Ja agrāk jūsmojām par 3D drukātiem atslēgu piekariņiem, tad mūsdienās ar 3D printeriem iespējams realizēt pat visneiedomājamākās idejas, un arī Latvijā notiek aktīva darbība šajā virzienā, Latvijas Radio raidījumā “Digitālās brokastis” atklāja Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un dizaina institūta direktora vietnieks inovāciju jautājumos, arhitekts un uzņēmējs Matijs Babris.
“Mūsdienās ir grūti atrast jaunuzņēmumu, kas neizmantotu 3D druku – lielākā daļa to pielieto vismaz kādā darbības posmā. Pat mūziķi mēdz printēt instrumentu pedāļus,” pauda Babris.
3D printeri nav nekas jauns. Jau 2021. gadā tika izdrukāta pirmā pilna izmēra dzīvojamā māja, un arī sadzīviskā līmenī par tiem runā jau vairākus gadus. Mūsdienās nelielus 3D printerus iespējams iegādāties pat elektronikas veikalos.
Taču šī tehnoloģija joprojām turpina attīstīties. Arī Latvijā 3D drukāšana tiek izmantota gan uzņēmējdarbībā, gan universitāšu laboratorijās, norādīja Babris.
Matijs Babris.
Foto: Reina Rasmane/ Latvijas Radio
Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), piemēram, darbojas Lielmēroga prototipēšanas akadēmiskā grupa, kas izzina un realizē gan prototipēšanu lielā mērogā, gan pašu drukāšanu.
“Parasti 3D drukāšanu uztver tā – ir izdomāts objekts, kas it kā maģiski pārvēršas par fizisku priekšmetu. Patiesībā process vairāk līdzinās vērpšanai – ir pavediens, kuru kontrolē kods. Pēc būtības šis objekts vispirms pastāv digitālā formā, un 3D printējums ir tikai tā materializācija vidē,” skaidroja Babris.
Līdz ar to pēc būtības pētnieki un zinātnieki strādā ar kodu. Kods ir tas, kas šajā procesā visu nosaka un diktē. Taču neiztikt, protams, arī bez materiālzinātnes, lai saprastu, kā konkrētais pavediens uzvedīsies.
“Ja mēs runājam tieši par Lielmēroga prototipēšanas akadēmisko grupu, tad tā ir 3D betona laboratorija, un viņiem pieejams 3D betona printeris, bet uz tā galvas var likt virsū arī granulu drukas iespēju, kas ļauj drukāt arī ar polimēriem un pārstrādātu materiālu,” stāstīja Babris.
Matijs Babris (no labās) un Artis Ozoliņš.
Foto: Reina Rasmane/ Latvijas Radio
Taču tas nebūt nav vienīgais 3D printeris, kas pieejams RTU zinātniekiem un pētniekiem. Pēdējo gadu laikā ar 3D printeriem aprīkotas ļoti daudzas laboratorijas un citas telpas.
“Tā vairs nav nākotne vai zinātniskā fantastika – tagad tas ir tikpat ierasts kā parasts printeris mājās. Šobrīd var aiziet uz “Depo” un redzēt rindu ar 3D printeriem. Manuprāt, tas ir lieliski, jo zinātnē mēs tiecamies panākt, lai šādas tehnoloģijas kļūtu pieejamas ikvienam,” uzsvēra Babris.
Nākamais solis, viņaprāt, ir apmācīt pietiekami daudz cilvēku 3D drukā, lai taptu jauni, kvalitatīvi produkti un inovācijas un šie 3D printeri tiešām kaut kam dzīvē noderētu. Ar 3D druku paveikt iespējams tiešām daudz, un Latvijā šī tehnoloģija jau aktīvi tiek pielietota.
Babris minēja vien dažus piemērus – jaunuzņēmums “Bruntor” printē detaļas kargo (kravas) skūteriem, “Acoustic Technologies” printē skaņu absorbējošas mēbeles, bet “Printstone” – ēku elementus no būvmateriāliem.
3D printēta detaļa.
Foto: Reina Rasmane/ Latvijas Radio
Babris pats savulaik iesaistījies arī uzņēmuma “CastPrint” izveidē, kas printē dažādus fiksatorus un medicīnas iekārtas. Tās traumu gadījumā aizstāj neērto ģipsi.
“Tas ir skaistākais – tev ir viena ražotne, bet printera izmērus var mainīt. Šī iespēja ļauj radīt tieši to, kas tev nepieciešams. Ja mums vajag vāzi, mēs izprintējam vāzi, bet tikpat labi tās var būt kādas detaļas,” stāstīja Babris.
Turklāt bieži vien izprintēt kaut ko no jauna ir daudz izdevīgāk nekā iegādāties industriālu ražojumu.
“Teiksim, mums bija festivālā “Lampa” skatuve, kurai mēs izprintējām aptuveni 500 žetonus, bet tas vēl joprojām bija izdevīgāk un racionālāk, nekā to pasūtīt apjoma ražošanā, it sevišķi, ja tas ir speciāls dizains vai kaut kas nedaudz ir jāpielāgo,” skaidroja Babris.
Tāpat viņš atklāja, ka aktīvi tiek pētīts jautājums, kā savienot esošās būvkonstrukcijas ar 3D printētiem materiāliem, tostarp tiek izskatītas iespējas ar 3D tehnoloģiju palīdzību pārstrādāt būvgružus.
Jau šobrīd tīri tehniski, piemēram, ja mājai nodrupis stūris, ar 3D printeri var izdrukāt trūkstošo daļu un to salabot. Protams, pagaidām tas vēl nebūs finansiāli izdevīgi, bet šis ir tikai laika jautājums, pauda Babris.
Matijs Babris.
Foto: Reina Rasmane/ Latvijas Radio
Lai gan globālā līmenī investori uz Latviju vēl neskatās kā uz dominējošu spēlētāju 3D printēšanas lauciņā, mūsu zinātnieki nereti atklāj arvien jaunas inovācijas, kas ļauj druku veikt ātrāk, efektīvāk, kā arī kontrolējot virsmas kvalitāti un citus aspektus.
“Aptuveni ar to mēs arī nodarbojamies 3D drukas jomā – strādājam pie koda optimizācijas, lai to pielāgotu dažādām nozarēm. Šobrīd es pat neteiktu, ka mūsu mērķis ir dominēt 3D drukas nozarē kā tādā; drīzāk vēlamies radīt produktus, kas ir noderīgi un uzlabo cilvēku ikdienu,” pauda Babris.