Latvijas pārvades sistēmas operators AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) pabeidzis darbu pie elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmām Rēzeknē un Tumē, kas ir noslēdzošais Baltijas energosistēmu sinhronizācijas ar Eiropu projekts. AST baterijas nodrošinās Latvijas energosistēmai nepieciešamās balansēšanas jaudas sistēmas drošam un stabilam darbam. Abas AST elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas Rēzeknē un Tumē ir veiksmīgi noslēgušas kvalifikācijas pārbaudes frekvences uzturēšanas rezervju (FCR) un automātiskas frekvences atjaunošanas rezervju (aFRR) balansēšanas pakalpojumu sniegšanai un to dalība balansēšanas jaudu tirgū plānota no 29. oktobra ar balansēšanas rezervju piegādi no 30. oktobra.
“Lai arī Latvijas un Baltijas energosistēmu atslēgšanās no Krievijas kontrolētās energosistēmas un pievienošanās Eiropai notika jau februāra sākumā, darbi turpinājās. Šogad tika uzstādīti vēl divi sinhronie kompensatori, veiksmīgi noritēja Kurzemes sinhrono kompensatoru darbības testi un tagad atklājam bateriju projektu, kas ir noslēguma punkts vairāk nekā 15 gadu ilgajam darbam ceļā uz Baltijas valstu energoneatkarību. Ne vēsturiskajā nedēļas nogalē februārī, ne kādā no citiem sinhronizācijas projekta posmiem iedzīvotāji darbus energosistēmā pat nepamanīja, elektroapgādei esot drošai un stabilai. Pēc AST bateriju darbības uzsākšanas dzīvosim vēl drošākā energosistēmā,” Rēzeknes bateriju atklāšanas pasākumā norādīja Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
“Bateriju projekts Rēzeknē un Tumē ir noslēgums mūsu kopīgajā darbā pie pēdējās desmitgadēs nozīmīgākā energoneatkarības projekta – Baltijas sinhronizācijas ar kontinentālo Eiropu. Baterijas ir nozīmīgas sistēmas drošai un nepārtrauktai darbībai. Rēzekne ir īpaša vieta Latvijas energoneatkarībai. Šeit 8. februārī mēs pārtraucām elektroenerģijas savienojumu ar Krieviju, kas bija arī simbols mūsu vēsturiskai atkarībai no Krievijas energosistēmas darbības. Mūsu lielākais bateriju projekts Rēzeknē šodien ir pierādījums mūsu energoneatkarībai, jo ar bateriju palīdzību turpināsim paši uzturēt mūsu tīklā stabilu darbību un frekvenci, tādā veidā nodrošinot drošu un nepārtrauktu elektroapgādes pakalpojumu ikvienam Latvijas iedzīvotājam un Latvijas uzņēmumam. Šī ir liela diena gan mums kā uzņēmumam, gan visai Latvijai, stiprinot valsts enerģētisko drošību,” uzsvēra AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.
Baterijas ir nozīmīgas kopējo izmaksu samazinājums patērētājiem un tirgus dalībniekiem Latvijā un visā Baltijā. Tās no 2026. gada ļaus Latvijā samazināt balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksas par apmēram 20 milj. EUR gadā.
AST baterijas ir patlaban ir viena no jaudīgākajām un lielākajām elektroenerģiju uzkrājošajām bateriju sistēmām Eiropas Savienībā, ko Latvijai uzstādījis Vācijas uzņēmums Rolls-Royce Solutions sadarbībā ar LEC Construction International. Rēzeknes bateriju jauda ir 60 MW, ar uzkrāšanas ietilpību 120 MWh. Kopā ar sistēmu Tumē (20 MW / 40 MWh), tās sasniedz 80 MW / 160 MWh.
Kopējās BESS investīcijas sasniedz 77,07 miljonus EUR. Bateriju sistēmu piegādei un uzstādīšanai Rēzeknē piesaistīts Eiropas Savienības finansējums no Atveseļošanas un Noturības Mehānisma struktūrfondiem (RePowerEU) 100% apmērā. Vienlaikus BESS Tumē un ar BESS pieslēgšanu saistītos apakšstaciju paplašināšanas darbus Tumē un Rēzeknē 75% apjomā līdzfinansē no Eiropas Savienošanas Instrumenta (Connecting Europe Facility – CEF). Lai nodrošinātu efektīvu BESS darbību un pilnvērtīgi izmantotu to kapacitāti, AST kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes zinātniekiem izstrādājuši unikālu bateriju vadības sistēmu.
2025. gada 8. februārī Baltijas valstis atslēdzās no Krievijas kontrolētās IPS/UPS elektroenerģijas sistēmas un 9. februārī veiksmīgi pievienoja savas elektrosistēmas kontinentālās Eiropas sinhronajai zonai. Baltijas valstis ir pievienojušās Eiropas tīklam, kas apkalpo vairāk nekā 400 miljonus patērētāju 26 valstīs. Sinhronizācija ļauj Baltijas valstīm pārvaldīt savas elektroenerģijas sistēmas ciešā sadarbībā ar citām kontinentālās Eiropas valstīm, nodrošinot stabilu un uzticamu frekvences regulēšanu, tādējādi stiprinot enerģētisko neatkarību un palielinot enerģētisko drošību visā reģionā.
Baltijas tīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu ir ne tikai pienesums elektroenerģijas apgādes drošumam reģionā, tā veicina arī Eiropas iekšējā enerģijas tirgus attīstību un rada jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Tāpat projekta ietvaros veiktie ieguldījumi iekārtās un tehnoloģijās ir viens no priekšnosacījumiem, lai pārvades tīklam varētu droši pieslēgt liela apjoma atjaunojamās enerģijas avotus un izpildīt Eiropas zaļā kursa mērķus.