“Es stingri aicinu Saeimu balsot par to, lai saglabātu Stambulas konvencijā noteikto sieviešu tiesību un dzīvības aizsardzību, kas Eiropā un ārpus tās tiek uzskatīta par “zelta standartu” cīņā par vardarbības pret sievietēm novēršanu un sodīšanu par to,” norādīja Rusopuls.
Jau ziņots, ka parlamentāriešu vairākums ceturtdien atbalstīja steidzamības noteikšanu likumprojektam par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.
Par steidzamības noteikšanu nobalsoja opozīcijas partiju un koalīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kopumā 52 deputāti, pret bija 31 deputāts no “Progresīvo” un “Jaunās vienotības” frakcijām, bet ZZS deputāts Andris Bērziņš balsojumā atturējās, kļūstot par vienīgo šīs partijas pārstāvi, kurš nenobalsoja par steidzamības noteikšanu. Tādējādi par steidzamības noteikšanu nobalsoja mazāk nekā divas trešdaļas klātesošo.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam noteikts tikai viena diena.
Trešdien Saeimas Ārlietu komisija konceptuāli atbalstīja ieceri izstāties no Stambulas konvencijas.
Četri opozīcijas partijas pārstāvošie deputāti visos balsojumos – par atbalstu pirmajā lasījumā, steidzamības noteikšanu, skatīšanu Saeimas sēdē ceturtdien – balsoja “par”, bet koalīcijas partijas pārstāvošie deputāti – Edmunds Cepurītis (P), Irma Kalniņa (JV) un Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) balsoja “pret”. Jānis Vucāns (ZZS) balsojumos nepiedalījās.
Tāpat vēstīts vēstīts, ka septembra izskaņā, pateicoties Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsojumam Saeimā par Stambulas konvencijas denonsēšanu, sākās izteikta nestabilitāte valdības koalīcijā. Koalīcijas partneri gan apņēmušies strādāt, lai pieņemtu nākamā gada “drošības budžetu”, taču ticību Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdības spējai strādāt ilgtermiņā nu jau pauž vien retais politiķis.
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.