Jaunā Rīgas teātra biļešu drudzis: Alvis Hermanis skaidro ažiotāžu un sola risinājumus
Aizvien vērojama satraucoša situācija ap Jaunā Rīgas teātra (JRT) izrāžu biļešu iegādi, kur skatītāji saskaras ar gandrīz neiespējamu uzdevumu tikt pie kārotajām biļetēm. Situācija, ko daži raksturo kā “biļešu trakumu” vai “biļešu drudzi”, ir radījusi neizpratni un vilšanos daudzu teātra cienītāju vidū.
Režisora skatījums uz popularitāti un problēmām
Režisors un teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis atzīst, ka šī milzīgā interese ir gan pagodinājums, gan izaicinājums teātrim. Viņš norāda, ka, uzsākot biļešu pārdošanu uz decembra izrādēm, sistēmā vienlaikus centās iekļūt pat 40 000 cilvēku, taču vairāk nekā 30 000 no viņiem diemžēl palika bešā. Šī masveidīgā pieprasījuma un ierobežotās piedāvājuma nespēja apmierināt visas vēlmes rada neapmierinātību, taču Hermanis uzsver, ka viņa atbildība ir izrāžu veidošana, nevis pārdošana.
“Žēl un nelaba sajūta,” Hermanis raksta, piebilstot, ka šī situācija rada nelabvēlīgu iespaidu, jo daudzi talantīgie aktieri un viņu darbs netiek novērtēts pietiekami plaši.
Aiz katras biļetes stāv aktiera darbs
Hermanis pauž divējādas sajūtas – no vienas puses, viņš ir dziļi pagodināts par skatītāju nepierimstošo interesi un pateicas teātra kolektīva vārdā par atbalstu un novērtējumu. Taču, no otras puses, viņš atklāj rūgtumu un bezspēcību, jo milzīgais pieprasījums krietni pārsniedz teātra zāļu ietilpību. Viņš norāda, ka tas ir normāls blakusefekts mākslā – jo veiksmīgāks esi, jo vairāk ienaidnieku, ar ko teātra kolektīvs ir apradis. Hermanis arī min problēmu, ka Kultūras ministrija uzliek par pienākumu teātrim nepārtraukti ražot jaunas izrādes, kas liedē skatītājiem redzēt arī vecās izrādes.
Iespējamie risinājumi un nākotnes perspektīvas
Lai mazinātu negatīvo pieredzi un nodrošinātu godīgāku biļešu sadali, Hermanis sola meklēt jaunus risinājumus biļešu tirdzniecības organizēšanā. Tiek apsvērta iespēja mainīt biļešu pārdošanas laiku, lai tas būtu pieejamāks plašākam skatītāju lokam un mazinātu vienlaicīgo sistēmas noslogojumu. Kā viena no alternatīvām tiek minēta arī izrāžu iespējamā spēlēšana lielākās zālēs, ja vien tādas būtu pieejamas un piemērotas. Kāds cits skatītājs pat izteicies, ka Hermanis ir uzminējis “latviešu kodu” – labi aktieri un kvalitāte, kas liek nerēķināties ar tradicionālajiem teātriem.
Kāds cits komentētājs norāda, ka JRT fenomens slēpjas izcilajos vidējās paaudzes aktieros, piemēram, Keišā, Daudziņā, Znotiņā, Guna Zariņā, kuru spēle dzīvajā izrādē ir bauda, spējot iznest jebkuru, pat viduvēju, izrādi. Citi gan uzskata, ka daļēji šis fenomens skaidrojams ar pūļa efektu, taču atzīst, ka daļai skatītāju izrādes patiešām rezonē dažādos veidos.
Hermanis iepriekš ir noraidījis priekšlikumus paaugstināt biļešu cenas, uzskatot, ka tas nebūtu godīgi un nemazinātu cilvēku skaitu, kas netiek pie biļetēm. Tāpat viņš ir skeptisks par izrāžu rādīšanu tiešsaistē vai televīzijā, uzsverot, ka to vairs nevar saukt par teātri. Viņš arī noraida ideju par izrāžu rādīšanu divas reizes dienā, jo aktieri nav roboti un nevar pusgadu uz priekšu pārdot biļetes, jo teātrim ir nepieciešama elastība repertuāra plānošanā.
Teātra nepieredzētā popularitāte un biļešu tirdzniecības izaicinājumi
Jaunā Rīgas teātra popularitāte šosezon sasniegusi agrāk nepieredzētu līmeni, ko apliecina gandrīz neticamā biļešu tirdzniecība. Pirms kāda laika izsludinātais publiskais konkurss, kurā JRT aicināja nosaukt vēl kādu pasaules repertuāra teātri, kura biļetes pilnībā izpārdotas pusgadu uz priekšu, palicis bez uzvarētāja. Šī milzīgā interese, lai gan pagodinoša, rada arī nopietnus izaicinājumus.
Lai gan biļešu iegādes sistēma nav mainījusies gadiem, lielais pieprasījums rada virtuālo rindu, kurā pusei gribētāju biļetes nemaz nepietiek. Kā skaidro Jaunā Rīgas teātra pārstāve, kad sākas tirdzniecība, visi reģistrētie nonāk virtuālā telpā, kur pirmajā minūtē tiek haotiski piešķirti rindas numuri. Šobrīd pieprasījums ir lielāks nekā teātris spēj piedāvāt.
Ir svarīgi pirms biļešu iegādes izdarīt savu izvēli un būt gatavam pirkt nekavējoties. Ieteicams savlaicīgi izpētīt repertuāru un interesējošos datumus, kā arī būt autorizētam sistēmā, lai nerastos situācija, ka cilvēks tikai sāk reģistrāciju plkst. 11.00, kas var prasīt papildu laiku.
Neraugoties uz drūmajām rindām un vilšanos, teātra cienītāji turpina cerēt uz jaunām iespējām baudīt augstvērtīgu mākslu. Alvja Hermaņa vadītā komanda aktīvi meklē risinājumus, lai gan popularitāti saglabātu, gan spētu nodrošināt patīkamāku biļešu iegādes procesu saviem skatītājiem.