Joprojām vērojamas padomju okupācijas sekas, latviešu valodai ir jākonkurē ar angļu valodu, kā arī valodas pastāvēšanu apdraud viesstrādnieki, šie bija daži no secinājumiem, kas ceturtdien, 23. oktobrī, izskanēja pirmajās Saeimas debatēs par valsts valodu.
Saeimā šodien notiek pirmās debates par paveikto un turpmāk iecerētajām darbībām latviešu valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai. Šādu ziņojumu reizi divos gados sagatavo Izglītības un zinātnes ministrija.
Melbārde par “satraukumu pazust”
Uzrunā Saeimai izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV) citēja dzejnieku Knutu Skujenieku: “Valoda ir kā ūdens un kā gaiss – tas ir visiem, visi lieto, bet nevienam privāti nepieder. Visi lieto, bet lieto ļoti dažādi. Cits – rūpīgi, cits – pavirši. Tikai tad, kad tā sāk aptrūkties, tāpat kā gaiss vai ūdens, ja tas kļūst pārāk nabadzīgs vai sajaukts, tad sākam apzināties, ko valoda mums nozīmē.”
Viņa atgādināja par padomju okupācijas režīma politiku, kas bija vērsta uz latviešu nācijas identitātes un valsts gribas salaušanu, un tajā nozīmīga loma bija latviešu valodas pozīciju vājināšanai, piespiedu rusifikācijai un krievu valodas dominējošā statusa sekmēšanai.
Tāpat Melbārde secināja, ka arī vairāk nekā 30 gadus pēc neatkarības iegūšanas vērojama nepieciešamība novērst padomju okupācijas sekas, jo diezgan ievērojama Latvijas valstspiederīgo daļa izvēlas valsts valodu joprojām nelietot.
Uzrunā izglītības un zinātnes ministre skāra arī jautājumu par latviešu valodas konkurētspēju ar angļu valodu. Viņa atsaucās uz sociāllingvistiem un citu jomu pētniekiem, kas atzīst, ka ikviena valoda ir pakļauta dabiskām, nenovēršamām izmaiņām.
“Lai gan valoda ir būtiska nacionālās un arī konstitucionālās identitātes sastāvdaļa, tomēr noteiktu sociālu procesu dēļ, kas norit postmodernā sabiedrībā, valsts valoda tiek apdraudēta kā lielās, tā mazās valstīs. Bet, atšķirībā no lielajām nācijām, mazu nāciju bieži pamatots satraukums ir pazust, izšķīst lielajās nācijās, zaudējot savu valodu un tādējādi savu identitāti,” secināja Melbārde.
Ministre arī norādīja, ka sabiedrības un indivīda pārliecība par angļu valodas nepieciešamību, kā arī angļu valodas valdošās pozīcijas interneta vidē ietekmē jauniešu komunikācijas paradumus un mazina latviešu valodas lietojumu un apguves pievilcību. Tāpēc viņas ieskatā augstākās izglītības jomā likumdevējam jārada tāds tiesiskais regulējums, kas saglabātu valsts valodas lomu, vienlaikus veicinot augstākās izglītības un zinātnes attīstību Eiropas kultūrtelpā.
Melbārde norādīja, ka globalizācija ietekmē valodu dzīvotspēju un konkurētspēju un arvien lielāka loma mūsdienu informatīvajā pasaulē ir valodas esamībai digitālajā vidē.
“Latviešu valodas pastāvēšanai un ilgtspējai ir kritiski svarīgi, lai latviešu valodā tās pratējiem digitālajā vidē būtu pieejamas tikpat plašas iespējas, kādas ir lielo valodu lietotājiem. Lai vairotu latviešu valodas izplatību digitālajā vidē, līdztekus digitālo tehnoloģiju attīstības un ieviešanas virzieniem attīstāma mašīntulkošana un valodas tehnoloģijas, kā arī jāturpina pasākumi kultūras mantojuma saglabāšanai un attīstībai digitālajā vidē. Ļoti svarīgi ir arī turpināt veidot Latvijas Nacionālo enciklopēdiju digitālajā vidē, radot augsti ticamu informācijas kopumu – zināšanas par Latviju un pasauli latviešu valodā,” uzsvēra ministre.
Melbārde uzrunā arī norādīja uz nepieciešamību kopt latgaliešu rakstu valodu un popularizēt lībiešu valodu.
Par paveikto valsts valodas stiprināšanā Saeimu informēja arī kultūras ministre Agnese Lāce (P). Viņa norādīja, ka beidzot tika izstrādātas un apstiprinātas Mediju politikas pamatnostādnes līdz 2027. gadam, nosakot principus latviešu valodas stiprināšanai mediju vidē, kas nav vien aizliegumi. Tāpat ar dažādām aktivitātēm veicināta lasītprasme. Lāce arī norādīja uz latviešu valodas mācību nodrošināšanu jauniebraucējiem, bet šī sistēma vēl uzlabojama.
Mieriņa: jāveicina valodas prestižs
Arī Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) uzrunā norādīja, ka valsts centralizēto eksāmenu rezultāti svešvalodās ir ievērojami augstāki kā latviešu valodā. Viņa atgādināja, ka valodu veidojam ģimenē un tas, kā vecāki, vecvecāki, pieaugušie runā ar bērnu, kļūst par jauniešu balsi arī skolā.
“Bieži vecāki ļauj bērniem ilgstoši lietot viedierīces un skatīties straumēšanas vietņu saturu angļu valodā, tādējādi mazinot latviešu valodas nozīmi ikdienas saziņā. Šūpuļdziesmas, pasakas, dzeja, mūzika – tās ir vērtības latviešu valodā, ko varam nodot mūsu bērniem jau no mazotnes. Tāpēc tikpat svarīgi ir strādāt pie digitālā satura, kas ir ne mazāk izklaidējošs, bet arī izglītojošs visu vecumu grupām, arī skolas vecuma bērniem,” norādīja Saeimas priekšsēdētāja.
Mieriņa sacīja, ka latviešu valoda turpina attīstīties, un būtisks priekšnoteikums tam ir zinātne. Pateicoties aizstāvētajām disertācijām, mūsu valodā ienāk arī aizvien jauni termini, kas nodrošina valodas konkurētspēju, tomēr mūsu valodā anglicismi ienāk aizvien vairāk.
“”Heitot”, “vaibot”, “čiliņā” un “podkāsts” ir tikai daži no vārdiem, kas ikdienā piesārņo latviešu valodu. Šos un citus vārdus latviešu valodā izteikt nav problēmas, ja vien valodas lietotājs labi pārvalda un bagātīgi izmanto vārdu krājumu,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
Tajā pašā laikā viņa norādīja, ka ir nepamatoti aizmirsta virkne latviešu vecvārdu, piemēram, “smīlāt”, “ķisens”, “kuļķene”, “dzirkles” un “tutenis”. “Šie ir tikai daži no vārdiem, kas rāda, cik krāsaina un interesanta ir latviešu valoda un cik būtiska nozīme ir lasīšanai, kas veicina mūsu valodas daudzveidību. Tas nozīmē, ka mums ir jāveicina valsts valodas prestižs,” secināja Mieriņa.
Opozīcija kritizē
Opozīcijas deputāte Ilze Indriksone (NA) atgādināja Satversmē rakstīto, ka Latvijas valsts valoda ir latviešu valoda, tomēr šī konstitucionālā vērtība daudzviet tiek ignorēta. Deputāte sacīja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojumā ir uzsvērts daudz un skaidroti procesi, minēti notikumi, kas ir notikuši, bet tajā ir maz konkrētu nākotnes uzdevumu, piemēram, pilnveidot likumus, nodrošināt iespēju apgūt latviešu valodu, stiprināt valodu digitālajā vidē, atbalstīt lībiešu valodu, veicināt pozitīvu attieksmi.
“Atverot šīs 35 lapaspuses, redzam, ka lielākā daļa ir par mācību procesu. Šeit trūkst konkrētu datu par valodas lietojumu publiskajā telpā. Nav arī rezultatīvu rādītāju par nelatviešu skolēnu sasniegumiem, kas šobrīd ir aktualitāte. Tas nav sīkums, tā ir valsts drošības un identitātes problēma,” uzsvēra Indriksone.
Deputāte arī kā apdraudējumu minēja strauji pieaugušo iebraucēju un viesstrādnieku skaitu. “Ikvienam, kas strādā jebkurā klientu apkalpošanas nozarē, ir jāprot valsts valoda noteiktā līmenī, un Valsts valodas centram jābūt gan tiesībām, gan spējai to kontrolēt,” uzsvēra Indriksone.
Savukārt opozīcijas deputāte Ramona Petraviča (LPV) norādīja uz valodas izaicinājumiem 21. gadsimtā, kas nav atnesti ar varu. “Tie atnāk nemanāmi – caur globalizāciju, caur digitālo vidi, caur ieradumu runāt svešvalodā pat tad, kad tas nav nepieciešams,” pauda deputāte un piebilda, ka latviešu valodai ir jābūt galvenajai saziņas, izglītības, darba un publiskās pārvaldes valodai.
Petraviča arī sacīja, ka valsts pienākums ir atbalstīt latviešu valodas klātbūtni jaunajās tehnoloģijās, izstrādāt un finansēt digitālus rīkus, tulkošanas sistēmas un izglītojošas platformas latviešu valodā.
Tāpat viņa sprieda, ka valodas attīstīšana nozīmē to, ka mēs ļaujam tai dzīvot, bagātināties ar jauniem vārdiem, paplašinām tās lietojumu zinātnē, ekonomikā un kultūrā.
“Mēs nevaram baidīties arī no jauniem jēdzieniem. Mums tie jārada un jāpiesaka latviešu valodā. Tas ir veids, kā valoda kļūst stipra un spējīga pastāvēt līdzās lielajām pasaules valodām. Mūsu literatūra, mūzika, filmas un tehnoloģijas var būt latviešu valodas vēstneši pasaulē. Mazas tautas valoda var būt tik liela, cik tās cilvēki runā ar pārliecību un pašcieņu. Latviešu valoda pārdzīvoja okupācijas gadus. Tā nepazudīs arī šobrīd, kad ir globalizācijas laiks,” atzina Petraviča, piebilstot, ka jaunākā paaudze “tiek ierauta jēdzienos par dženderu, un tas ir tikpat bīstami kā valodas izkropļošana”.
Viņa arī norādīja kolēģiem, ka deputāti nevar prasīt, lai sabiedrība cienītu latviešu valodu, ja deputāti paši nerunā skaidri, pareizi un ar lepnumu.
Deputāti jauc “ka” un “kad”
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Agita Zariņa-Stūre (JV) stāstīja kolēģiem, ka viņa, Saeimas sēdēs laiku pa laikam pieraksta būtiskākās kļūdas, ko deputāti pieļauj. Biežākā kļūda, ko Saeimas deputāti no tribīnes pieļauj, ir nepareizs “ka” un “kad” lietojums.
Otra biežāk lietotā kļūda ir “skolnieki”, ar to domājot tikai zēnus. Zariņa-Stūre paskaidroja, ka, ja runā par zēniem un meitenēm, tad tie ir skolēni. Savukārt trešā būtiskākā kļūda ir “par cik” lietojums. “Kā man skolā mācīja, “par cik ir tikai tirgū cīsiņi”. “Par cik” vietā lūgums lietot “tā kā”,” mudināja deputāte.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit