PTAC Aptur “Ride” Mikromobilitātes Pakalpojumus Traģēdijas Gaismā
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir pieņēmis stingru un neatsaucamu lēmumu apturēt mikromobilitātes pakalpojumu sniegšanu, ko nodrošina SIA “RIDE”. Šis drastiskais solis sekos pēc šausminošā negadījuma, kurā dzīvību zaudēja divas jaunas, 13 gadus vecas meitenes. Tragedija notika brīdī, kad viņas, šķērsojot dzelzceļa pārbrauktuvi ar nomātu skrejriteni, nokļuva zem vilciena.
Drošības Nepilnības Un Neatliekama Rīcība
PTAC direktore Zaiga Liepiņa uzsvēra, ka “Uzskatām, ka pakalpojums ir nekavējoties jāaptur, lai novērstu nepilngadīgo piekļuvi un līdzīgu gadījumu atkārtošanos”. Šis lēmums izriet no padziļinātas pakalpojuma risku izvērtēšanas, ko PTAC veica sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, Valsts policiju, Rīgas pašvaldību un citām institūcijām. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka “RIDE” mobilajā lietotnē nebija ieviesti efektīvi vecuma verifikācijas mehānismi, kas ļautu nepilngadīgām personām piekļūt pakalpojumam, vienkārši norādot brīvi izvēlētus dzimšanas datus bez jebkādas pārbaudes. Uzņēmums nebija pildījis PTAC oktobra sākumā doto norādījumu nekavējoties apturēt pakalpojuma sniegšanu, tādēļ PTAC uzdeva nekavējoties pārtraukt pakalpojuma sniegšanu, līdz brīdim, kad tiks nodrošināta lietotāju identitātes un vecuma pārbaude, un pakalpojuma nepieejamība personām, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu.
Atbildība Un Turpmākie Soļi Uzņēmumam
PTAC brīdina par iespējamu piespiedu naudu līdz pat 10 tūkstošiem eiro, ja uzņēmums nepildīs izvirzītās prasības. Lai gan “Ride Mobility” ir ieviesis jaunus vecuma verifikācijas rīkus, kas ietver personas apliecinoša dokumenta un sejas fotogrāfijas iesniegšanu, PTAC vēl vērtēs šo risinājumu efektivitāti. Uzņēmuma izpilddirektors Edgars Jākobsons gan uzsver, ka “Ride” platformā pakalpojumu drīkst izmantot tikai pilngadīgas personas un ka tiek aktīvi meklēti tehniskie un juridiskie risinājumi, lai novērstu gadījumus, kad nepilngadīgie izmanto citu personu datus. Tiek apsvērta arī iespēja dokumentus vai maksājumu kartes sasaistīt ar lietotāja kontu. Pirms pakalpojumu drīkst atsākt sniegt, uzņēmumam ir jāiesniedz iestādei izvērtēšanai pierādījumi par korektīvo pasākumu izpildi, un šie pasākumi ir jāsaskaņo ar PTAC. PTAC atkārtoti uzsver, ka patērētāju drošība, īpaši bērnu drošība, ir absolūta prioritāte.
Mikromobilitātes Drošības Diskusija Latvijā
Šis traģiskais gadījums ir aktualizējis plašāku diskusiju par mikromobilitātes pakalpojumu drošību un to regulējumu Latvijā. Jau pirms tam Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs bija aicinājis izvērtēt uzņēmuma darbību, īpaši attiecībā uz to, ka “Ride Mobility” savus braucamrīkus agresīvi klasificē kā pašgājējvelosipēdus, nevis elektriskos mopēdus. Lai gan uzņēmuma braucamrīkiem ir piemontēti pedāļi, kas ļauj tos klasificēt kā pašgājējvelosipēdus, kas samazina prasības to izmantošanai, braucēji tos faktiski nelieto. Ja šie braucamie tiktu klasificēti kā mopēdi, tad bērniem tos izmantot nedrīkstētu un to lietotājiem būtu nepieciešams iegūt vadītāja apliecību. PTAC norāda, ka elektrisko skūteru un citu mikromobilitātes rīku izmantošana bez atbilstošas sagatavotības un vecuma pārbaudes var radīt nopietnus riskus gan pašam lietotājam, gan apkārtējiem. Kā atbildīgu rīcību mikromobilitātes lietotājiem PTAC iesaka vienmēr lietot aizsargķiveri un citus drošības līdzekļus, ievērot satiksmes noteikumus, tostarp ātruma ierobežojumus, un pārliecināties par vecuma atbilstību. PTAC aicina visus patērētājus, jo īpaši jauniešus un viņu vecākus, atbildīgi lietot koplietošanas transportlīdzekļus.
Mikromobilitāte – Tendences Un Attīstība Latvijā
Mikromobilitāte ir kļuvusi par būtisku pārvietošanās veidu mūsdienu multimodālā transporta sistēmā, dodot iespēju pārvietoties ātrāk un ērtāk, vienlaikus piedāvājot videi draudzīgāku alternatīvu privātajam autotransportam. Tās priekšrocības ir pozitīvā ietekme uz vidi, samazinātas CO2 emisijas, trokšņu un gaisa piesārņojuma neesamība, kā arī sastrēgumu mazināšana. Satiksmes ministrija jau vairākus gadus strādā pie valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģijas, kuras mērķis ir uzlabot pilsētu un piepilsētu savienojamību un veicināt drošāku un ērtāku pārvietošanos. Šī stratēģija kalpos kā vadlīnijas gan valstij, gan pašvaldībām, norādot, kur un kādai vajadzētu būt mikromobilitātes infrastruktūrai, lai mudinātu cilvēkus izmantot alternatīvus pārvietošanās veidus. Taču šī traģēdija ir atgādinājums, ka tehnoloģiskie risinājumi un infrastruktūra ir tikai daļa no drošības ķēdes – ne mazāk svarīga ir lietotāju atbildība, vecuma verifikācijas efektivitāte un stingra drošības normu ievērošana.