka, vieglāka un iepriekš labi sagatavota, lai novadītu lieko ūdeni. Narvils vērtēja, ka piemērotā augsnē un novietojumā dārzeņus var izaudzēt arī šādā, nelabvēlīgā vasarā.
Siguldas novada Allažu pagasta zemnieku saimniecība “Bračas”
Foto: Sintija Ambote / Latvijas Radio
Kartupeļu raža Latvijā bijusi slikta. Narvils skaidroja, ka kartupeļi var dot labu ražu arī tad, ja vasaras sākums ir ar nelabvēlīgiem laikapstākļiem, un pat ap Jāņiem stādīti kartupeļi var dot labu ražu, taču šis nebija tāds gads. Lietavas turpinājās arī jūlijā un augustā, bija pietiekami vēss, un ļoti agresīvi uzvedās lakstu puve. Narvils no kartupeļu audzētājiem dzirdējis vērtējumus, ka raža ir mazāka par iestādīto vai arī izdevies ievākt tikai sēklas tiesu, vai raža noslīkusi pavisam.
Kartupeļu raža valstī kopumā ir tik maza, ka, ja ar to pietiks līdz gada beigām, tas jau būs labi, viņš vērtēja.
Augļiem un ogām par vēsu un par maz saules
Salnas pavasarī un vasaras sākumā ļoti būtiski postīja ogulāju ražu, bet arī ne visur. Salnas ir lokālas, var būtiski apsaldēt vienu dārzu, bet turpat blakus dārzu neskart. Vairākiem upeņu audzētājiem esot smagi gājis, pat ap 90% ražas nosalis.
Tiem augļiem un ogām, kas salnas pārcieta un sāka briest, vajadzēja sauli, bet tās bija maz. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ik mēnesi publicē datus no satelītinstrumentiem, cik daudz saules bijis, un tie rāda, ka jūnijā Kurzemē saules spīdēšanas ilgums bija tikai par dažiem procentiem mazāks par normu, bet Zemgalē, Vidzemē un Latgalē – pat par 10-30% mazāk saules. Jūlijā visā valstī saules spīdēšanas ilgums bija 10–30% zem normas, bet Vidzemes un Kurzemes rietumos pat par 50% mazāks nekā normālos jūlijos. Augusts kaut nedaudz centās kompensēt – Vidzemē un Latgalē saules daudzums bija ap normu, bet Zemgalē un Kurzemē vienalga par 5–15% mazāk nekā norma.
LVĢMC
Saules spīdēšanas ilgums jūnijā
LVĢMC
Saules spīdēšanas ilgums jūlijā
LVĢMC
Saules spīdēšanas ilgums augustā
Māris Narvils skaidroja, ka saule garantē cukuru veidošanos ogās un augļos. Ja ir maz saules, ir maz cukura, tādēļ ogas un augļi nav tik garšīgi. Tāpat saule garantē arī augļu krāsošanos. Bez saules, piemēram, āboli ir ne vien mazāk garšīgi, bet arī ne pārāk izskatīgi, un tā ir slikta tirgus prece.
Pārsteidzošas ziņas arī no vīnogu audzētājiem. Dažiem no tiem arī izdevies ievākt lielāko ražu, kopš sākuši darboties. Izrādās, ka līdzīgi kā ziemas kviešiem, arī vīnogām nākamā gada ražu būtiski ietekmē iepriekšējais gads. Vīnogu audzētājs Mārtiņš Barkāns Latvijas Radio ziņām pastāstīja, ka vīnogām ir raksturīga kāda specifika – tās “ieprogrammē” sevi uz ražu iepriekšējā vasarā. “Un attiecīgi – ja iepriekšējā vasara bija silta un labvēlīga, tas nozīmē, ka vīnogas gatavojas uz lielu ražu. Un, tā kā mums pa vidu bija silta ziema, tad jau šī gada pavasarī bija skaidrs, ka mums būs liela raža. Tā noteikti ir lielākā līdz šim novāktā vīnogu raža, un kopumā tās ir aptuveni 12 tonnas vīnogu,” norādīja Barkāns.
Jā, cukura arī vīnogās ir maz, bet vīndari sakās, ka, piemēram, Francijā, slavenajā Šampaņas provincē, no tām vīnogām, kurās maz cukura, taisa dzirkstošos vīnus, un tāds arī Mārtiņa Barkāna plāns šogad esot.
Latvijā reti ir vasaras, kas ir labvēlīgas visu kultūru audzētājiem, tomēr šogad laikapstākļu ietekme uz lauksaimniecību bijusi izteikti negatīva. Par spīti tam, Latvijas lauksaimnieki tāpat spējuši ražu izaudzēt.