Lietuvā Ruģiniene guvusi virsroku pār Šakalieni, bet paliek problēmas ar huligānpartiju “Nemunas ausma”. Tikmēr Igaunijā pēc pašvaldību vēlēšanām partijas un politiķi uzsākuši izmisīgu cīņu par amatu krēsliem un varu.
Lietuvas “politikumu” un plašsaziņas līdzekļus tracinošā tēma par premjerministres Ingas Ruģinienes un aizsardzības ministres Doviles Šakalienes konfliktu šonedēļ ir atrisinājusies tā, ka taisnība ir tai strīdniecei, kurai ir augstāks amats un lielāks atbalsts savā partijā.
Šakalienei jāaiziet, Ruģiniene paliek
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda trešdien parakstīja rīkojumu par Doviles Šakalienes atbrīvošanu no aizsardzības ministres amata. Rīkojums spēkā stājās ceturtdien. Par aizsardzības ministra pienākumu izpildītāju iecelts iekšlietu ministrs Vladislavs Kondratovičs.
Premjerministre Inga Ruģiniene trešdien tikās ar Nausēdu un paziņoja, ka iesniegs aizsardzības ministres demisijas rakstu, jo zaudējusi uzticēšanos ministrei, norādot, ka Šakaliene esot melojusi un ministrijas darbinieki esot sūdzējušies.
Savukārt Šakaliene pēc premjerministres un valsts prezidenta tikšanās paziņoja, ka pati ir iesniegusi Nausēdam savu demisiju Politiķe teica, ka vairs necer uz veiksmīgu sadarbību ar Ruģinieni. Šakaliene norādīja, ka abām politiķēm ir principiāli atšķirīga izpratne par to, kā uzlabot valsts aizsardzību.
Ruģinienes neapmierinātību izraisīja Aizsardzības ministrijā notikusī neoficiāla tikšanās ar influenceriem un žurnālistiem, kurā ministrijas amatpersonas teikušas, ka nākamgad aizsardzības finansējums būs mazāks, nekā norādīts valsts budžeta projektā. Šakaliene apgalvoja, ka neesot zinājusi par šo tikšanos, jo bijusi ārzemēs. Valdošās Sociāldemokrātu partijas pagaidu priekšsēdētājs Mindaugs Sinkevičs ministrijā notikušo sanāksmi nodēvēja par “dīvainu žanru”. Gan Sinkevičs, gan Ruģiniene paziņoja, ka netic savas partijas biedres Šakalienes skaidrojumam, ka viņa neesot zinājusi par tikšanos. Pirmdien Ruģiniene paziņoja, ka atbildību par aizsardzības rūpniecību nodod Ekonomikas un inovāciju ministrijai, kā arī Finanšu ministrijai, jo nepietiekami uzticas aizsardzības ministrei.
Lietuvas Seimā valdības iesniegtais budžeta projekts paredz, ka nākamgad valsts aizsardzībai tiks tērēti 4,79 miljardi eiro jeb 5,38% no iekšzemes kopprodukta. Šakaliene darbu aizsardzības ministres amatā sāka pērn decembrī, kad pēc Seima vēlēšanām valdību izveidoja sociāldemokrāts Gintauts Palucks. Viņa amatu saglabāja, kad vasaras beigās jauno valdību sāka veidot Ruģiniene.
Milzīgajam tracim sekoja Lietuvas mediji un arī ietekmīgais Eiropas izdevums “Politico”. Vienu vai otru strīdnieci atbalstošās “par” un “pret” “komandās” iesaistījās virkne politiķu un atbildīgu amatpersonu, taču kaut kur šajā jezgā ir pazudis galvenais jautājums – par ko vispār bija stāsts? Šakaliene mudināja domāt par to, vai aizsardzības budžets ir tiešām aizsardzības budžets, ja tajā tiek iekļauti izdevumi, kas nav īsti izdevumi aizsardzībai, bet gan arī izdevumi militārajai industrijai, kas savukārt nav īsti militārā industrija.
Tāpēc viņa sprieda, ka budžeta izdevumi aizsardzībai nav īsti 5,4% no IKP, bet mazāk. Lai salaistu matos Šakalieni un Ruģinieni vēl vairāk, opozīcija sāka sēt šaubas par reālo aizsardzības apropriāciju atbilstību deklarētajām, norādot, ka budžetā paredzētie līdzekļi nevar tikt izmantoti paredzētajam mērķim.
Lietuvā līdz ar Šakalienes zaudējumu politiskajā cīņā šie jautājumi tagad ir noņemti no darba kārtības, bet Latvijā, Igaunijā, Polijā un citur par šādu problēmu vispār nav bijis nekādu diskusiju, pieņemot, ka izdevumi, kas tiek budžetā piešķirti Aizsardzības ministrijai, ir tas pats, kas aizsardzības izdevumi, kurus tad var rēķināt un paziņot, cik tie ir procentos no IKP. Laikam kaut kur ne tur Šakaliene iebāza savu galvu un par to zaudēja krēslu…
Nepilna mēneša laikā pēc apstiprināšanas Ruģinienes valdību atstājuši jau divi ministri. Nedēļu pēc apstiprināšanas oktobra sākumā amatu atstāja populistiskās partijas “Nemunas ausma” izvirzītais kultūras ministrs Ignots Adomavičs, pret kuru rīkoja protestus kultūras nozarē strādājošie. Sociāldemokrātu un “Nemunas ausmas” turpmāka sadzīvošana vienā koalīcijā pašlaik ir tā kā mazliet “paslaucīta zem tepiķīša”, taču nekur šī tēma nepazudīs un nebūs ilgi jāgaida, kad atkal aktualizēsies
18 sekundes Krievijas bezkaunības
Tikmēr Lietuvu turpina kaitināt agresorvalstu hibrīdkarš – dažādas provokācijas. Otrdien Viļņas lidosta tika slēgta pēc tam, kad valsts gaisa telpā tika konstatēti vairāki desmiti no Baltkrievijas palaistu meteoroloģisko balonu. Lidostas darbība tika atsākta ap plkst. 6.30. Saskaņā ar Lietuvas lidostu sniegto informāciju, tika ietekmēti aptuveni 30 reisu un vairāk nekā 4000 pasažieru.
Ceturtdienas vakarā divas Krievijas lidmašīnas no Kaļiņingradas apgabala īslaicīgi pārkāpa Lietuvas gaisa telpu, ziņoja Lietuvas armija. Saskaņā ar armijas sniegto informāciju, ap plkst. 18.00 Gaisa spēki konstatēja valsts robežas pārkāpumu netālu no Kibartiem. Armija precizēja, ka lidmašīna Su-30, kas, domājams, veica degvielas uzpildes apmācību Kaļiņingradas apgabalā, un tankkuģis Il-78 ielidoja Lietuvas gaisa telpā aptuveni 700 metru attālumā un izlidoja no tās aptuveni 18 sekundes vēlāk.
Jādomā, ka līdzīgi “kodieni” būs arī turpmāk – Krievija turpinās zondēt, cik gatava provokācijām ir Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Polijas aizsardzības sistēma, kāda uz tām ir NATO virsvadības reakcija, pie viena arī vācot ziņas, kur un kādi militāri objekti atrodas Baltijas valstīs.
Nausēda aicina neturēt “Lukoil” par svēto govi
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ir aicinājis Eiropas Savienības (ES) līderus iekļaut naftas gigantu “Lukoil” 20. ES sankciju paketē pret Krieviju. ““Lukoil” nav iekļauts 19. Eiropas sankciju paketē; tagad mēs sāksim pārskatīt 20. paketi. Kā jau es ierosināju, es jautāju: cik lielā mērā mēs uzskatīsim “Lukoil” par svēto govi un kāpēc mēs nevaram iekļaut šo uzņēmumu sankciju paketē?”
Nausēda ceturtdien sacīja komentāros žurnālistiem no Briseles, ko atstāstīja Prezidenta kanceleja. “Tas neapšaubāmi radīs nopietnu triecienu Krievijas ekonomikai, kas jau tā stāv uz māla kājām,” piebilda Lietuvas līderis. BNS ziņoja, ka ASV prezidents Donalds Tramps šonedēļ ieviesa pasākumus, kas vērsti pret diviem lielākajiem Krievijas naftas uzņēmumiem. Sankcijas ietver visu “Rosneft” un “Lukoil” aktīvu iesaldēšanu Amerikas Savienotajās Valstīs un aizliegumu visiem Amerikas uzņēmumiem veikt jebkādu uzņēmējdarbību ar šiem Krievijas uzņēmumiem.
“Savā runā es norādīju, ka saskaņā ar 19. sankciju paketi mēs koncentrējamies uz Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes un gāzes importu kopumā, taču Amerikas Savienoto Valstu piemērs rāda, ka mums ir jācīnās arī pret naftas importu,” atzīmēja Nausēda. Viņš uzstājās Eiropadomes sanāksmē Briselē, kur ES līderi apsprieda 19. sankciju paketi, palīdzību Ukrainai un pastiprinātu spiedienu uz Krieviju.
Vēsturisks brīdis uz Lietuvas un Polijas robežas
“Nexta” ziņo par vēsturisku brīdi. Polijas prezidents Karols Navrockis un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda tikās uz Polijas un Lietuvas robežas, lai oficiāli atklātu svarīgu “Via Baltica” šosejas posmu. Tas ir vienīgais šāda veida ceļš, kas tieši savieno Poliju ar Somiju, Igauniju, Latviju un Lietuvu. “Via Baltica” ir izšķiroša loma reģiona drošībā, aizsardzībā un ekonomiskajā attīstībā.
Partijas tirgojas par varu Tallinā
Igaunijā pēc 19. oktobrī notikušajām pašvaldību vēlēšanām turpinās partiju sarunas par to, kādas būs koalīcijas un kas būs pilsētu mēri. Viss notiek apbrīnojami lēni un mierīgi, gandrīz vai atbilstoši padomju laika anekdošu mītam par “lēnīgajiem igauņiem”.
Tallinas mērs un Sociāldemokrātiskās partijas (SDP) priekšsēdētāja vietnieks Jevgeņijs Osinovskis paziņoja, ka 15 galvenie konservatīvā spēka “Isamaa” jautājumi, kas nosūtīti visām pilsētas domē ievēlētajām politiskajām partijām, ir pilnīgi likumīgas diskusiju tēmas koalīcijas sarunās, ziņo “ERR”.
Osinovskis ierosināja, lai četru partiju – Sociāldemokrātu, “Isamaa”, Reformu partijas un Labējo partijas – pārstāvji tiktos pēc iespējas ātrāk. Pašreizējā mēra iniciatīvu atbalstīja arī Reformu partijas pārstāve Marisa Lauri. Ceturtdienas vakarā “Isamaa” Tallinas rajona valde sazinājās ar visām pilsētas domē ievēlētajām partijām, lai noskaidrotu to nostāju 15 galvenajos jautājumos.
“Cienījamais “Isamaa” partijas Tallinas rajon! Vēlos atzīt jūsu pozitīvo iniciatīvu un uzskatīt to par labu sākumpunktu mūsu sadarbības turpināšanai. Jūsu izvirzītie jautājumi ir pilnīgi likumīgas diskusiju tēmas koalīcijas sarunās. Protams, arī sociāldemokrātiem, Reformu partijai un labējiem ir vairāki svarīgi jautājumi, kas jāapspriež ar kolēģiem no citām partijām,” savā atbildē norādīja Jevgeņijs Osinovskis. Pašreizējais Tallinas mērs uzsvēra, ka četru partiju koalīcijas spēkam jābūt kopīgai vērtību nostājai galvenajos Tallinas un Igaunijas attīstības jautājumos – pārejā uz izglītību igauņu valodā, korupcijas neskartā pārvaldībā un efektīvā pilsētas pārvaldībā.
“Esmu pārliecināts, ka šāds uz vērtībām balstīts ietvars ļaus mums veiksmīgi panākt vienošanos dažādos pašvaldības politiskajos jautājumos. Mēs zinām, ka jaunā pilsētas dome sanāks tuvākajās nedēļās, un pēc tam jaunajai pilsētas valdībai būs tikai dažas nedēļas, lai sagatavotu nākamā gada pilsētas budžetu. Partijām ir kopīga atbildība izveidot jaunu koalīciju, neaizkavējot procesu,” atzīmēja Osinovskis.
Šajā sakarā Osinovskis ierosināja, lai četru partiju pārstāvji tiktos pēc iespējas ātrāk, lai noteiktu kopīgas nostājas un pēc tam pārietu uz koalīcijas sarunām. “Mēs esam gatavi sākt kaut vai šodien,” uzsvēra SDP priekšsēdētāja vietnieks.
Reformu partijas pārstāve Marisa Lauri ierosināja jau sestdien organizēt kopīgu četru partiju diskusiju. No 2024. gada aprīļa līdz 2025. gada jūlijam Tallinu pārvaldīja sociāldemokrātu, Reformu partijas, “Isamaa” un “Estonia 200” koalīcija. Jūlijā Reformu partija izstājās no valdošās apvienības, un koalīcijā palika trīs partijas. Pēc vēlēšanām atkal ir mazliet cita situācija, un skaidrs, ka bez kompromisiem jaunu varu Tallinā nebūs iespējams izveidot.
Pērnavā jaunā vara jau gatava
Tikmēr Pērnavā Centra partija, EKRE un Labējā partija ir panākušas vienošanos ar vēlēšanu apvienībām “Pērnava ar sirdi” un “Pērnava vieno” par koalīcijas izveidi Pērnavā. Mēra amatu neieņems EKRE pārstāvis Valmārs Veste, kā prognozēts iepriekš, bet gan Kristela Voltenberga no vēlēšanu apvienības “Pērnava ar sirdi”. Pērnavas pilsētas domes priekšsēdētāja amatu ieņems centrists Andrejs Korobeiniks.
Jaunā koalīcija par savām galvenajām prioritātēm ir noteikusi pārredzamu pilsētas pārvaldību un reģionālās ekonomikas attīstību, izmantojot uzņēmējdarbības attīstību, investīciju piesaisti un vidējās algas pieaugumu. Koalīcija arī plāno palielināt bezmaksas bērnu aktivitāšu pieejamību, risināt pārtikas trūkuma problēmu bērnudārzos un modernizēt pilsētas autostāvvietu sistēmu.
Sodi ir skarbi, bet nelīdz
Protams, ka mīts pat “lēnajiem igauņiem” ir riebīga lielkrievu šovinisma izpausme, kur padomju laika folklorā dažādām PSRS tautām tika piekarināti stereotipu štampi, kas patiesībā nemaz tām neatbilst. Tā igauņi iedzīvojās “lēnumā”, jo krieviski tik tiešām runā lēnām. Taču nav viņi ne lēnāki, ne ātrāki par citiem. Jāteic, ka dažos gadījumos jāsaka “diemžēl”. Šonedēļ Igauniju ir šokējušas divas autoavārijas, kas liecina par neapdomīgu un pārāk ātru braukšanu. 24. oktobrī Narvā automašīna uztriecās invalīdu ratiņiem, kuros bija vīrietis, un sievietei, kura tos stūma. Sieviete negadījumā gāja bojā.
Bet 23. oktobra vakarā Rietumviru apriņķī sieviete guva traumas, šķērsojot brauktuvi pa gājēju pāreju. Viņa tika nogādāta slimnīcā, taču ārstiem neizdevās glābt viņas dzīvību.
Igaunijā par satiksmes noteikumu pārkāpumiem jau sen ir daudz skarbāki sodi nekā Latvijā. Piemēram, ja ātrums pārsniegts par 20 km/h, sods ir 140 eiro Taču, lūk, ne vienmēr sods novērš traģēdiju.