Mobilo sakaru operators “Bite” atteicis senioram iznomāt rūteri, lai viņš varētu skatīties abonēto televīziju. Vīrietis uzskata, ka tas ir viņa vecuma dēļ. Tiesībsarga birojā norāda, ka uzņēmumi var izmantot mākslīgā intelekta rīkus, bet, ja atteikuma gadījumā lietu neizvērtē cilvēks, tad to var uzskatīt par vienu no diskriminācijas paveidiem.
ĪSUMĀ:
- “Bite” atsaka senioram rūtera nomu; apsvērumus neskaidro, jo izlasi veicot “sistēma”.
- Uldis uzskata, ka tā ir vecuma diskriminācija, jo nedaudz jaunākam paziņam rūteris iznomāts.
- Tiesībsarga birojā norāda – ja līguma atteikuma gadījumā gala lēmumu nepieņem cilvēks, tas ir viens no diskriminācijas paveidiem.
Raidījuma “4. studija” skatītājs Uldis šā gada februārī noslēdzis līgumu ar mobilo sakaru operatoru “Bite” par “Go3 TV” pieslēgumu. Diemžēl šo pakalpojumu viņš pilnvērtīgi izmantot nevar, jo brīžam attēla nav vispār vai tas ir ļoti nekvalitatīvs. “Bites” tehniskajā daļā Uldim ieteica, ka vajadzētu nomāt jaunu rūteri, jo, visticamāk, iepriekšējais ir savu laiku nokalpojis. Noma esot tikai 5 eiro mēnesī.
Uldis pastāstīja, ka līdzīgas problēmas bijušas arī kādam paziņam. Jauna rūtera noma to atrisinājusi. Vīrietis bijis nepatīkami pārsteigts, kad, sazinoties ar klientu apkalpošanas centru, lai noslēgtu līgumu par rūtera nomu, saņēmis noraidošu atbildi. “Bite” Uldim rūteri ar pastiprinātāju nevis piedāvā iegādāties uz nomaksu, bet gan nopirkt uzreiz, kas izmaksātu ap 350 eiro.
Uldis stāstīja: “”Bite” katru klientu individuāli izvērtē. Tas man likās dīvaini, jo regulāri esmu maksājis, bez problēmām. Man nav arī nekādi līzingi vai kredīti.
Viens tāds atsaucīgs operators man skaidroja – viņš saka: “Ziniet, lieta ir tāda, ka “Bitei” ir politika slēgt nomas līgumus ar personām, kas nav vecākas par 75 gadiem.” Tas man bija tāds šoks. Piezvanīju savam draugam. Viņš teica: “Jā, man ir tikai 74 gadi. Ar mani noslēdza līgumu.””
Uldis ir 80 gadus vecs pensionārs. Līgums par “Go3” televīzijas pakalpojumiem paredz soda sankcijas, ja viņš līgumu ar “Bite Latvija” lauztu ātrāk nekā pēc diviem gadiem.
Vīrietis uzsvēra: “Tagad es esmu tāds ķīlnieks. Es nevaru izmantot viņu pakalpojumus, normāli skatīties televīziju. Tajā pašā laikā viņi man nepalīdz nodrošināt internetu, lai es varētu skatīties televīziju. Man tāds neērts jautājums – vai tad viņi pārkāpj līgumu, vai viņi tiešām diskriminē cilvēkus pēc vecuma?”
Uzņēmumā “Bite Latvija” apstiprina, ka katra klienta kredīta riskus izvērtē konkrēta sistēma, taču noliedz, ka runa noteikti ir tikai un vienīgi par klienta vecumu.
“Bite Latvija” pārstāve Una Ahuna-Ozola stāstīja, ka tiek ņemti vērā dažādi faktori: “Gan iepriekšējā rēķinu maksāšanas kārtība, gan citi faktori. Iespējams, ka viens no tiem ir vecums. Bet darbiniekiem, tai skaitā arī man, nav informācijas, kas ir šo komponentu skaits un iemesls.”
Vai viņam ir tiesības uzzināt, kas tās par prasībām? “Katrs no uzņēmumiem, kas sniedz šādus kreditēšanas pakalpojumus, šos kredītriskus un faktorus, kas tajos tiek ietverti, ir izstrādājuši savus, vai arī tiek izmantoti globāli standarti, un tie kvalificēti kā komercnoslēpums,” stāstīja “Bites” pārstāve.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs šajā situācijā iesaka rīkoties tieši tā, kā situāciju piedāvā risināt “Bite Latvija”. “Šajā situācijā, kad klients saprot, ka viņam nav iespējas iegādāties, nepiepildās šie kredītriska faktori, bet ir līgumsaistības uz diviem gadiem par “Go3″ pakalpojuma saņemšanu, nākot pretī klientam, mēs varam izbeigt pakalpojuma sniegšanu bez šīm soda sankcijām,” piedāvāja Ahuna-Ozola.
Savukārt Uldis negrib atkal meklēt kādu citu pakalpojuma sniedzēju. Viņš to uzskata par necieņu.
“Necieņa! Tas vienkārši man – principiāli. Es gribu panākt.
Lai ko man pārbaudītu. Man ir pietiekoši augsta pensija. Nekādu kredītsaistību ne pret ko. Un cilvēks, kas ir tepat man blakus, kuram ir mazāka pensija, viņam normāli noslēdz līgumu, iedod uz nomu iekārtu, bet man ne. Un viņu pašu operators man atzīstas, ka viņiem – jā, līdz 75 gadiem. Tā esot “Bites” politika,” sašutumu pauda Uldis.
Slēgt līgumu uz diviem gadiem, lai iegādātos pakalpojumu, bet nedot iespēju papildierīces iegādei uz nomaksu, lai šo pakalpojumu izmantotu, – īsti loģiku šajā stāstā nesaskata arī Tiesībsarga birojā, atzīmējot, ka konkrētas sistēmas pieņemtajiem lēmumiem mēdz būt mīnusi.
Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības biroja vadītāja Ruta Siliņa stāstīja: “Drīkst būt šī algoritmos balstītā lēmuma pieņemšana, bet, ja ir atteikums, tas, ko paredz Cilvēktiesību standarti, – tad tur, kur ir šis algoritms vai mākslīgais intelekts, ka beigās šo lēmumu pieņem vai caurskata dzīvs cilvēks. Tad lai notiek šī konkrētā individuālā izvērtēšana. Šeit jautājums, vai “Bites” pusē viņiem vienkārši ir šis algoritms vai mākslīgais intelekts, kas iziet cauri bezkaislīgi visiem posmiem.
Ja cilvēka, kas pieņem gala lēmumu, nav, tad šo var saukt būtībā par vienu no diskriminācijas paveidiem.”
Pat neņemot vērā diskriminējošo faktoru – ja galvenais iemesls gados vecākiem klientiem neizsniegt iekārtas uz nomaksu ir cienījamais vecums, arī tas, loģiski domājot, īsti neiztur kritiku.
“Ja reāli šajā situācijā, ja mēs šim aspektam pievēršamies, nu, tad, pirmkārt, šīs civiltiesiskās saistības pāriet uz mantiniekiem. Un rūtera izmaksas jau nav nesamērīgs finansiāls risks uzņēmumam,” sacīja Siliņa.
Ja Uldi neapmierina piedāvājums vienkārši lauzt līgumu ar “Bite Latvija” un sākt meklēt sev labvēlīgāku pakalpojuma sniedzēju, Tiesībsarga birojs aicina viņu rakstīt iesniegumu, lai situāciju varētu izanalizēt detalizētāk.