No narkotiskajām vielām Latvijā joprojām populārākā ir marihuāna. Taču ārstos, kuru aprūpē nonāk pārdozējušie, īpašu satraukumu raisa sintētiskās narkotikas, īpaši – sintētiskie opioīdi. Viņi uzsver – maldīgi domāt, ka lieto tikai bez vecāku gādības palikušie vai riska ģimeņu bērni, jo tas var skart ikvienu jaunieti, arī nepilngadīgo. Arī policija brīdina, ka sintētisko narkotiku popularitāte pieaug, kas var radīt īpašu apdraudējumu veselībai.
Sintētiskās narkotikas var skart ikvienu pusaudzi. Ārsti akcentē opioīdu bīstamību
Šis jautājums aktualizējās pirms dažām nedēļām, kad pēc narkotiku lietošanas Kuldīgas slimnīcā dažādos laikos nonāca trīs iedzīvotāji, no kuriem viena – 21 gadu veca sieviete – mira. Tiesa, pārdozēt mēdz arī pusaudži.
Kopumā Latvijā izplatītākās psihoaktīvās vielas ir alkohols, marihuāna un nikotīna produkti. Tas nav mainījies arī pēdējos gados, teic Bērnu slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra vadītāja Karīna Beinerte.
“Bet tas, kas ir izmainījies un kas ir ļoti, ļoti bīstami – jāuzsver, lai sabiedrība ieklausās –, ka Latvijā jau pēdējā desmitgadē ļoti paaugstinās tieši jauno, bīstamo sintētisko narkotiku lietošana. Tie ir gan sintētiskie kanabinoīdi – marihuāna, gan arī opioīdi. Un opioīdi ir tie, par ko mēs visvairāk uztraucamies,” skaidro Beinerte.
To redz arī Bērnu slimnīcā, un aktuāli tas ir jau kopš pērnā gada, ne tikai pēdējā laikā.
Piemēram, septembrī te narkotiku lietošana konstatēta 10 gadījumos, pieci bērni stacionēti. Divos gadījumos lietoti opioīdi; vienā – amfetamīns, vēl vienā – marihuāna, bet vairākos – multiplas narkotiskās vielas.
Kā norāda Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra vadītāja, pārdozēt var daudz ko, bet par sintētiskajiem opioīdiem īpašas bažas ir tādēļ, ka tie ir “daudz spēcīgāki par to, ko mēs zinām, piemēram, par heroīnu, un ir daudz grūtāk ar šo pārdozēšanu cīnīties, [opioīdi] ir daudz pieejamāki”.
Arī Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Ēriks Cērpe norāda, ka šīs sintētiskās narkotikas ir ļoti koncentrētas, nepieciešami mazi to apjomi un pastāv ļoti liela iespēja pārdozēt. “Parasti tas koncentrāts ir ļoti spēcīgs. Pēc būtības, ja būtu tīra viela, tad letālas sekas būtu uzreiz un visiem. Un tad, kad tās atjauc,
tad arī parādās jautājums – ar ko atjauc. Cits atkal pieliek vēl kaut ko klāt. Tā ir tā problēma.
Cits atkal domā – es nosacīti pārdošu kaut ko kvalitatīvāku, mazāk atjaukšu, bet, ja mazāk atjauc, tur uzreiz vienai daļai letāli iet,” viņš norāda.
Narkotikas visbiežāk pasūtot internetā un piegādājot pa pastu. Izmanto tādas platformas kā “Telegram”, “Signal” un “Whatsapp”. “Aiziet uz pakomātu, paņem. Vai arī tikpat labi notiek tā saucamie “dropi”, kad tiek nolikts, tiek atsūtītas GPS koordinātas, kur aizej un paņem,” situāciju ieskicē Cērpe.
Smagākais efekts esot injicējot, bet arī lietojot tablešu veidā, iznākumi var būt dažādi – piemēram, ja nav tūlītēja efekta un apēd otru tableti, ir iespēja pārdozēt.
Vairākums no Bērnu slimnīcā nonākušajiem jauniešiem narkotikas gan injicējuši vēnā. To vidējais vecums ir 15–16 gadi. Maldīgi domāt, ka sintētiskos opioīdus injicē bez vecāku gādības palikuši vai riska ģimeņu bērni.
“Mums ir meitenes un puiši, kas iet uz skolu, apmeklē pulciņus un kādu iemeslu dēļ, kas katram ir savi, viņi ir izlēmuši pamēģināt.
Bieži vien tāpēc, ka viņu draugu lokā ir kāds, kurš ir pamēģinājis. Varbūt no nelabvēlīgākiem apstākļiem,” norāda Beinerte.
Slimnīcā mēdz nonākt arī pusaudži no bērnunamiem, un viņi ārstiem stāsta – kad viņus izņem no ģimenes un ievieto aprūpes centrā, tur pretī ir jauniešu grupa, kurā viņi, protams, grib iekļauties. Veids, kā to darīt, ir lietot narkotikas.
Bet kā pamanīt, ka jaunietis kaut ko lieto? Pirmā izmainās uzvedība – jaunietis atnāk mājās šļupstošs, ar izmainītu koordināciju, sarkanām acīm, šaurām vai platām zīlītēm.
Var mainīties draugu loks, intereses, sekmes skolā un iesaiste rutīnas notikumos, piemēram, pusaudzis pārstāj vai retāk dodas uz skolu vai pulciņiem.
Ja notiek pārdozēšana, parasti jaunieti atrod mājās vai uz ielas tik tikko elpojošu, piemēram, ar trim ieelpām minūtē – tātad smadzenēm nepienāk skābeklis.
2024. gadā visbiežāk – 44 procentos gadījumu – pārdozējot mira četrdesmitgadnieki un ilgstošie lietotāji, bet 2,6 % – jaunieši vecumā no 15 līdz 19 gadiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu