Krievijas sabotāžas operācijas Eiropā kļūst arvien biežākas un bīstamākas, liekot valstīm meklēt jaunus veidus, kā tās apturēt vēl pirms uzbrukuma. Maskava turpina izmanto Eiropā savervētus cilvēkus un savu legālo klātbūtni, lai sagatavotu šādas sabotāžas. Latvijas Televīzijas raidījuma “Pasaules panorāma” aptaujātie eksperti uzsver, ka Eiropai jāreaģē daudz plašāk un koordinētāk.
Augusta sākumā Leipcigas lidostā Vācijā pie Ukrainas kravas lidmašīnas tika atrasts ar sprāgstvielām aprīkots drons. Uzbrukums neizdevās, un izmeklētāji vēlāk secināja, ka operācija plānota Krievijā. Kanclers Frīdrihs Mercs atzinis, ka no daudz smagākām sekām un iespējamiem cilvēku upuriem izdevies izvairīties nejaušības pēc.
Vācija kļuvusi par vienu no galvenajiem Krievijas hibrīduzbrukumu mērķiem Eiropā, “Pasaules panorāmai” atzīst Vācijas Ārpolitikas padomes Austrumeiropas, Krievijas un Centrālāzijas centra vadītājs Stefans Meisters:
“Tā kā Vācija ir kļuvusi par vienu no galvenajām Ukrainas atbalstītājām šajā karā, tā ir arī ļoti nozīmīga valsts Eiropā, lai noturētu Eiropu vienotu būtiskos jautājumos. Tāpēc tā ir viens no galvenajiem Krievijas hibrīduzbrukumu mērķiem. Un mēs redzam ne tikai uzbrukumu skaita pieaugumu, bet arī to, ka mainās uzbrukumu raksturs, un Krievijas pusei, šķiet, vairs nav nekādu sarkano līniju.”
Pēdējos gados Krievijas dienestu operācijas skārušas daudzas Eiropas valstis. Londonā aizdedzinātas noliktavas ar Ukrainai paredzētām kravām. Viļņā Krievijas militārā izlūkošana saistīta ar “IKEA” veikala aizdedzināšanu. Polijas valdība Krievijas dienestus vaino liela tirdzniecības centra nodedzināšanā Varšavā.
Nosargāt visus iespējamos mērķus nav iespējams. Tāpēc Eiropai jāierobežo arī vide, kuru Krievijas dienesti izmanto operāciju sagatavošanai un cilvēku vervēšanai.
“Tātad pieņemsim, ka mums ir cilvēks, kurš interesējas par Krievijas kultūru un varbūt vēlas ceļot uz Krieviju. Tas izlūkdienestiem rada skaidru iespēju. Un es domāju, ka Krievijas specdienesti šādus cilvēkus ne tikai apzina, bet šajā procesā arī mēģina viņus savervēt,” norāda Igaunijā bāzētā Starptautiskā Aizsardzības un drošības centra Drošības programmas vadītājs Mareks Kohvs.
Krievijas valsts uzturētie kultūras centri ir potenciālas platformas izlūkošanai un vervēšanai. Taču vēl lielāku problēmu rada pārmaiņas pašā sabotāžas modelī.
Profesionāla aģenta vietā Maskava arvien biežāk var izmantot cilvēku, kurš jau atrodas Eiropā.
Izpildītājus iespējams savervēt sociālajos tīklos un saziņas lietotnēs, piedāvājot naudu par fotografēšanu, informācijas vākšanu, vandalismu vai dedzināšanu.
“Es domāju, ka šī tendence izmantot cilvēkus, kuri dažkārt pat nezina, ko īsti dara, jeb šos vienreizlietojamos aģentus, ir izskaidrojama ar vairākiem iemesliem. Pirmkārt, tas ir lēti. Tas ir daudz lētāk. Jūs vienkārši nolīgstat kādu cilvēku vai pat vairākus cilvēkus, kuri katrs izpilda atsevišķu uzbrukuma daļu un pat nezina viens par otru,” skaidro Meisters.
Šāds modelis drošības dienestiem ir sarežģīts, jo izpildītājs iepriekš var nebūt nonācis pretizlūkošanas redzeslokā. Tāpēc uzmanība jāpievērš ne tikai objektiem, kurus Krievija varētu izvēlēties par mērķi, bet arī vervēšanas videi.
“Es noteikti vairāk uztrauktos par Krievijas diasporām, varbūt pat precīzāk sakot, par jaunajām Krievijas diasporām, kas pēc 2022. gada izveidojušās vairākās Eiropas valstīs.
Ja skatāmies uz vēsturiskiem piemēriem, Krievijas specdienesti vienmēr ir centušies iefiltrēties šādās diasporās, ievietot tajās savus aģentus un, iespējams, arī vervēt cilvēkus,” uzskata Kohvs.
Eiropas atbilde pēdējos gados kļuvusi stingrāka. Pēc Leipcigas uzbrukuma Vācija nolēmusi slēgt Krievijas ģenerālkonsulātu Bonnā un Krievu namu Berlīnē. Ierobežotas tiek arī Krievijas pilsoņu ieceļošanas iespējas.
Citviet pastiprināta kritiskās infrastruktūras apsardze, pretizlūkošanas dienesti aktīvāk brīdina par vervēšanu internetā, bet valstis cenšas ātrāk apmainīties ar informāciju par aizdomīgiem incidentiem. Taču ar šādiem pasākumiem vien nepietiek.
“Manuprāt ar to nepietiek. Tas ir viens darbības virziens, bet cits ir drošības joma un arī sankcijas. Jā, jūs varat pastiprināt sankcijas pret ēnu floti, bet tad jums arī reāli jāvēršas pret šiem kuģiem. Tie ir jāaptur. Tāpēc
ir vajadzīgi arī citi spēlētāji: policija, armija, un ir nepieciešama koordinācija ar citām Eiropas valstīm,” uzskata Meisters.
“Arī kibertelpā notiek diskusijas par atbildes kiberuzbrukumiem Krievijai. Notiek diskusijas par to, kā identificēt šīs Maskavas grupas un pēc tam pret tām vērsties, lai apgrūtinātu to darbību, parādītu, ka mēs zinām, kas tās ir, un varbūt arī publiskotu šo informāciju. Manuprāt, ir jāreaģē dažādās jomās, jāreaģē stingrāk un jābūt aktīvākiem, lai palielinātu cenu, ko par to maksā Krievijas puse,” viņš turpina.
Pilnībā nosargāt katru lidostu, noliktavu, dzelzceļa posmu vai elektrolīniju Eiropa nevar. Efektīvāk ir izjaukt operāciju vēl pirms uzbrukuma. Tas nozīmē ātrāk atklāt vervēšanu, izsekot finansējumam, ierobežot Krievijas izmantoto infrastruktūru un savienot atsevišķus incidentus pāri valstu robežām.
Krievijas sabotāžas modelis ir izdevīgs, kamēr tas ir lēts un pasūtītājs var palikt ēnā. Eiropas galvenais uzdevums ir šo priekšrocību Krievijai atņemt.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@lsm.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu