Jaunā politiskā kustība un «mazās Latvijas» ideja
Režisors Alvis Hermanis, dibinot jaunu politisko spēku «Bez partijām», ir izvirzījis ambiciozu mērķi mainīt Latvijas vēlēšanu sistēmu un aicinājis sabiedrību uz diskusiju par valsts nākotni. Viņš kritizē esošo politisko modeli, kas, pēc viņa domām, nav spējīgs piesaistīt valsts pārvaldei kompetentākos cilvēkus un veicināt efektīvus lēmumus. Hermanis uzsver, ka atsevišķās Latvijas pilsētās jau tiek veidoti «mazās, ideālās Latvijas» modeļi, kas apliecina, ka spējīgi vadītāji spēj sasniegt rezultātus arī lokālā līmenī. Viņš retoriski jautā, kāpēc šādi panākumi nav sasniegti valsts mērogā, norādot uz atšķirībām starp pašvaldību un centrālās varas spējām risināt problēmas.
Kustības «Bez partijām» ideoloģija un mērķi
«Bez partijām» kustības pamatā ir ideja atteikties no pašreizējās partiju sarakstu vēlēšanu sistēmas un ieviest individuālu kandidātu ievēlēšanu. Hermanis un viņa domubiedri uzskata, ka esošā sistēma ir novecojusi un neļauj atlasīt viskompetentākos pilsoņus valsts pārvaldībai. Viņi kritizē zemo vēlētāju aktivitāti un faktu, ka daudzi vēlētāji jūtas spiesti balsot par «mazāko ļaunumu». Kustības mērķis ir veicināt lielāku atbildību un personīgu iesaisti politiskajā procesā, ļaujot vēlētājiem tieši izvēlēties savus pārstāvjus. Tiek piedāvāts modelis, kas paredz, ka ievēlētie deputāti varētu vienlaikus turpināt darbu savās profesijās un vadīt uzņēmumus, kas, pēc dibinātāju domām, piesaistītu valstij cilvēkus ar reālu pieredzi un dziļu sabiedrības izpratni. Šis modelis tiek salīdzināts ar pirmskara Latvijas praksi.
Politiķu un sabiedrības reakcija
Alvja Hermaņa politiskās ambīcijas ir izraisījušas plašu rezonansi sabiedrībā, radot gan atbalstu, gan kritiku. Daži politiskie oponenti un komentētāji pauž bažas par esošās kārtības apdraudējumu un Hermaņa ieceru utopiskumu, savukārt citi piekrīt viņa kritikai par esošās sistēmas trūkumiem. Tiek analizētas arī dibinātāju biogrāfijas un kustības stratēģija. Hermanis ir uzsvēris, ka viņu mērķis nav kļūt par varas partiju, bet gan «izspārdīt iršu pūzni» un panākt vēlēšanu sistēmas maiņu. Viņš arī norādījis, ka daudzi Latvijas pilsētu vadītāji ir izteikuši atbalstu kustībai, lai gan ne visi, piemēram, Aivars Lembergs, vēl nav publiski pauduši savu nostāju. Hermanis pauž pārliecību, ka ārpus Rīgas pašvaldībās cilvēki biežāk balso par konkrētām personām, nevis partijām, un tieši šo principu «Bez partijām» vēlas ieviest valsts mērogā.
Latvijas politiskās mentalitātes analīze
Alvis Hermanis ir arī kritiski vērtējis Latvijas sabiedrības kopējo politisko mentalitāti, norādot uz tendenci uzskatīt par «kreisiem» tos, kas nav «uzņēmīgi un drosmīgi līderi». Viņš salīdzina pašreizējo situāciju ar vēsturiskiem notikumiem, piemēram, kolhoznieku sarakstu sastādīšanu 1949. gadā, un uzskata, ka pēckara laikā visa enerģija tika vērsta uz cīņu pret «korumpantiem, zagļiem un biznesmeņiem», kas bieži vien tika uztverti kā viens un tas pats. Hermanis uzsver, ka «kreisums» vienmēr ir saistīts ar «postu un pagrimumu», un pauž viedokli, ka kopš neatkarības atgūšanas Latvijas vadībā nav bijuši politiķi ar reālu pieredzi uzņēmējdarbībā vai personīgā radīšanas procesā. Viņš arī kritizē mākslas un kultūras darbiniekus, kuri, pēc viņa domām, daudzus gadus ir bijuši «sarkanie».
Vēlēšanu sistēmas maiņas nepieciešamība
Kustības «Bez partijām» dibinātāji uzskata, ka esošās partijas nevēlas mainīt vēlēšanu likumu, jo tas neatbilstu viņu interesēm. Tāpēc vienīgais ceļš ir tautas kustības izveide. Ja kustība iegūs pietiekamu vēlētāju atbalstu, tās «Plāns A» paredz nekavējoties rosināt vēlēšanu sistēmas maiņu. Tas ietvertu sabiedrības pārliecināšanu par nepieciešamajām pārmaiņām, vienlaikus aktīvi piedaloties likumdošanas un izpildvaras darbā. Partija arī plāno publiskot savu potenciālo Ministru kabineta sastāvu pirms vēlēšanām, lai nodrošinātu vēlētāju informētību.