Uzņēmuma pārstāvi Margaritu Špaku nevar sastapt arī firmas juridiskajā adresē daudzdzīvokļu mājā Ķengaragā. Dzīvoklis viņai pieder, un to kā savu dzīvesvietu Špaka iepriekš norādījusi uzņēmumu reģistrā. Kā liecina zemesgrāmatas dati, 2020.gadā dzīvokli arestēja Valsts policijas ekonomisko noziegumu pārvalde. Pēc gada arestu atcēla. Šonedēļ īpašumu mēģināts atdāvināt.
Pēc policijas aplēsēm, izmantojot uzņēmuma servisu, Latvijā apkrāpti vismaz 1500 iedzīvotāji, no kuriem noziedznieki izvilinājuši aptuveni 420 tūkstošus eiro.
Šai firmai pirmie uzmanību pievērsa izmeklētāji Austrijā. Jau 2022.gadā likumsargi pamanīja jauna tipa telefona krāpniekus, kuri izliekas par banku pārstāvjiem, un sūta ziņas, lai iegūtu karšu un maksājumu kontu datus. Shēma darbojās gandrīz visās Austrijas provincēs.
Izmeklētāji atklājuši, ka Austrijā no 1700 iedzīvotājiem izkrāpti vairāk nekā 4,2 miljoni eiro. Likumsargi ir pārliecināti, ka zaudējumu summa vēl augs. Latvijas policija pagaidām neatklāj, vai identificējusi arī citus ar uzņēmuma pakalpojuma starpniecību izdarītus noziegumus. Europols paziņojumā presei norādīja, ka noziedznieki arī organizējuši migrantu pārvadāšanu un pat izplatījuši bērnu pornogrāfiju.
Piedāvāt īrēt telefona numurus nav nelikumīgi. Tādus pakalpojumus sniedz arī citi uzņēmumi. Tos dēvē par sim fermām. Problēmas rada klienti, kas tās izmanto pretlikumīgiem mērķiem, uzskata kiberdrošības centrā CERT. Ir valstis, kā Lielbritānija, kur simbox iekārtu izmantošana ir atrunāta likumā – tās nav brīvi pieejamas lietošanai un to izmantošanai nepieciešams pamatots iemesls.
Austrijas izmeklētāji norāda, ka arī tur simbox ierīču lietošana ir atrunāta likumā – tās drīkst izmantot tikai licencēti telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji un neatbilstoša sim karšu izmantošana ir pretlikumīga. Tiesībsargi uzsver, ka problēmas rada tādi pakalpojumu sniedzēji, kas ļauj noziedzniekiem anonīmi izdarīt noziegumus.