ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ir sagatavojusi papildu sankcijas, kas varētu tikt piemērotas pret svarīgākajām Krievijas ekonomikas nozarēm, ja diktators Vladimirs Putins turpinās kavēt kara izbeigšanu, ziņo aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz saviem avotiem.
Saskaņā ar “Reuters” informāciju ASV amatpersonas arī informējušas savus Eiropas kolēģus, ka tās atbalsta Eiropas Savienības (ES) valstu iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu ASV ieroču iegādei Kijivai. Turklāt Vašingtona ir sākusi apspriest iespēju izmantot ASV uzglabātos Krievijas aktīvus militāram atbalstam Ukrainai, pavēstīja divi ASV avoti.
Pagaidām nav skaidrs, vai Vašingtona tuvākajā laikā spers kādu no šiem soļiem, taču tas liecina, ka administrācijai ir labi izstrādāts instrumentu kopums, lai vēl vairāk paaugstinātu likmes pēc sankciju noteikšanas diviem lielākajiem Krievijas naftas uzņēmumiem – “Rosņeftj” un “Lukoil”, komentē “Reuters”.
“Eiropas sabiedrotie, kurus nomāc Trampa svārstības starp samierināšanos un dusmām pret Putinu, cer, ka viņš turpinās palielināt spiedienu uz Maskavu, un arī paši apsver nopietnas darbības,” raksta “Reuters”.
Viena ASV amatpersona aģentūrai sacīja, ka vēlētos, lai Eiropas sabiedrotie spertu nākamo nozīmīgo soli pret Krieviju, kas varētu ietvert papildu sankcijas vai nodevas. Cits avots sacīja, ka Tramps, visticamāk, uz dažām nedēļām ieturēs pauzi, lai izvērtētu Krievijas reakciju uz trešdien izsludinātajām sankcijām.
Dažas no ASV sagatavotajām papildu sankcijām varētu būt vērstas pret Krievijas banku sektoru un infrastruktūru, ko izmanto naftas piegādei tirgū, norādīja avoti.
Pagājušajā nedēļā Ukrainas amatpersonas vērsās pie ASV ar priekšlikumiem par jaunām sankcijām, sacīja aģentūras sarunu biedrs. Starp izvirzītajām idejām bija arī pasākumi, lai visas Krievijas bankas atslēgtu no dolāru sistēmas. Nav skaidrs, cik nopietni tiek izskatīti Ukrainas lūgumi, norādīja aģentūra.
Krievija kopš gada sākuma raidījusi 770 ballistiskās raķetes un vairāk nekā 50 raķetes “Kinžal”
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien paziņoja, ka Krievija kopš gada sākuma uz Ukrainu ir izšāvusi aptuveni 770 ballistiskās raķetes un vairāk nekā 50 raķetes “Kinžal”.
“Šonakt Krievija atkal uzbruka Ukrainai – šoreiz ar desmitiem bezpilota lidaparātu un deviņām ballistiskajām raķetēm. Notika raķešu trieciens Kijivai,” Zelenskis raksta sociālajos tīklos.
Prezidents norādīja: “Ir zināms, ka diemžēl ir bojāgājušie. Izsaku līdzjūtību ģimenēm un tuviniekiem. Desmitiem cilvēku ir cietuši.”
“Gandrīz katrs uzbrukums mūsu cilvēkiem ir kombinēti ballistiskie triecieni. Tikai kopš šā gada sākuma Krievija tikai uz Ukrainu vien ir izšāvusi aptuveni 770 ballistiskās raķetes un vairāk nekā 50 “Kinžal”,” pavēstīja Zelenskis.
Pēc viņa teiktā, “tieši šādu uzbrukumu dēļ mēs pievēršam īpašu uzmanību “Patriot” sistēmām, lai spētu pasargāt mūsu pilsētas no šīm šausmām. Ir ļoti svarīgi, lai partneri, kuriem ir šādas iespējas, saprastu to, par ko mēs runājam pēdējās dienās. Nevienai valstij nevajadzētu palikt vienai pret šādu ļaunumu. Ir jāturpina sadarbība. Visu var izdarīt: partneriem ir nepieciešamās sistēmas, un viņi jau tagad var palīdzēt Ukrainas aizsardzībā,” uzsvēra Zelenskis.
“Amerika, Eiropa, G7 valstis var palīdzēt, lai šādi triecieni vairs neapdraudētu dzīvību. Uz Krievijas ballistiskajām raķetēm ir nepieciešama spēcīgu valstu reakcija reālā sadarbībā, lai aizsargātu dzīvību,” norādīja Zelenskis.
Naktī uz sestdienu Kijivā krievu raķešu triecienos nogalināti divi un ievainoti 12 cilvēki, Dņipropetrovskas apgabalā nogalināti divi cilvēki un vēl septiņi ir ievainoti.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit