Tuvajos Austrumos turpinās teroristiskā grupējuma “Hamās” nolaupīto un bojāgājušo ķīlnieku meklēšanas darbi Gazas joslā. “Hamās” ir nodevis Izraēlai 15 no 28 mirušajiem ķīlniekiem. Grupējums paziņojis, ka tagad koordinē meklēšanas darbības ar Ēģiptes varas iestādēm.
Izraēla ir atļāvusi Ēģiptei palīdzēt ķīlnieku mirstīgo atlieku meklēšanā, un sestdien Gazā ieradās pirmais Ēģiptes konvojs ar smago tehniku, tostarp ekskavatoriem un buldozeriem. Šobrīd pie līķu meklēšanas kopā ar “Hamās” strādā arī Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja.
Pagājušajā nedēļā Gazas joslā ieradās arī Turcijas konvojs, sākot attīrīt ielas no gruvešiem Hānjunisā Gazas joslas dienvidos.
Pēc vairāk nekā divus gadus ilgas intensīvas Izraēlas bombardēšanas ANO lēš, ka pat 84% Gazas joslas teritorijas ir pārvērtušies drupās.
“Hamās” darbības no Izraēlas puses tiek cieši novērotas bažās, ka grupējums līķu meklēšanā vilcina laiku. ASV prezidents Donalds Tramps sestdien brīdināja, ka tiks veiktas darbības, ja mirušo ķīlnieku līķi netiks ātri atdoti.
Savukārt Izraēla svētdien uzstāja, ka saglabās kontroli pār drošību Gazā, neraugoties uz tās parakstīto pamiera līgumu, kas noslēgts ar ASV starpniecību. Tas paredz starptautisku drošības spēku izvietošanu Gazas joslā pēc karadarbības beigām.
Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu paziņoja, ka Izraēla pati lems, kur un kad uzbrukt saviem ienaidniekiem un kurām valstīm atļaus nosūtīt karaspēku, lai uzraudzītu pamieru.
“Izraēla ir neatkarīga valsts. Mēs aizsargāsim sevi ar visiem līdzekļiem un turpināsim lemt par savu likteni,” teica Netanjahu. “Mēs nelūdzam neviena apstiprinājumu šajā jautājumā. Mēs kontrolējam savu drošību.”
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī “Hamās” sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas Rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu “Hamās”. Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam.
2024. gada novembrī Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva aresta orderus Izraēlas premjera Netanjahu un citu Gazas karā iesaistīto amatpersonu aizturēšanai, apsūdzot viņus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.
2025. gada vasarā Izraēlas veiktās ilgstošās Gazas teritorijas blokādes un aktīvā bombardēšana novedusi pie katastrofāla bada, pirmās nepieciešamības preču un ūdens trūkuma. Starptautiskā genocīda pētnieku asociācija un ANO pārstāvji aicinājuši Telavivas rīcību šajā teritorijā atzīt par genocīdu
Pieaugot Rietumvalstu spiedienam uz Izraēlu, arvien skaļāk izskan aicinājumi atzīt Palestīnas valsti. Līdz šim to paveikušas vairāk nekā 150 ANO dalībvalstis, tostarp 11 no 27 Eiropas Savienības valstīm, piemēram, Spānija, Rumānija, Zviedrija, Īrija un Bulgārija. Rudenī Palestīnas valsti atzina Lielbritānija, Kanāda un Austrālija, kā arī Portugāle un Francija. Šādu valstu soli kritizējusi Izraēla un tās sabiedrotās ASV.
Oktobra sākumā ASV prezidents Donalds Tramps piedāvāja Izraēlai un “Hamās” savu 20 punktu pamiera plānu, uzsverot, ka abām pusēm tas jāpieņem. Pēc vairākas dienas ilgām netiešām sarunām Ēģiptē “Hamās” un Izraēla plānam piekrita. Drīz pēc tam Izraēla sāka daļēji atvilkt savus spēkus no Gazas joslas.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu